VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Elīna Alka Dita Birkenšteina, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas studente | |
| Māksliniece Elīna Alka (dz. 1986) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu un vēl pavisam nesen, šāgada vasarā, Glezniecības nodaļā saņēmusi arī maģistra grādu mākslā. Pateicoties studijām divās mākslas disciplīnās, viņas darbi ieguvuši glezniecisku vizuālo tēlu, vienlaikus nezaudējot grafisko vieglumu. Māksliniece nojaukusi robežu starp vienu un otru mākslas veidu par labu vienotam radošajam mērķim. Līdz šim viņas darbi plašākai apskatei bijuši pieejami vairākās grupu izstādēs, no kurām pēdējā ir Latvijas Mākslas akadēmijas 2012. gada maģistrantūras diplomandu un pasniedzēju izstāde “Migrācija”, ar kuru septembra sākumā tika svinīgi atklāts akadēmijas jaunais korpuss. Līdz 10. novembrim “Migrācijas” ekspozīcija ir apskatāma Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē. | |
 Elīna Alka. 2012 Foto no Elīnas Alkas personiskā arhīva | |
| Elīna Alka visai konsekventi pieturas pie ainavas žanra un litogrāfijas kā galvenajiem mākslas instrumentiem. Konkrētajai grafikas tehnikai viņa pievērsusies bakalaura studiju laikā, kā pievilcīgu tajā izceļot darba procesu, kam jāiziet cauri, sākot ar akmens pulēšanu un beidzot ar gatavu tirāžu, jo gan fiziski, gan no domāšanas viedokļa litogrāfija no mākslinieka prasa nepastarpinātu uzmanību un iedziļināšanos. Elīna uzsver, ka litogrāfija ir tehnika, ar kuru visizteiksmīgāk iespējams panākt nepieciešamās estētiskās kvalitātes – viegli gaistošas, mīkstas formas, turklāt, lai izjustu specifiskās nianses un spētu tās kontrolēt, arī tehnisko tirāžas realizāciju māksliniece veic pati. Ņemot vērā litogrāfijas akmens īpatnības, darbi tiek iespiesti nelielās tirāžās. Izvēli par labu ainavas žanram Elīna pamato ar simpātijām pret dabas mirklīgo mainību un salīdzina ainavu ar litogrāfijas akmeni – kā vienam, tā otram piemīt dzīva un mainīga daba. | |
 Elīna Alka. Bez nosaukuma. Krāsaina litogrāfija. 27x36 cm. 2012 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība māksliniecei | |
| Rokraksta jeb individuālas formālās izteiksmes meklējumi aizsākušies jau bakalaura studiju laikā, summējoties diplomdarbā – krāsainu litogrāfiju ciklā “Ainavas” (2010). Šajā ciklā iezīmējas mākslinieces maigā, gleznieciskā izteiksme, kurā dabas objektu attēlojumā atmestas liekās detaļas par labu lakoniskām formām, rezultātā darbu pamatvērtība ir krāsu laukumu attiecības. Stilizācijas un vienkāršoto formu dēļ ainavas ir tālu no tā, ko var dēvēt par reālistisku dabasskatu fiksējumu, tāpēc šo darbu kontekstā grūti runāt par noteiktu sižetisko līniju vai konkrētu motīvu loku – dzīvo būtņu tēliem, kas reizēm figurē kompozīcijās, ir otršķirīga nozīme, un tie veic papildinošu stafāžas funkciju. Elīnas darbos akcentēta daba un sajūtas, kas rodas mijiedarbībā ar to. Te neatradīsiet ainavas, kurās atklātos dramatiski un ekspresīvi dabasskati. Mākslinieces interese par redzes īpatnībām (grafiķei šķiet saistoši jautājumi, kas saistīti ar redzes asumu, piemēram, kādā asumā katrs no mums redz objektu, kurš atrodas vienādā distancē no acs), tāpat kā vēlme formāli ilustrēt pārdomas par šo tēmu, darbiem piešķir pavisam citu raksturu: laukumu aprises ir viegli gaistošas un pūkainas, turklāt niansēti gaišie krāsu toņi grafikās ienes Elīnas rokrakstam tipiskās liriskās noskaņas, kuras uzskatāmas par vienu no būtiskākajām kvalitātēm, kam jāpievērš uzmanība. Šeit nevar neminēt acīmredzamās kopsakarības ar angļu gleznotāja un novatora ainavas žanra attīstībā Džozefa Melorda Viljama Tērnera (1775–1851) glezniecību, kurā par galveno izvirzīts mērķis attēlot ainavas “sirdi” jeb būtību, izmantojot minimālu izteiksmes līdzekļu klāstu (jāakcentē 19. gs. 20. gados akvareļu formātā tapušās Tērnera Itālijas ceļojumu piezīmes). “Tērneriskā” manierē Elīna izvēlas brīvu un impulsīvu attēlojuma veidu, kas nebūt nav jāuztver kā pašmērķīga tīksmināšanās par tehniskajām iespējām, bet gan kā apzināts paņēmiens, ar kura palīdzību panākamas efektīgas noskaņas. Jaunās mākslinieces darbos vērts pievērst uzmanību meistarīgi lakoniskajai izteiksmes formai un detaļām, kas kompozīcijās ir reducētas vai pilnībā atmestas par labu noskaņu dominantei pār sižetisku vēstījumu. Līdzīga maniere vērojama arī Elīnas glezniecībā: tiek saglabātas gaisīgās un maigās noskaņas, kas raksturīgas grafikas darbiem, un māksliniece turpina izmantot jau iepriekšminētos izteiksmes līdzekļus. Pievēršanās par eļļas tehniku “vieglākai” un grafiskākai tehnikai – akvarelim, iespējams, vērtējama kā likumsakarīga, ņemot vērā Elīnas pieredzi grafikas jomā. | |
 Elīna Alka. Bez nosaukuma. Akvarelis. 45x50 cm. 2012 Foto no publicitātes materiāliem Pateicība māksliniecei | |
| Pāris gadu laikā, studējot maģistrantūrā un izmēģinot spējas glezniecībā, Elīna pakāpeniski atgriezusies pie litogrāfijas, neatsakoties arī no glezniecības. Akvareļi kalpo kā palīglīdzeklis, lai panāktu glezniecisku izteiksmes formu: kompozīcija tiek gleznota akvarelī, bet pēc tam pārnesta uz akmens virsmas, litogrāfijā atdarinot tehnikai raksturīgās gleznieciskās kvalitātes, plūdinājumus, mīkstinātus, nenoteiktus formu apjomus un vieglos krāsu efektus. Vienlaicīgi strādājot abos mākslas veidos, Elīna nonākusi pie atraktīvas idejas, kā rotaļāties ar skatītāja uztveri: lai gan akvareļi ir tikai daļa no radošā procesa, tie ir būtiski arī pēc tam, kad gatava litogrāfijas tirāža. Maģistrantūras diplomdarbā māksliniece piedāvā identiskas kompozīcijas divos dažādos medijos. Viņa neatklāj darba piederību pie kāda no medijiem, tādējādi tiek radīta komunikatīva erudīcijas spēle ar skatītāju un ikviens rosināts iedziļināties, lai atšifrētu, kura no kompozīcijām ir akvarelis, kura – grafikas lapa. Abu mākslas veidu savstarpēji papildinošajā saspēlē kompozīcijas ieturētas gleznieciskā izteiksmes formā. Ņemot vērā akvareļa pakārtoto lomu un palīgfunkciju radošajā darbā, meklējams pamatojums, kādēļ rodas vēlme mākslinieci dēvēt par glezniecisku grafiķi, nevis otrādi. Pēc maģistra grāda iegūšanas Elīna Alka turpina radošo darbību patstāvīgi, strādājot pie jauniem grafikas darbiem, kas solās summēties mākslinieces personālizstādē. | |
| Atgriezties | |
