VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Mākslas darbs un klātbūtne: erformances kuģis 'Friendship' Iliana Veinberga, Mākslas zinātniece Performances festivāls Friendship 10.06.2010. Andrejsala | |
| 10. jūnijā Andrejsalas ostā Rīgā ar vairāku mākslinieku akcijām tika atklāts performances festivāls Friendship. Nākamajā dienā tāda paša nosaukuma kuģis ar festivāla dalībniekiem devās uz citām ostām – Tallinu (Igaunija, 12.06.), Helsinkiem (Somija, 13.06.), Stokholmu (Zviedrija, 15.06.), Kopenhāgenu (Dānija, 18.06.) un Klaipēdu (Lietuva, 21.06.) –, lai iesaistītu skatītājus performances notikšanā. Performance nepadodas vienkāršām definīcijām; var pat teikt, ka to nav iespējams definēt, – tik daudz ko tā aizņemas no citiem, stabilāk formulētajiem mākslas veidiem / tipiem, proti, ikkatru aspektu, kas varētu raksturot performanci, tā, pamatojoties līdzībās, dala ar virkni citu mākslas formu. Piemēram, teātri, improvizācijas teātri, konceptuālo mākslu, glezniecību, ķermeņa apgleznošanu, grafiku, mūziku, dzeju utt. u. tjpr. Visbeidzot, ar ko gan performance atšķiras no ikvienas mērķtiecīgas darbības prozaiskajā ikdienā, kuru neviens pat negrasās saukt par “Mākslu”? Jebkurā gadījumā viens gan ir skaidrs – kad performance notiek, šaubu nav, ka tā ir performance, kas notiek. Intuitīvi. Šķiet, performances sakarā varētu akcentēt tieši intuīcijas nozīmi, kad sekas tiek paredzētas no diezgan neskaidrām premisām. Šis nenoteiktības un vienlaicīgi arī noteiktības komponents, kurš nemitīgi vijas paralēli ar tapšanas procesu, varētu sasaistīt performanci ar to, ko Rietumu kultūrā mēdz dēvēt par “rituālu” – rituālu tieši primordiālā, šamaniskā nozīmē. Un līdz ar to piesaistīt Valtera Benjamina “auras” nojēgumu kā izšķiroši būtisku iezīmi mākslas darbā. Arturs Danto, komentējot Marinas Abramovičas mākslas darbu – performanci The artist is present, apliecina tās autentisko iedarbīgumu, retoriski izsakoties, ka cilvēka dvēseles garīgā shēma vēl nav gana izpētīta, lai par to nepārprotami runātu. Taču, lai varētu vēstīt par Friendship iespaidu un nozīmi, būtu nepieciešams intuīcijas nosacītā rituāla formulējumu tomēr saskaldīt sīkāk. Kā būtiskus pieturas punktus performances fiksēšanai vēlētos atzīmēt trīs. Pirmkārt, vide – rēķināšanās ar to, iedarbošanās un mijiedarbošanās ar reālo telpu sev apkārt, arī tās pilnīga pārvaldīšana. Otrkārt – process jeb performances notikšana, kurā mākslinieka ķermenis ir arī vienīgais medijs, attiecīgi mākslinieks pats arī ir mākslas darbs (atšķirībā no darbībām, ko viņš veic ārpus performances ikdienā, šajā gadījumā tām mērķa vietā piemīt “nozīme”, proti, tās vēsta kaut ko, ir par kaut ko, un šī “kaut kā” nozīme tiek iemiesota performances mākslas darbā). Autors pilnā mērā kontrolē procesa izpildi (arī paredzot improvizācijas un spontanitātes iespēju). Treškārt – nepastarpinātība un nepārtraukta klātbūtne starp mākslas darbu un tā autoru, manuprāt, ir unikāla īpatnība laikmetā, ko vulgāri var raksturot kā atsvešinātu, proti, darītājs, darāmais un darāmā lietotājs vairs nav nepieciešami saistīti savstarpēji atkarīgās attiecībās. Skatītāju, precīzāk – performances liecinieku statuss balansē uz neitrāla skatītāja un eventuāla līdzdalībnieka, performances līdzradītāja robežas atkarībā no autora ieceres. Arī dokumentāla fiksācija ir performances “lieciniece”. Šo trīs atslēgas punktu veiksmīga saslēgšanās nodrošina to neaprakstāmo pārdzīvojumu, kuru ir spējīga radīt tikai performance. Friendship norisē Rīgas ostā man kā ieinteresētai skatītājai neradās iespaids, ka šāda saslēgšanās notiktu visaugstākajā pakāpē, jo nepārtraukti kāds no aspektiem (arī organizatoriskais no pasākuma rīkotāju puses) buksēja, līdz vienā brīdī vairs vispār nebija skaidrs, kas notiek un vai maz notiek. Vai bija jāseko amizantās drēbēs ģērbtajam Andrusam Jonasam (Andrus Joonas, Igaunija) uz kādu slepenu vietu, kur tālāk notiktu performance, vai arī viņa izgājiens cauri publikas pūlim skaitās kā pietiekams notikums? Vai pūlītī sanākušie ļaudis, kas mēģina muzikāli improvizēt, ir kas tāds, uz ko būtu jāreaģē visiem apkārtējiem vai arī tikai tiem, kuri ir spontāni uzaicināti piedalīties šajā “džemošanā”; vai tā ir pasākuma mākslinieku akcija, vai arī Andrejsalas apmeklētāji ir sākuši paši improvizēt? Nemaz nerunājot par to, ka pēc šo nelielo, iespējams, ekskluzīvi mazam skatītāju lokam paredzēto akciju notikšanas citu skatītāju uzmanība bija tik tālu atslābusi, ka tie devās prom, nākamās performances – un neviens nezināja, vai tādas vēl būs, – nesagaidot. Iespējams, pie vainas ir Andrejsalas teritorija, jo tās plašumi un nesavāktība ir liels izaicinājums performances mākslinieku spējām to apdzīvot, pakļaut sava gara intensitātei, tādējādi pievēršot un noturot publikas uzmanību pat it kā nevilšus, netīšām sāktai akcijai kaut kur teritorijas perifērijā. Tikpat iespējams, ka pie vainas ir nemākulīgie skatītāji, kas gaida, ka tiks izklaidēti, neesot gatavi paši ziedot savu laiku un prāta spējas, lai ļautu brīnumam notikt. Visasāk tas izpaudās Bena Šarka (Benas Šarkas, Lietuva) skaistajā performancē, kur gandrīz kails mākslinieks skulpturālās formās vēstīja, kā tas varētu pamatoti šķist, stāstu par iezemiešiem, par tautām civilizācijas attīstības rītausmā, vardarbību, ciešanām, karu, darbu un strādāšanu, dabu, rituāliem utt., taču liela daļa skatītāju tobrīd izvēlējās apmeklēt lauka virtuvi un notikumu vērot atsvešināti, kā piemīlīgu noformējumu ēšanas un draudzīgas čalošanas procesam. Ne velti restorāna “Bergs” stends tika nosaukts par labāko performanci, jo tas saņēma nedalītu klātesošo uzmanību, performances terminos runājot – spēja savākt vienkopus teritoriju un koncentrēt interesi uz savu izpildījumu, liekot cilvēkiem emocionāli rezonēt. Noslēgumā tomēr vēlētos akcentēt, ka nav jābaidās no kļūdām un neveiksmēm, it īpaši, ja tās ir sekundāras un pat terciāras, samērojot ar paša pasākuma mērogu un nozīmi. Šādā aspektā es nekautrētos runāt daudzu cilvēku vārdā un uzteikt aktīvistus, kas ir uzņēmušies veicināt performances aktivitātes Latvijā, kas dara to vērienīgā un oriģinālā veidā (sk. www.performance.lv) un nedezertē dažādu muļķīgu šķēršļu priekšā. Lai Friendship labs peldējums Baltijas jūrā šogad un vēl daudzus nākamos gadus! | |
| Atgriezties | |
