VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Minimālisma akcija ainavā Stella Pelše, Mākslas zinātniece Topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcija: Juris Boiko. Pavasara tecīla. 1987 | |
 Juris Boiko. Pavasara tecīla. Akcijas dokumentācija. Dalībnieki: Juris Boiko, Aleksandrs Aksjonovs, Māris Bogustovs, Inguna Černova, Leonīds Codikovs, Niks Ērglis, Dita Piešiņa, Ērika Šmeļkova, Aigars Sparāns, Zigurds Vidiņš (operators, montāža). Video pilnā versija - 1 h 32' 32". 1987 | |
| Pazīstamākās no 1982. gadā dibinātās “Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas” (NSRD) akcijām noteikti ir leģendārie gājieni uz Bolderāju (iespējams, plašāka dalībnieku loka dēļ). Citu šīs multimediju grupas aktivitāšu vidū ir arī Laikmetīgās mākslas muzejā krājumā iekļautais videodarbs “Pavasara tecīla”, kas gan nebūtu dēvējams par videomākslu šaurākā nozīmē; izmantotais medijs ir drīzāk norišu dokumentācijas instruments. “Šīs videoatrakcijas devīzi NSRD pauda šādi: “PAVASARA TECĪLA SALAUŽ ZIEMAS ZOBENTIŅU”, un tas ir viens no pašiem pirmajiem latviešu videomākslas un NSRD “ģeniālā diletantisma” paraugdarbiem. Brīvdabas akcijas spontānais raksturs un neodadaisma konceptuālās iezīmes videogabalā parādās kā absurdas poētiskas frāzes uz dabas stihijas episkā fona.”(1) | |
 Juris Boiko. Kadrs no akcijas "Pavasara tecīla" dokumentācijas. 1987 | |
| Ieraksts sākas ar kameras klejojumiem pa pavasarīgām kūstošā sniega paltīm, ūdens lāmām un koku zaru rakstiem klusinātos toņos, kas neviļus liek piesaukt Vilhelma Purvīša un Johana Valtera 20. gs. sākuma glezniecību, tikai šoreiz kustīgās bildēs. Pamazām uzmanība pievēršas lauku sētai senas muižas apkaimē (par to liecina izteiksmīgā koku aleja); uzrodas ļaudis, un notiek daždažādas brīžiem nepamatojamas darbības – gan ķerras stumšana, lūkojoties tālskatī, gan tecīlas griešana un ņemšanās ar dažādiem darbarīkiem, ledus kluču dauzīšana, mašīnrakstīšana, dūmu laišana un muzicēšana. Dažas ainas visai tieši apliecina atbrīvošanās motīvu (sasaistītās sievietes atraisīšana) vai izkļūšanu ārpusē (veiksmīgā pārkāpšana pāri žogam pēc vairākām neveiksmēm), kas, protams, loģiski saistās ar dabas atmodu pēc ziemas sastinguma, bet pieļauj arī politiskus zemtekstus, pat ja tie būtu tikai skatītāja prātā. Pauzes starp darbībām ievieš majestātiskie, kontemplatīvie ledus iešanas skati, ar kuriem kontrastē akcijas tiešais, proza¬iskais placdarms – dubļi, peļķes, pussagruvušas dzirnavas. Muzikālajā fonā, kas kopumā ir ļoti būtisks, tikai reizēm dodot vietu klusumam vai dabas skaņām, izceļama minimālisma tendence, aizvien pieaugot pašu dalībnieku aktivitātei, kuri izmanto gan tradicionālus instrumentus (akordeonu, bungas, trompeti), gan dažādus improvizētus sitamos priekšmetus gluži vai atraktīvās grupas STOMP garā. | |
 Juris Boiko. Kadrs no akcijas "Pavasara tecīla" dokumentācijas. 1987 | |
| Beigu daļā kameras slīdējums pāri ūdeņiem ar peldošiem ledus gabaliem rada iespaidu par filmēšanu no lidaparāta, ūdens šļakstieniem nomainot muzicētājus; seko krass lēciens uz ko pilnīgi citu – koncertēšanu krāšņos kostīmos tādā kā eksotiskā palmu mājā, lai noslēgtos ar atgriešanos dubļainā lauku pavasarī: atkal krāšņa ledus iešana un ķerras stumšana ar komentāru vozmi tam suveņir, koļeso…(2) – vienīgajiem īsti saklausāmajiem vārdiem, kas pēkšņi atgriež īstenībā un apliecina, ka mazliet savādi meditatīvais piedzīvojums ir beidzies. (1) videoart.noass.lv/lv/movies/view/271/. (2) “Paņem suvenīru, riteni ...” (Krievu val.) | |
| Atgriezties | |
