VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Latvijas lata banknote Dita Birkenšteina, Student, Art Academy of Latvia | |
| Nacionālā valūta ir ne tikai norēķinu līdzeklis, bet arī valsts un nācijas reprezentācijas instruments. Tas, kāds vēstījums iekodēts naudaszīmēs, pirmkārt ir svarīgi tiem, kuri tās izmanto ikdienā, tomēr der atcerēties, ka arī katram iebraucējam kaut reizi nākas rokā pagrozīt pa banknotei vai monētai, kas gribot negribot rada priekšstatu par valsti un tās vērtībām. 1993. gada 5. marts ir datums, kad apgrozībā tika laista pirmā atjaunotā lata naudaszīme – Latvijas Bankas piecu latu banknote, līdz ar to lata pastāvēšana mērāma apaļos divdesmit gados, kas tūliņ noslēgsies ar Latvijas Republikas pievienošanos eiro zonai un Eiropas vienotās valūtas ieviešanu nākamā gada janvārī. Atvadīšanās no nacionālās valūtas ir labs pamudinājums atskatam uz to, ko divdesmit gadus esam nēsājuši savos makos. | |
 | |
| Šīgada pavasarī Latvijas Bankas ēkā tika organizēta lata dizainam veltīta retrospektīva izstāde “Ls • 20. Nacionālās valūtas mākslas gadi” (izstādes kuratore – Latvijas Bankas monētu dizaina komisijas locekle Ramona Umblija). Izstādē bija brīnišķīga iespēja ne vien vienuviet redzēt pāris desmitgadēs tapušo nacionālās valūtas kolekciju, bet arī atcerēties vai no jauna iepazīties ar māksliniekiem, kas strādājuši pie tās dizaina izveides. Tajā pašā laikā iespēja arī uzskatāmi novērtēt atšķirību starp monētu un banknošu daudzveidību. Jau pirmajā atjaunotā lata izdošanas gadā, atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas 75. gadadienu, Latvijas Banka laida apgrozībā pirmās jubilejas monētas, liekot pamatus regulārai jubilejas un piemiņas monētu izdošanai, tādējādi lata monētu skaits un daudzveidība ir ievērojami plašāka. Divdesmit gadu laikā līdzās apgrozības banknotēm ar 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu nominālvērtību izdoti vairāki desmiti dažāda dizaina lata monētu. Iniciatīva Latvijas lata atjaunošanai bija vērojama jau pirms valsts neatkarības atgūšanas – 1989. gada nogalē, kad Latvijas Kultūras fonds ierosināja izsludināt naudaszīmju grafiskā risinājuma konkursu. 1991. gadā konkurss tika īstenots, un tā laikā fonds saņēma vairāk nekā divdesmit pieteikuma projektu, ko izvērtēja Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvji.(1) Konkursantu vidū atzinīgi tika novērtēts Imanta Žodžika un Valda Ošiņa kopīgi izstrādātais banknošu dizaina projekts, ko valsts norīkota komisija(2) pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu” pieņemšanas ieteica realizēt. Žodžika un Ošiņa projekts piesaistīja uzmanību ne vien ar inovatīvu pieeju sižetu un motīvu izvēlē (citos projektos lielākoties tika atdarināti paraugi no Latvijas brīvvalsts laika(3)), bet arī ar atmodas laikam vēl neierasti modernu tehnisko risinājumu. Digitālo tehniku izmantojums piešķīra banknotēm modernu un laikmetīgu vizuālo izskatu, ko iepriekšminētā komisija novērtēja kā būtisku kvalitāti, veidojot valūtas dizainu jaunai valstij.(4) Lata banknošu aversa kompozīcijas veidotas pēc vienota principa, vertikāli banknotes laukumu sadalot šādi: kreisajā malā aptuveni trešdaļu aizņem nominālvērtības apzīmējums ar arābu skaitli, virs kura atrodas ūdenszīme un apzīmējums Braila rakstā. Pa labi no tā katras nominālvērtības banknotei ir atšķirīgs grafisks zīmējums, kurā izmantoti poētiski latvisko garīgo kultūru un vidi raksturojoši motīvi: piecu latu banknotē tas ir ozols, desmit – Daugava, divdesmit – viensēta, piecdesmit – burukuģis, simt latu – Krišjāņa Barona portrets un piecsimt latu banknotē – latviešu tautumeitas profils. Aiz tā banknotes labajā malā kompozīciju noslēdz Lielvārdes jostas fragments, kas kombinēts ar atkārtotu nominālvērtības apzīmējumu. Aversā horizontālās joslās norādīta arī nominālvērtība vārdos, banknotes sērijas numurs un redzams Latvijas Bankas prezidenta paraksta faksimils. Lata banknošu reversā laukuma dalījuma princips ir līdzīgs kā aversā, atšķirība vien tā, ka vertikālais dalījums lasāms no otras puses: ūdenszīme ir reversa labajā malā, zem tās – valsts ģerbonis. Pa kreisi no tā seko grafisks zīmējums: reversā izmantoti etnogrāfiski motīvi – piecu latu naudaszīmē tās ir sprēslīcas, katras nākamās nominālvērtības banknotē attiecīgi sakta, dreļļu raksts, Rīgas ģerbonis, Lielvārdes jostas raksts un motīvs no bronzas spangas. Kopumā banknošu vizuālais tēls ir visai vienkāršs un atturīgs, tajā pašā laikā izmantotie motīvi ir gana daiļrunīgi, lai, izvietojot lata banknotes virknē, būtu nolasāmi svarīgi pieturpunkti valsts vēsturē un latviešu kultūrai būtiskas vērtības. Apgrozībā laisto banknošu dizains šo divdesmit gadu laikā saglabājies nemainīgs, lai gan manāmas atšķirības niansēs, kas ieviestas, pakāpeniski uzlabojot drošības pazīmes. Viens no iezīmīgākajiem motīviem lata banknotēs ir latviešu tautumeitas profils, kas Latvijas brīvvalsts laikā pēc grafiķa Riharda Zariņa nacionālromantisma garā veidota zīmējuma tika kalts piecu latu sudraba monētu reversā.(5) Arī Žodžika un Ošiņa projektā tautastērpā ietērptās zeltenes motīvs neizpaliek, un tas ne tikai izmantots piecsimt latu banknotes aversa zīmējumā, bet arī atkārtojas visu citu nominālu banknotēs kā ūdenszīme. Sudraba pieclatnieks sabiedrības apziņā kļuvis par relikviju, bet laika gaitā tautā par “Mildu” iedēvētais jaunavas tēls – par vienu no raksturīgākajiem latviskās identitātes simboliem, ko nereti sasaista arī ar Latvijas tēlu Brīvības pieminekļa virsotnē. Tautumeitas profils ir nacionālās valūtas vizuālā tēla neatņemama daļa gan Latvijas pirmās, gan otrās neatkarības laikā, tādēļ, gatavojoties ieiešanai eiro zonā, ir likumsakarīga sabiedrības vēlme paturēt šo simbolisko tēlu, iekaļot to Latvijas eiro monētu reversā. Un, lai gan viedokļi par vienotās Eiropas naudas ieviešanu vēl aizvien ir atšķirīgi, tā sabiedrības daļa, kura pret eiro iestājas, nostalģisku emociju vadīta, var būt droša, ka daļa no lata turpinās eksistēt arī eiro un pēc pirmā janvāra “Milda” no latviešu maciņiem nepazudīs. (1) Ducmane K., Vēciņš Ē. Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana. Lats un santīms. No: Nauda Latvijā. Rīga: Latvijas Banka, 1995, 226. lpp. (2) Komisija naudaszīmju sižetiskā risinājuma noteikšanai: Jānis Dripe, Kristīne Ducmane, Māra Eihe, Modris Ģelzis, Jānis Krievs, Imants Lancmanis, Pāvils Sakss, Jānis Stradiņš, Laimonis Šēnbergs, Ramona Umblija, komisijas priekšsēdētājs – Imants Daudišs. Komisijas grupa tika deleģēta izstrādāt jauno naudaszīmju izgatavošanas programmu, nosakot optimālu un ekonomiski pamatotu monētu un banknošu nominālu rindu, un nodrošināt šīs programmas finansēšanu. Sk.: Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums “Par Latvijas Republikas naudaszīmju izgatavošanu”. Latvijas Republikas Tiesību akti. Pieejams: likumi.lv/doc.php?id=65230 (skatīts 15.10.2013.). (3) Ramonas Umblijas saruna ar Ingu Vasiļjevu raidījumā “Kultūras rondo” 24.03.2013. (4) Turpat. (5) Piecu latu sudraba monēta apgrozībā tika laista 1929. gadā. 2003. gadā pēc Gunāra Cīlīša projekta izdota zelta piemiņas monēta “Pieclatnieks”. | |
| Atgriezties | |
