Miks Mitrēvics. “Personu kolekcija”
Alise Tīfentāle, mākslas kritiķe
|
| |
Viss it kā nevērīgi sastutēts, neizveidots un nepabeigts - ielūkojoties "Personu kolekcijas" namiņā, skatītājs var pirmajā mirklī viegli iedomāties, ka te vēl darbs nav instalēts un ka tūlīt ienāks mākslinieks vai strādnieku brigāde ar baltiem cimdiem rokās un visu noliks tur, kur vajag, sakārtos un savienos detaļas un atvērs objektu apskatei. Bet nē - un, iespējams, tieši šajā šķietamajā neizveidotībā un nepabeigtībā arī slēpjas Mika Mitrēvica darba universālais šarms. Jo šī nepabeigtība ir sīki izplānota un inscenēta, tā ir apzināti un smalki izveidota, katrs atrastais priekšmets un katrs mākslinieka darinātais objekts, katrs "pagaidu" stiprinājums un katra it kā uz mirkli pie sienas pieslietā plakne ir rūpīgi izdomāta, izstrādāta un īstajā vietā.
|
| |  Miks Mitrēvics. Personu kolekcija. Instalācija. 2007. Foto no publicitātes materiāliem |
| | Esošās pasaules uzlabošana, attīstīšana, iekārtošana, pielāgošana cilvēka vajadzībām kā viens no "lielajiem naratīviem" (Akvī-nas Toma izpratnē Dievs kā Visuma arhitekts u. c., kas vēlāk no kristīgās teoloģijas un ikonogrāfijas attīstījās par romantiskām leģendām apvīto 18. gs. brīvmūrnieku kustības simboliku utt.) 21. gs. mākslinieka izpratnē iegūst cilvēcisku un visnotaļ intīmu skanējumu: rūpīgi izstrādātas miniatūras mizanscēnas, kas atstāj iespaidu par personiski nozīmīgām epizodēm (vai kolekcijā iekļautajām personām), un tikpat rūpīgi izveidots, bet ārkārtīgi trausli kopā saturēts universs.
Tāda kā eksistence "pagaidu" režīmā, uz ko norāda pārvietojamie vagoniņi, - to klātbūtne metaforiski asociējas ar jaunas konstrukcijas, jaunas pasaules celtniecību, ar pagaidu starpposmu starp, piemēram, arhitekta skici un jaunu namu. Kad darbs būs padarīts, vagoniņi pazudīs tāpat kā darbarīki, instrumenti, pārpalikušie materiāli u. c. (kas sastopami arī starp "Personu kolekcijā" izmantotajiem priekšmetiem). Eksistence kā tapšanas process, nevis statisks, nopulēts, nogludināts un gatavs rezultāts. Tajā pašā laikā katrs tapšanas acumirklis ir savā ziņā "gatavs" - tik jēgpilns (kaut arī neatšifrējams), tik trausls un viegli iznīcināms (tomēr reāli esošs), tik nestabils un pārejošs (piesliets, piesiets, pielīmēts u. tml.) kā "Personu kolekcijā". |
| | | Atgriezties | |
|
