VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Agijas Sūnas mākslas galerija Marita Batņa, kultūras teorētiķe | |
|
Agijas Sūnas mākslas galerijas profesionālismu pauž personiskais vārds galerijas nosaukumā, ko pasaulē uzskata par galeriju kvalitātes zīmi, un 16 darbības gadi. Skaidrojums rodams Agijas Sūnas atziņā par galerijas pastāvēšanai būtisko: uzticēšanās un savstarpēja cieņa gan starp galeriju un māksliniekiem, gan starp galeriju un pircējiem. 16 gadu laikā galerijas darbības forma un saturs bijis stabils. Tā atrodas dzīvīgā Vecrīgas vietā (Kalēju iela 9/11): apmeklētāji te ir vienmēr, bet gājēji nevar neievērot mākslu aiz lielajiem logiem. Saturiski uzsvars Agijas Sūnas galerijā likts uz dinamisku izstāžu rīkošanu, izceļot glezniecību. Galeristes princips - dot iespēju rīkot izstādes - var šķist pārlieku demokrātisks, tomēr viņai rūp kvalitāte. Pieejā ir kritērijs: radošās attīstības pārākums pār komercnolūkiem, bet autora vārds izšķirīgu lomu nespēlē. Īpašu uzmanību Agija Sūna velta jauniem autoriem - "Gada glezna" izveidojusies par vienu no efektīviem veidiem, kā tiek ievēroti daudzsološie. Konkurss noritējis jau 16 gadus, pateicoties Swedbank atbalstam, - galeriste to sauc par mecenātismu. Visi galerijā eksponētie darbi ir autoru īpašums, un pēc izstādēm daži vēl kādu laiku ir pieejami. | |
 Agija Sūna | |
| Pieredze un zināšanas ir Agijas Sūnas lielās priekšrocības, jo gadu gaitā viņa sadarbojusies ar neskaitāmiem mūsdienu autoriem, daudziem devusi atspērienu, sekojot attīstībai. Sirdslieta - tematiskas izstādes un projekti citās valstīs. Piemēram, līdz 2009. gada martam LR Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē skatāma izstāde "Eiropas pilsētas Latvijas mākslinieku gleznās", kurā Latvijas mākslinieki pārstāvēti plaši. Tie ir mūsdienu klasiķi - Biruta Baumane, Džemma Skulme, Inta Celmiņa, Edvards Grūbe, Helēna un Ivars Heinrihsoni, Aija Zariņa, Aleksejs Naumovs, Irēna Lūse, Ilze Avotiņa - un virkne mākslinieku ar izkoptu glezniecības valodu, starp tiem ir Madara Gulbis, Artūrs Akopjans, Vita Merca, kā arī jaunie mākslinieki - Andris Eglītis, Patrīcija Brekte, Zane Balode, Ansis Butnors. Ārzemēs darbi tiek piedāvāti pirkšanai.
Agija Sūna atzīst, ka Latvijā mūsdienu autoru darbu cenas panākušas Eiropas līmeni. Saskarsme ar starptautisko telpu, ko galeriste uzskata kā māksliniekam svarīgu, ir viens no iemesliem cenu izaugsmei. Laba māksla var būt dārga, piemēram, Sigitas Daugules darbs, kas janvārī ieguva "Gada gleznas" titulu, vērtēts 3200 latu apmērā - cenas regulē mākslinieces galerija Vācijā. Agija Sūna apliecina, ka Latvijā galerijām nav lielas iespējas veidot cenas, jo tās lielākoties nepārstāv māksliniekus: bāze ir autoru uzstādījums. Vērtējums kļūst par vienu no pārbaudījumiem abpusējai saskaņai un attiecīgi - biežākai kopdarbībai. Galeriste min Valdi Bušu, Artūru Akopjanu, Intu Celmiņu, Edvardu Grūbi kā vienus no labākajiem partneriem. Darbs ar pircējiem Agijai Sūnai devis daudzveidīgu pieredzi. Galeriste vērtē, ka daļa skaidri zina savas vēlmes, bet daļai grūti izlemt. Ar otrajiem ir sarežģītāk, taču interesantāk kontaktēties un nonākt pie laba rezultāta. Pēc Agijas Sūnas viedokļa, liels tirgus potenciāls Latvijā slēpjas stikla, tekstila, keramikas, foto nozarēs - tās nepieciešams attīstīt, lai saglabātu profesionālismu un radošos resursus. Tādēļ tagad liela uzmanība veltīta Stikla mākslas galerijai Vecrīgā, Laipu ielā 6, ko vada meita. Galeriste atzīst - lai izmantotu pašreizējo stikla renesansi Latvijā, jāatrod veidi, kā piedāvājumu padarīt interesantu un kārojamu cilvēkiem. | |
| Atgriezties | |
