VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Kā ir, tā jādzīvo... Anita Sedliņa, mākslas kritiķe Jauno mākslas zinātnieku projekts "Pārtilts" 26.02.-22.03.2009. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošā darbnīca | |
|
Savulaik, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, arī mums tika dota iespēja mācību procesa ietvaros kūrēt "Arsenāla" Radošajā darbnīcā glezniecības izstādi. Zinot, ka šāda iespēja ir vienlaikus vienreizīga un ierobežojoša (mākslas darbi tiek atlasīti no "Arsenāla" krājuma), vēlos uzteikt to, ka kurss centies ienest izstādē ko jaunu - bija eksponēti speciāli šim notikumam radīti mākslas darbi (Andra Vītoliņa, Alekseja Naumova gleznas), kā arī tika demonstrēti videomateriāli ar tiltu svinīgo atklāšanu ceremonijām. | |
 Andris Vītoliņš. 18.novembra rīts Rīgā. Audekls, eļļa. 130x195cm. 2009. Foto: Anita Sedliņa | |
|
Studiju gados mēs arī centāmies izpildīt akadēmijā apgūtos mākslas darbu analīzes principus. Ņemot vērā savu pieredzi, negribētu noniecināt šīs izstādes veidotāju centību, rūpīgi konspektējot mākslinieku biogrāfijas un veidojot plašus aprakstus par gleznās attēlotajiem tiltiem. Tomēr uzjundīja jautājums - kas ir mērķauditorija, kurai veltīti izstādei atlasīto darbu apraksti?
Kāds tad bija izstādes vēstījums? Skatītājs varēja vērot tiltu celtniecības un laikmetu liecību peripetijas. Sākot ar Arvīda Egles 1957. gada "Tilta būvi pār Daugavu" un Jāņa Pauļuka 1962. gada "TTT remonta brigādi" kā tipiskiem komunisma celtniecības piemēriem, kas ataino strādniekus un to ieguldītās pūles. Pēc Staļina laika, mainoties sabiedriskajai iekārtai, glezniecības piemēri demonstrē nākamo sabiedrības attīstības soli - jūsmu un apbrīnu par tehnoloģijām (par pašu tiltu un tā "apdzīvotājiem" - sabiedrisko un vieglo transportu). Henrija Klēbaha "Skatā caur logu" (1962) uz Dzelzceļa tilta redzama gan vilcienu, gan sabiedriskā un vieglā transporta pārpilnība, savukārt Nikolaja Petraškeviča darbā "Oktobra tilts" (1962) attēlots tagadējais Akmens tilts panorāmiskā skatā, palielinot tilta braucamo daļu, lai parādītu dažādos transportlīdzekļus. Dainas Riņkes gleznā "Darba diena" (1975) dominē smagais transports, kas ir kārtējais darba prieka apliecinājums un lepnums. No viena krasta uz otru, no apjūsmas uz ignoranci vai pat noliegumu. Jaunākie mākslas darbi parāda šo laikmetu un vērtību maiņu. Alekseja Naumova "Dienvidu tilts" (2009) skatīts no tāda rakursa, lai tīri glezniecisko tilta siluetu neaizēnotu it neviens transportlīdzeklis vai citas mūsdienu piedevas (reklāmas utt.). Šis apgalvojums skaidrojams ne vien ar to, ka ir cita politiskā iekārta un domāšana, bet arī ar to, ka tehnikas sasniegumi nogurdinātajam skatītājam nav vairs ne brīnums, ne jūsmas objekts, tā ir ikdiena. Andris Vītoliņš ar ar darbu "18. novembra rīts Rīgā" (2009) vēstī, ka sabiedriskais transports ir tas, kas apgrūtina vieglā auto kustību pāri tiltiem. Un ko valsts svēt-ku dienā redz vieglā auto vadītājs pa logu? Reklāmas uz sabiedriskā transporta aizmugurējās daļas. Šajā gadījumā - diezgan primitīvā izpildījumā uzsaukumu klausīties krievu hitu radio. Jaunais tilts mums ir par šķību, sastrēgumi turpinās un tā joprojām. Kā ir, tā jādzīvo... . | |
| Atgriezties | |
