VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Kate Krolle Dita Birkenšteina, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas studente | |
| Māksliniece Kate Krolle (dz. 1984) ieguvusi maģistra grādu Lat vijas Mākslas akadēmijā Grafikas apakšnozarē un pēc studiju pārtraukšanas devusies uz Parīzi, kurā dzīvojot un strādājot aiz vadījusi pāris pēdējos gadus, šajā laikā nezaudējot saikni ar Lat vijas mākslas aktuālajām norisēm. Māksliniecei ir plaša izstāžu pieredze, kas, sākot ar 2004. gadu, nemitīgi tiek papildināta. “Urbanoloģika” (2007) Andrejsalā, “Vielmaiņa: laikmetīgā grafi ka” (2009) Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē, Zanes Dātavas kūrētais projekts Private Time: 4 Episodes (2012) LACE (Los Angeles Contemporary Exhibitions), Losandželosā, Speed of Darkness (2012) KUMU, Igaunijā, kā arī festivāla Survival Kit izstādes ir skaļāk izskanējušie projekti, kuros viņa piedalījusies. Pagājušajā gadā Survival Kit 4 eksponētais Kates Krolles un Ata Jākobsona kopdarbs – videoinstalācija “Patiesība ir vienkārša” (2012) – tika nominēts Purvīša balvai. | |
 Kate Krolle. 2012 Foto: Una Bergmane Foto no Kates Krolles personiskā arhīva | |
| Kate Krolle sevi redz kā instrumentu, ar kura starpniecību mākslas darbs savu fizisko formu rada pats. Viņa strādā ar da žādiem mākslas medijiem un tehnikām, un darbs galvenokārt rezultējas objektu, instalāciju un video formā. Arī grafikas iema ņas nav atstātas novārtā – līdztekus grafikām, kas tiek iekļautas instalācijās, Kate Krolle līdzdarbojusies pašmāju ilustrāciju izde vumu veidošanā, viņas darbi redzami Popper Magazine pirmajā izdevumā un “kuš!” komiksa specizdevumā “3x3”, un pavisam nesen, šīgada pavasarī, māksliniece radījusi sienu zīmējumu kinoteātrī “Kino Bize” Kaņepes Kultūras centrā. Saturiski Kates Krolles darbi var tikt tulkoti kā poētiskas piezīmes, kuras radušās pārdomās par realitāti un tās robežām ar iztēli un kurās vizualizētas cilvēka bezapziņas ģenerētas mīklainas mizanscēnas. Sevis pētījumi kalpo par izejas punktu mākslas projektiem; māksliniece cenšas norobežoties no sa biedrībā pastāvošiem akliem priekšstatiem un stereotipiem par nemateriālām vērtībām, apšaubīt un paraudzīties kritiski, lai iemācītos saprast un saprasties ar sevi: skaists, briesmīgs, labs, ļauns – kas tas ir? Kas ir bailes vai prieks, ko ar to saprotu es? Tajā pašā laikā māksliniece cenšas distancēties no sajūtu nosauk šanas vārdā, ļaujot par tām runāt darbiem. Kates Krolles darbos nemitīgi klātesošā atsvešinātība no realitātes rada skumjas, bezgala vientulīgas, reizēm arī baisas eksistenciālas noskaņas. Māksliniece drosmīgi atklājas skatītāja priekšā un nesavtīgi dalās pat dziļi personiskos pārdzīvojumos. Tā, piemēram, videoinstalācija “Vasara ir beigusies, bet mēs vēl neesam glābti” (2009) ir juteklisks darbs, kas attēlo cilvēka intīmo telpu, kura pat vistuvākajiem paliek nesasniedzama un neatklāta. Spo kainu skaņu, čukstu un elsu pavadītajā video dzīvojas puskails tēls maskā, kura izdarības un ērmīgās dejas izplūdina robežu starp cilvēku un tā dzīvniecisko dabu. Video paslēpts aiz stikla, kas nemitīgi apraso, un, lai palūkotos, kas aiz tā notiek, stikls jānoslauka, bet tikpat labi distanci var saglabāt un vērot notie košo caur vieglu migliņu. Iespējams, tas ir stāsts par cilvēku kā no slēgtu realitāti un šo paralēlo mikropasauļu līdzāspastāvēšanu vienotā telpā. Robežšķirtne, kas nodala noslēpumainās būtnes pasauli no objektīvās realitātes, liek pārjautāt, cik tālu maz ir iespējams iepazīt kādu citu un galu galā pašam sevi. | |
 Kate Krolle. Sapņojoši vilki. Nezināmas baudas. Instalācija. 2012 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība māksliniecei | |
| Zanes Dātavas veidotajā izstādē Private Time: 4 Episodes Losandželosas elektroniskās mūzikas un skaņu mākslas pār stāvji tika aicināti sadarboties ar latviešu māksliniekiem Lindu Kononi, Kati Krolli un Krišu Salmani, papildinot viņu videodarbus ar savu audio interpretāciju. Kate Krolle šajā projektā piedalījās ar video We Used to Live a Private Life (2012), kam skaņu celiņa pamatā ir Kaila Pārkera (Kyle Parker) eksperimentālās mūzikas soloprojekts Infinite Body. Video attēlo pusaudža iztēles alkas un fantāziju, tiekoties ar sapņu tēlu – meiteni. Scēna noris telpā starp realitāti un sapni, un aizejot puisis rūpīgi noglabā, proti, iesaiņo savu dārgumu. Audiovizuālā ekspozīcija pagājušā gada novembrī vienu dienu bija apskatāma LACE galerijā Losan dželosā. Private Time: 4 Episodes gan nav bijusi nedz pirmā, nedz vie nīgā Kates Krolles sadarbība ar mūzikas pārstāvjiem – 2010. ga dā viņa režisējusi Edgara Žildes soloprojekta “Augusts IV” singla “Mūsu politika” videoklipu. Interese par video un kino mudinā jusi mākslinieci iesaistīties arī īsfilmu veidošanā, viņa piedalīju sies Elīnas Eihmanes īsmetrāžas spēlfilmu “Gutenmorgens” un “Jāņu diena”, kā arī Lauras Zemvaldes “Ģimenes portreta” tapšanā. Aizvadītā gada rudenī Kate Krolle un Berlīnē strādājošais gleznotājs Atis Jākobsons ar kopīgu projektu “Patiesība ir vien kārša” (2012) piedalījās Survival Kit 4 festivālā, piedāvājot va riāciju par downshifting1, un to bez ievērības neatstāja arī Purvīša balvas ekspertu komisija.2 Videoinstalācija “Patiesība ir vien kārša” ir abu mākslinieku skatījums uz dabu kā visu lietu mēru un pamatu, pie kura atgriezties, lai nonāktu vistuvāk sev. Darbs ir ne vien estētiski pievilcīgs un suģestējošs, bet arī meditatīvs, kas lieliski atbilda festivāla devīzei un var kalpot par patvērumu tiem, kuri downshifting citviet laiku nav paguvuši izbrīvēt. 2010. gadā Kate Krolle aizsākusi sadarbību ar režisoriem Val teru Sīli un Andreju Polozkovu, kopīgiem spēkiem uz Dirty Deal Teatro skatuves veidojot izrādes “Hipnotizē mani” (2010), “Jē kabs” (2011) un “Atpakaļ uz zemi”, no kurām pēdējā pirmizrādi piedzīvoja 2011./2012. gada sezonas noslēgumā. Izrādes tapušas kā starpdisciplināri mākslas projekti. “Hipnotizē mani” Kate Krolle ne vien radījusi scenogrāfiju, bet līdzdarbojusies satura un dialogu izstrādē, kā arī kļuvusi par vienu no izrādes aktieriem. Māksliniece uzsver, ka sadarbība ar citu radošo profesiju pār stāvjiem dod atsvaidzinošu pieredzi un savstarpēja ideju apmai ņa neļauj zaudēt modrību pašas radošajā darbā. 1 Downshifting – laikmetīgās mākslas festivāla Survival Kit 4 devīze, kuru festivāla radošā komanda skaidro kā pasaulē plašu atsaucību ieguvušu jēdzienu, kas uzsver un aicina nepieciešamību līdzsvarot darbam un atpūtai veltīto laiku. 2 Mākslas un kultūras portālā Arterritory.com Jānis Borgs mākslinieku kopdarbu raksturo ar komentāru: “Izteikti skaists darbs, kas apstādina un liek aizmirst laiku. Festivālā Survival Kit šī videoinstalācija izcēlās ne tikai ar vienkāršības solījumu patiesības atklāsmē, bet arī ar dabai raksturīgo un tur, iespējams, aizgūto skaidrības un vienkāršības estētiku. Veidojums fascinē ar savu noslēpuma maģiju un liek apjaust, ka aiz šīs mākslinieku sludinātās “vienkāršības” var pastāvēt vēl kādi citi neatklāti realitātes slāņi.” | |
| Atgriezties | |
