VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Ūdensvīrs Jānis Borgs, mākslas kritiķis Aldo Krūze. “Svešpieplūde" 07.08.–29.08.2010. “kim?”. Galerija RIXC | |
| Viņš nāk no zemes, kur ūdens ir viena no dominējošām stihijām, attīstības iemesls un iznīcības briesmas. Tautiski to sauc par Holandi, bet oficiālāk – Nīderlande. Šai faktā nereti tiek meklētas visai banālas motivācijas, kāpēc Aldo Krūze (Aldo Kroese) kā savas mākslas “būvmateriālu” izmanto ūdeni. Skaidrs, ja mākslinieks būtu mongolis, tad mākslas apcerētāji atsauktos uz tuksnesi, kamieļiem un šķidruma deficītu. Mēs palūksimies uz H2O bez liekas poetizēšanas – kā uz substanci, ar ko var veikt ne tikai kādu zinātnisku izpēti, bet vērst to izteiksmīgā un saturīgā mākslinieciskas darbības nesējā. Aldo Krūze to arī ar asprātīgu eleganci veicis savā instalāciju ekspozīcijā “Svešpieplūde” (Back Flow), kas notika populārajā Rīgas mākslas centrā “kim?”. Mūs sagaidīja it kā ierastu un labi pazīstamu ikdienas priekšmetu – dažādu krēslu, ķerru un citu sadzīves objektu – kārtojums izstādes telpā. Mākslinieks ievērojis vienu tiem kopīgu konstruktīvu īpašību: to uzbūves “skeletu” veido liektas caurules – pērnā gadsimta 20. gadu funkcionālā dizaina attīstījums. Un, ja šeit mūsu rīcībā ir caurule, tai var piešķirt arī vēl kādu papildmisiju – kalpot kā ūdensvadam. Tālab mums tuvie un mīļie priekšmeti ačgārnās pozās pārvietoti tiem neraksturīgā vidē – kaut kādās ūdens baļļās, tvertnēs, spaiņos... Cauruļu vaļējie gali savienoti ar krāsainām gumijas šļauciņām. Šļūtenītes snuķītis grimst žļurganā ūdens tilpumā, elektriskā “motorsirds” pukšķina, un sūknis darbina jaunu un dīvainu objektu dzīvi. No krēsla kājas vai ķerras roktura viena gala slaidi šļācas ūdens strūkla. Tā līst tvertnē, no kurienes dzimusi, lai atkal sāktu jaunu cirkulāru apriti... | |
 Aldo Krūze. Bez nosaukuma (Svešpieplūde). Instalācija. 2010 | |
| Lai arī priekšmetu kārtojuma koptēlā jaušams zināms “augstākā radītāja” uzdots estētisks kods, tomēr visām instalācijām piemīt kaut kas no lielu insektu vai kādu ūdensdzīvnieku tēlainības, kuru “dzīvības” funkcijām ir sava no cilvēkiem neatkarīga autonomija. Tā gan ir tāda gluži literāra asociācija. Šķiet, daudz svarīgāka ir izstādes emocionālā noskaņa – Laboratorija. Te nenotiek nekādi Hendeļa “ūdens svētki”. Galerijas velvēs vēsmo teju kādi krimināli slepeni izmēģinājumi Frankenšteina vai Dr. Kaligari garā. Un varbūt viņi visi, šie neklasificētie un svešie techno-bio radījumi, atdzīvosies no sava mehāniskā transa un metīsies jums virsū... Izstādē izveidots spēcīgs, teatrāls un uzbudinošs instalāciju kopas ansamblis, kas jau ar pirmo acumirkli “paņem” skatītāju sava hipnotiskā valdzinājuma varā. Šo noskaņu pastiprināja arī uz atsevišķa galda novietotu ierīču noslēpumainā žļurkstināšanās, pilēšana, tvaikošana, vibrēšana..., kur mākslinieks kā alķīmiķis zelta vai kāda dzīvības eliksīra meklējumos eksperimentē ar ūdens dažādiem stāvokļiem un īpašībām. To atklāsme līdzās “mistiskajiem” aspektiem priecēja ar neparastumu un procesu skaistumu. Lai cik uzsvērti tehniciskas būtu visas šajā Laboratorijā kārtotās instalācijas un ar mākslu it kā nesaistītās ierīces, arī to aurai piemīt noteikta estētisma ēna. Kas, starp citu, nebūt nav šādu “santehnisku” artefaktu obligāts nosacījums. Mākslinieka instalāciju veidolā gan vēl jūtams zināms vērienīgākas pašpārliecības deficīts, monumentālāks tvēriens, tēlainības “agresija”. Var droši apgalvot – še ir izcili plašas attīstības rezerves, ja vien autoru nepiemeklēs avangarda mākslā tik izplatītā savas nabas vērojuma un marginālisma infekcija. Izteiksmības spēks ir lieta, kas nāk ar lielāku pieredzi, kurai šeit ir gana labvēlīga talanta augsne. Aldo Krūze strādā par pasniedzēju Gerrita Rītfelda akadēmijā Amsterdamā. Norāde uz lielo Nīderlandes konstruktīvisma klasiķi šeit, Aldo Krūzes darbos, vēlreiz atgādina par kādām netiešām mākslinieka saiknēm ar Eiropas modernajā kultūrā tik ietekmīgo De Stijl kustību. Vizuālā inteliģence Aldo Krūzes instalācijās saistās ar Nīderlandē izsenis iekoptajām mākslas tradīcijām. Un mēs varam būt gandarīti, ka mūsu mākslas un “kim?” lokā atkal parādās jauna artistiska personība. | |
| Atgriezties | |
