VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Ēterā spoki
Kaspars Groševs, mākslinieks

 
Robins Votkinss
Robins Votkinss. The Luminiferous Aether.CD
Trīs miega stadijas. Smadzeņu viļņu aktivitāte
 
Robin Watkins – The Luminiferous Aether
(Wiens Verlag, 2009)

Ziemeļnieku tautās jau izsenis klīduši nostāsti par dīvainām skaņām, kas parādās līdz ar ziemeļblāzmu, tomēr zinātnieki ilgu laiku tos uzskatīja par dzīvīgas iztēles augļiem. Sibīrieši šīs skaņas aprakstīja kā “zīda čaukstoņu”, lapiem tās atgādināja “skrienoša brieža kaulu krakšķēšanu”, bet inuītiem – “futbolu ar valzirga galvaskausu”.

Nav grūti nojaust, ka nostāsti izrādījās ne bez pamata, jo ziemeļblāzmas parādīšanos tiešām pavada dažādi trokšņi, kas gan ir zem cilvēkam dzirdamo frekvenču sliekšņa. Robina Votkinsa (Robin Watkins) ieraksts The Luminiferous Aether radīts, izmantojot īpašas ierīces, ar kurām iespējams ekstrēmi zemās un ļoti zemās frekvences (ELF, VLF) pārvērst dzirdamos skaņu signālos. Šīs frekvences parādās augstākajā jonosfēras slānī (kas tiek izmantots radio signālu izplatīšanai), Saules vēja daļiņām saskaroties ar Zemes atmosfēru un radot ziemeļblāzmu un citas magnētiskās vētras. Šis darbs ir samonmanuprāt, būtiski ir izmantot austiņas – arī darba publiskajās atskaņošanas reizēs tas tiek ievērots.

Pārsteidzoša ir skaņu materiāla atbilstība nostāstiem par kaulu krakšķēšanu, tomēr iztēlotie noslēpumainie ziemeļblāzmas trokšņi izrādās drīzāk dobja sprakšķēšana, ko dažkārt pavada spocīga svilpošana un attāla šalkoņa. Rūpīgāka ieklausīšanās mainīgi vienmuļajā troksnī liek cerēt, ka dabiskajās Zemes radio frekvencēs varētu būt apslēpts vēl kāds noslēpums. Diskam pievienotajā nelielajā esejā Votkinss apskata Zemes elektromagnētismu plašākā kontekstā, pievēršoties gan vēsturiskiem pētījumiem, gan nostāstiem un leģendām, galu galā atstājot brīvu telpu citām versijām.

Būtiska ir autora vēlme tekstā pieminēt CEMI (Conscious Electromagnetic Information) lauku teoriju. Saskaņā ar to cilvēka apziņas neironi darbojas pēc magnētiska modeļa, kas līdzinās Zemes magnetosfērai. Būtībā katram no mums pieder savs mazais smadzeņu radio, ja atminamies Elvina Lusjera darbu Music For Solo Performer (1965), kurā komponista smadzeņu alfa viļņi tika pastiprināti tik ļoti, lai liktu rezonēt sitaminstrumentiem. Velkot līdzības starp smadzeņu viļņu un jonosfēras atkarību no Saules enerģijas, Votkinss izsaka interesantu un visai mistisku pieļāvumu par kolektīvu elektrisko apziņu – vai nevarētu būt tā, ka Zemes elektromagnētiskais lauks spēj uzglabāt liecības par katra cilvēka apziņu? Vai varētu būt, ka šis visaptverošais ēters arī ir pēcnāves dzīve?

Lai arī pārdesmit lappušu biezais bukletiņš vien iezīmē dažādās ar elektromagnētismu saistītās teorijas un nostāstus, tas labāk atbild uz jautājumu – kādēļ gan lai kāds mākslinieks brauktu uz polāro loku, lai nodarbotos ar kaut ko tik sausu un zinātnisku.
Starp citu, tīmeklī atrodami arī kāda radioamatiera Stīvena Makgrīvija (Stephen McGreevy) veiktie ziemeļblāzmu ieraksti, ko pavada ar bērna sajūsmu radītie apraksti par to, kā viena svilpošana atšķiras no citas.

Ierakstu iespējams iegādāties www.a-musik.com
 
Elgalandes-Vergalandes hierarhijas diagramma
The Ghost Orchid: An Introduction To EVP. CD
 
The Ghost Orchid: An Introduction To EVP
(Ash International, 2006)

Lai arī informācija par EVP (Electronic Voice Phenomenon) un Konstantīna Raudives darbību šur tur ir atrodama (pirms kāda laika izdota Pētera Zeiles grāmata par Raudives dzīvi), ieraksti ar savādajām balsīm Latvijas radio gluži netiek atskaņoti. Šajā diskā pirmo reizi apkopots tik iespaidīgs ierakstu klāsts – lielākoties tie ir britu EVP pētnieka Reimonda Kesa (Raymond Cass) veiktie eksperimenti, kā arī Konstantīna Raudives ierakstu atšifrējumi 7 collu platē, kas izdota 1971. gadā un ļāva noklausīties spocīgās balsis, par kurām Raudive rakstīja savā grāmatā “Izlaušanās”. Gan diska sākumā, gan starp sadaļām, kurās iekļautas balsis pēc to rakstura (poligloti, dziedošās un citplanētiešu balsis, kā arī ieraksti, kuros tās atbild uz Kesa uzdotajiem jautājumiem), dzirdami zviedru mākslinieka Leifa Elgrēna komentāri, kuri īsi un saprotami paskaidro dzirdamo, kas citādāk brīžiem izklausās pēc savāda rituāla un nesaprotamu trokšņu kolāžas.

Kesa veiktie ieraksti ir detalizēti sadalīti un vieglāk pārskatāmi, tajos dzirdami gan citplanētu vēstījumi, gan skaisti dziedājumu izrāvumi. Tirpas spēj uzdzīt lidmašīnas pilotu savstarpējā sarunā pēkšņi dzirdamie čuksti spasi vas bog. Raudives veiktie ieraksti nav atsevišķi sadalīti, tomēr tos ļoti skaidri angliski paskaidro un iztulko Nadja Foulere (Nadia Fowler). Lieki piebilst, ka gandrīz visi ieraksti ir sliktā kvalitātē un grūti izšķirami, tādēļ vienmēr tiek atskaņoti trīs reizes (allaž liekot iztēloties neesošu ritmu). Brīžiem pat grūti saprast, cik ļoti jāliek lietā iztēle, lai saprastu to, ko šīs balsis saka lielākoties valodu sajaukumā.

Starp citu, Elgrēns, kurš pirms pusotra gada sniedza lekciju “kim?”, līdz ar Karlu Mihaēlu fon Hausvolfu 1992. gadā “nodibinājis” Elgaland-Vergaland valstību (jeb KREV), kuras teritoriju veido visas pasaules robežjoslas, mentālās un fiziskās, un digitālās. Katru reizi ceļojot vai sapņojot, vai mirstot jūs ierodaties šajā valstībā, par kuras pilsoni var kļūt ikviens pēc savas brīvas gribas. Šobrīd valstības paspārnē mitinās 817 pilsoņi (www.elgaland-vargaland.org).

Lai vai kā, 60. un 70. gados veikti eksperimenti šajā diskā izklausās daudz nopietnāki un attiecīgi – bailīgāki, it īpaši Kesam mēģinot sazināties ar ārpasaules spēkiem. Vienlīdz baisas ir Raudives plates diktoru aukstās un drūmās balsis, mēģinot pēc iespējas skaidrāk izrunāt EVP teiktos vārdus angļu, vācu, krievu, latviešu valodā un pat latgaliski.

Šis dokumentālais izdevums galu galā kalpo kā spocīga liecība nelielas entuziastu grupas eksperimentiem, kas pēcāk kļuvusi teju par kulta lietu. Ticēt vai neticēt balsīm, kas pēkšņi uzrodas “pētnieku” magnētiskajās lentēs, paliks katra paša ziņā, jo skepsi, ja tāda ir, šis disks nedzēsīs. Tomēr saistībā ar iepriekš minēto Votkinsa ierakstu arī šīs mistiskās “blakus pasaules” balsis drīzāk kļūst par to interpretētāju aprakstītājām. Šķiet, nav brīnums, ka Kess kādā no tām saklausa sevis nodēvēšanu par varoni, kam lemts plašākai publikai pavēstīt par saviem atklājumiem.

Ieraksts nopērkams http://touchshop.org/
 
Atgriezties