VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Paula Zariņa Dita Birkenšteina, LMA Mākslas zinātnes nodaļas studente Klausies | |
| Paula Zariņa (dz. 1988) ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā un Multivizuālās glezniecības darbnīcas ietvaros turpina studijas maģistrantūrā. Glezniecību Paula uzskata par sev tuvāko izteiksmes formu, turklāt par darba materiāliem konsekventi izmanto eļļas krāsu un audeklu, uzsverot, ka eļļas piedāvātās tehniskās iespējas vēl nav izsmeltas un mērķtiecīgi eksperimenti citos materiālos šobrīd viņai nav aktuāli. Paulas glezniecisko interešu centrā ir cilvēks, kura noslēpumainais tēls neizbēgami figurē teju katrā no gleznām. Jau labu laiku mākslinieci nodarbina eksistenciāla rakstura jautājumi, kāpēc cilvēks ir tāds, kāds viņš ir, un kas notiek cilvēka galvā, pieņemot, ka cilvēks savā būtībā ir viens vienīgs veselums un mūsu egocentriskās dabas sakne meklējama tieši tur, galvā, kur katrs esam ieslēgti pilnīgā vientulībā. Iespējams, tieši tādēļ cilvēka tēls Paulas darbos gandrīz vienmēr parādās vieglā mirdzošas gaismas apvalkā, kas rada vizuālas asociācijas ar tēla individuālo domu un jūtu telpu, kuru tikpat labi varētu dēvēt par auras oreolu. Lai gan lielākoties cilvēks uz dabas ainavas fona izskatās tikai kā sīka figūriņa, tai nekādi nevar piedēvēt stafāžas statusu – cilvēciskā būtne vienmēr ir primāra. Pati gleznotāja šīs būtnes dēvē par liriskajiem “es”, kas, tieši tāpat kā literatūrā, arī viņas glezniecībā palīdz skatītājam iejusties situācijā. Māksliniecei piemīt smalka krāsu izjūta un prasme panākt niansētu krāsu dziļumu, viņas darbiem raksturīga sievišķīgi noslēpumaina noskaņa, kas nereti slēpjas kompozīciju lakonismā, atstājot brīvu vietu iztēlei. | |
 Paula Zariņa. 2012 | |
| Būtiska loma ienākšanai izstāžu apritē bijusi dalībai “SEB bankas” organizētajā konkursā LMA studentiem “SEB stipendija glezniecībā” 2009. gadā, pēc kuras sākusies veiksmīga sadarbība ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kuratori Diānu Barčevsku un aktivizējusies piedalīšanās grupu izstādēs gan tepat Latvijā, gan ārpus tās robežām. Toreiz Paula piedāvāja pāris neliela formāta gleznas: “Sazvērestības teorija” (2009) un “Kriminālā informācija” (2009), no kurām pirmo, skatoties ar trīs gadu noilgumu, šķiet, gleznojusi pavisam cita Paula Zariņa. Glezna izceļas ar plašiem, strikti noteiktiem krāsu laukumiem un to intensīviem kontrastiem, kas viegli disonē ar gleznotājas rokrakstam raksturīgo krāsu plūdinājumu neskaitāmās kārtās, panākot smalki niansētu krāsu ņirboņu, kā tas redzams “Kriminālā informācijā”. Tajā daudzslāņainie krāsu plūdinājumi mijas ar notecējumiem un kontrastē ar viendabīgo krāsu laukumiem cilvēku stāvos. | |
 Paula Zariņa. Mēs meklējam. Audekls, eļļa. 150x200 cm. 2010 | |
| Konkursizstādes laikā, meklējot jaunus mākslas resursus, šo darbu pāri ievēroja kuratore Diāna Barčevska un aicināja uz sadarbību jauno mākslinieku izstādē “Pilsētas bērni” (“Arsenāls”, 2010; izdots izstādes katalogs). Tā ir līdz šim plašākā un spilgtākā izstāde Paulas Zariņas kontā, kura gleznotājai devusi iespēju pieteikt sevi dalībai mākslas scēnā kā perspektīvu jauno talantu. Abiem iepriekšminētajiem darbiem izstādē pievienojās trešais – “Laika kapsula” (2010), kurā turpināta jau iepriekš aizsāktā tēma par cilvēka individuālo domu un sajūtu telpu jeb kapsulu, kas ir vienīgā telpa, kurā iespējams patiesi būt vienam. Gleznas centrā ir cilvēks, kurš bezspēkā pussēdus “izlīmējies” gultā un iekapsulējies savā pasaulē, bet vide ārpus tās ir zaudējusi nozīmi un izgaisusi. “Laika kapsula” no “Pilsētas bērnu” trio izceļas ar gaisīgo kolorītu, tonālais smaguma centrs ir pussaļimušais stāvs, ko ieskauj koloristiski bagāts, niansētu krāstoņu kapsulas burbulis, bet aiz tā esošā baltā telpa nepretendē uz konkrētas vides attēlojumu, atstājot interpretācijas iespējas skatītāja ziņā. | |
| |
| Absolvējot bakalaura studiju kursu, Paula Zariņa kā diplomdarbu piedāvāja gleznu ciklu “Prieka inkubators”, ko veido četri lielformāta darbi: “Laika kapsula”, “Eskimosu buča”, “Mēness ir pietuvojies Zemei” un “Pastaigu prieki” (visi 2011). Šo ansambli vieno kopīga tēma – laime un prieks kā jebkuras cilvēciskas būtnes virsmērķis, uz ko tiekties, un dažādie meklējumi, kuri pie tā ved, vienalga, vai tā ir pastaiga ar sunīti, kosmosa ķermeņu novērošana vai bučošanās parkā. Cilvēks Paulas darbos vienmēr meklē kaut ko, atrodas fiziskā un emocionālā kustībā. 2011. gada ziemā Siguldā norisinājās Unas Meibergas veidota izstāde “Kur es esmu?” (piedalījās Artūrs Bērziņš, Kristaps Krievs, Daiga Krūze, Anda Lāce, Reinis Liepa, Andrejs Strokins, Māra Viška, Paula Zariņa). Tajā bija apskatāma Paulas Zariņas glezna “Mēs meklējam” (2010), kurā starp koši ņirbošu koku mudžekļiem klīst sēņotāju pāris un kaut ko meklē. Laikā pēc bakalaura darba aktuāli kļuvuši neliela formāta audekli, tapusi gleznu sērija, kurās vērojama atkāpšanās no reālās telpas, visu uzmanību vēršot uz figurālo tēlu, kas, oreola ieskauts, vienatnē peld neizmērojamā telpā. Viens no šādiem darbiem ir “Prieka inkubators” (2011), kas 2011. gada “Spēlmaņu nakts” teātra balvu pasniegšanas ceremonijā kā slepenā mecenāta balva “Gada jūsma” tika pasniegta Jaunā Rīgas teātra aktierim Andrim Keišam. Veiksmīgā sadarbība ar Diānu Barčevsku turpinās – no 5. jūnija Ukrainā starptautiskā mākslas festivāla “Arhipa Kuindži memoriāls” ietvaros aplūkojama Latvijas mākslinieku ekspozīcija, kurā līdzās Riharda Delvera, Ievas Lapiņas, Laimas Puntules gleznām ir arī Paulas Zariņas darbi “Laimes hormons” (2011) un “Es te esmu” (2011). Šogad Paula Zariņa “SEB bankas” konkursā piedalījās trešo reizi, izstādei “Talants atmaksājas!” piedāvājot darbus “Meklētāji” (2011) un “Laimes meklētājs” (2011), kuros, gleznotājai atgriežoties pie reālas vides, darbība noris mežā, kur starp tumšo krūmāju puduriem ložņā lēnīgie meklētāji. Ņemot vērā, ka galvenais akcents vienmēr vērsts uz nedaudz sapņainu cilvēku tēliem, dabas ainava šajā gadījumā ir nepretencioza rakstura fons, kas atšķirībā no urbānās ainavas nepieprasa formu noteiktību, novēršot uzmanību no būtiskā. Daba piedāvā neierobežotas iespējas izpausties formās, līniju ritmos, ko iespējams brīvi pakārtot galvenajam tēlam. | |
| Atgriezties | |
