VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Pamanīs un paliks Jānis Borgs, Mākslas kritiķis Par Helēnas Demakovas grāmatu "Nepamanīs. Latvijas laikmetīgā māksla un starptautiskais konteksts" (Rīga, 2010.) | |
| Runājot par Latvijas laikmetīgo mākslu, galvenokārt domājam par daudzveidīgām avangardisma kultūras izpausmēm, kas sazēla mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas aizvadītajā divdesmitgadē – periodā starp 1991. un 2010. gadu. Un šajā kontekstā dažos prātos izveidojies pat visai maldīgs uzskats, ka tas visnotaļ ir tikai jaunatgūtās radošās brīvības fenomens, pilnīgs pretstats padomiskā laikmeta kultūras “depresijai”. Šķiet, šādi un tamlīdzīgi okupācijas režīma demonizācijā sakņoti vai propagandistiski motivēti viedokļi ir ne tikai faktoloģiski nepatiesi, bet arī nevilšus it kā noniecina latvju intelektuālās rezistences vitālo spēku un auglību. Mūsu laikmetīgā māksla tomēr ir un paliek vienas 20. gs. sākumā iestartētas kontinuitātes turpinājums, mantojuma attīstījums, lai arī brīžiem saraustīts, tomēr ar savu noteiktu neapturamu dinamiku. Aplūkojot to, līdzās lokāliem, pat etniski iekrāsotiem faktoriem allaž radīsim noteiktas internacionālas kultūru kopsakarības. Latviešu māksla būtībā nekad nav izkritusi no Rietumu civilizācijas kopējā auduma, vienmēr bijusi tajā kā savdabīgs pavediens. Viss minētais ir ilgstoša “mākslas audēju” darba stafetes rezultāts. Un jaunākajos laikos viena no redzamākajām un aktīvākajām Latvijas laikmetīgās mākslas procesa dalībniecēm un veidotājām ir Helēna Demakova. Daudzas attīstības Latvijas laikmetīgajā mākslā veidojušās, pateicoties tieši viņas centieniem. Arī viņas ieguldījums Latvijas jaunās mākslas internacionalizācijā. Un pēdējās divdesmitgades Latvijas laikmetīgās mākslas sakarībās Helēnu Demakovu noteikti varam uzlūkot kā konsolidējošu ass figūru. Tieši tāpēc mūsu mākslas procesu darītājus un vērotājus vislielākā mērā varētu ieinteresēt Helēnas Demakovas jaunā, izdevniecības “¼ Satori” klajā laistā grāmata “Nepamanīs. Latvijas laikmetīgā māksla un starptautiskais konteksts”. Tās 368 lappusēs apkopoti divpadsmit Helēnas Demakovas raksti par dažādām norisēm Latvijas aktuālajā mākslā, koncentrējoties galvenokārt uz pēdējo desmitgadi. To tematika aptver gan plašāka mēroga notikumus, dimensijās no dzimtās Andrejsalas līdz Kaseles documenta plašumiem, gan atsevišķu ievērojamāko latvju mākslas censoņu, piemēram, Barbaras Gailes, Aijas Zariņas, Ilmāra Blumberga, Miervalža Poļa, Leonarda Laganovska, Bruno Vasiļevska, Ievas Iltneres un citu mākslas sniegumu. Šajā nozīmē tas ir fundamentāls darbs, kas palīdz noskaidrot un apzināt – kas notiek un kurp ejam mūsu jaunās mākslas labirintos? Mākslas kritiķe ar viņai raksturīgu analītisko pieeju un arī publicistes kaisli sniedz daudzas atbildes un vērtīgas atziņas, kas palīdz izprast notiekošo. Īpaši tiem, kas paši tieši nav saistīti ar avangarda kreativitāti. Kā uzsver autore – šī grāmata ir domāta “visiem tiem, kuri “nepamana””, kas un kā vārās mūsu mākslas katliņā, vai arī “tiem, kuri ir talantīgi un zinātkāri, bet... aktīvi neieredz laikmetīgo mākslu”. Tātad – atkal un kārtējo reizi – svētīgais apgaismības darbs, kas, šķiet, ir viens no būtiskākajiem Helēnas Demakovas dzīves misijas aspektiem. Viņas viedie spriedumi un domas nav tikai akadēmiskā teoretizēšanā vai pētnieka “aizgalda” darbos briedināti, bet arī mākslas kuratora praktiskajā ikdienā iznēsāti un realitātes raupjajā materiālā testēti un rūdīti. Grāmatu noteikti var ieteikt arī kā mācību papildlīdzekli visur un visiem, kas pēta mūsdienu mākslas vēsturi un problemātiku. Tā papildināta ar dāsnu vizuālo materiālu klāstu. Īpaši nozīmīgi, ka viss darbs ir angliskots paralēla teksta plūdumā. Lai gan grāmatas dizaineri un redaktori šeit diemžēl pieļāvuši tās uztveri jūtami apgrūtinošu kļūmi, saliekot abus tekstus – latvisko un anglisko – pilnīgi vienādā šriftā. Tomēr angliskojums tīri konkrēti ļauj mums iziet no terra incognita zonas un vismaz pretendēt uz redzamāku gaitu arī pasaules mākslas norisēs. | |
| Atgriezties | |
