VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Sienas, griesti un frekvences Kaspars Groševs, mākslinieks freq_out – freq_out [0—∞Hz] (2004) freq_out – freq_out 2 (2005) | |
| “Cilvēki mēdz aizmirst vienkāršu lietu – skaņa ceļo un izplatās,” tik vienkārši konceptuālais skaņu mākslinieks Karls Mihaels fon Hausvolfs nesenajā lekcijā IHME dienu ietvaros Helsinkos pamatoja savu pamatideju instalācijai freq_out. Mākslas darbi, kuros izmantota arī skaņa, nav nekas jauns tāpat kā izstādes, kurās “līdzās” atrodas vairāki šādi darbi. Dažos gadījumos palīdz austiņas, tomēr biežāk nākas paciest negribētas darbu “savstarpējās attiecības”, ja vien telpas nav pielāgotas kādam labākam risinājumam. freq_out ideja ir brutāli vienkārša un atjautīga – uzaicināt piedalīties 12 māksliniekus, kas darbojas dažādās ar skaņu un mūziku saistītās jomās, un katram atvēlēt savu atrašanās vietu telpā, skaņu sistēmu un savu frekvenču diapazonu (piemēram, 0–25 Hz, 25–65 Hz, 95–90 Hz un tā tālāk). Beigās visu dalībnieku uz vietas radītās cilpveida kompozīcijas tiek atskaņotas vienlaicīgi, veidojot raibu un brīvi plūstošu skaņu ainavu. Darbu garumi ir atšķirīgi, tādēļ to savstarpējās kombinācijas nekad neatkārtojas. Klausītājs, pārvietojoties telpā, atrod savu “skatpunktu”. Instalācija visiem tik ļoti iepatikās, ka kopš 2003. gada tā atkārtota vēl sešas reizes un gandrīz visi mākslinieki vēlējušies turpināt piedalīties atkal un atkal. Instalācijas kopējo raksturu lielā mērā nosaka telpa un mākslinieku darbagaldu izvietojums tajā, un katru reizi tie izvietoti visdažādākajās vietās – gan ierastajās galeriju telpās, gan komunistu partijas galvenajā mītnē, gan pazemes tuneļos un muzeju dārzos. Kā jau tādam pasākumam pienākas, gandrīz obligāta ir dokumentācija. Šajā gadījumā apskatīšu divus kompakt¬diskus, no kuriem pirmais ir grūti klausāms, bet otrais – patīkami iemidzinošs. | |
 "freq_out 3" Parīzes Komunistu partijas galvenajā mītnē. 2005 | |
| freq_out – freq_out [0—∞Hz] (Ash International, 2004) Pirmajā diskā apkopoti katra mākslinieka atsevišķie skaņdarbi, kas ļauj pārliecināties, cik šaurs ir katram atvēlētais frekvenču diapazons. Albumu iesāk minimāla, ausis plēsoša, augsta sīkšana, kam seko nedaudz patīkamāki ritmiski troksnīši. Katrā nākamajā skaņdarbā skaņa kļūst aizvien zemāka, līdz sarakstu noslēdz Finnbogi Petursons ar knapi sadzirdamiem basu būkšķiem. Kompozīciju raksturs svārstās no liegām, minimālistiskām skaņu ainavām līdz raupjiem trokšņiem un blīviem, brutāliem pamattoņiem. Albumu noslēdz BJ Nilsena sakārtots visu darbu apkopojums. Zviedru skaņu mākslinieks veiksmīgi samiksējis visai pārdomātu skaņu kompozīciju, kurā vienlaicīgi neskan vairāk par trīs četru mākslinieku darbiem. Tas ļauj gan izšķirt atsevišķus darbus, gan novērtēt to organisko saplūšanu. Neredzot (nedzirdot) instalāciju, no šī diska grūti iztēloties, kā tieši tas varētu skanēt kopumā, tomēr pēdējais skaņdarbs piedāvā “idealizētu” mijiedarbību, kurā nepastāv telpas akustika un BJ Nilsens gādīgi visu izrāda nevainojamā kārtībā. Lai arī disku tiešām brīžiem ir visai pagrūti klausīties, tomēr tā aukstasinīgi veidotā struktūra kļūst par robustu un pārliecinošu audio kolāžu, kas vienlaikus atklāj instalācijas virtuvi un to, kā katrs mākslinieks izmantojis savu skaņas telpu. Zināmā mērā te ir atsauces uz paša fon Hausvolfa daiļradi – viņa ierakstos nereti estētika un klausītāja ausu saudzēšana piekāpjas idejas un bezkaislīga izpildījuma priekšā. Tāpat nereti ierakstos mākslinieks piedāvā skaņu, kas pārkāpj savas robežas un, saskaroties ar telpu un dzīvām būtnēm tajā, maina formu un raksturu. | |
 freq_out - freq_out. CD | |
| freq_out – freq_out 2 (Ash International, 2005) Šajā diskā ir viena 60 minūšu kompozīcija – instalāciju dokumentējošs telpas ieraksts. Atšķirībā no iepriekšējā ieraksta šeit ir gandrīz neiespējami atšķirt kādu konkrētu sastāvdaļu, ja neskaita dūmakaino un dobjo šalkoņu, kas nerimstas gandrīz ne mirkli. Telpas akustika visu sajauc kopā vēl vairāk, un, lai arī, rūpīgāk ieklausoties (tam vislabāk noderēs austiņas), var saklausīt daudz un dažādas detaļas un nianses, kopumā ierakstā nav nekādas attīstības, vien plūstoša, nemitīga skaņu ainava. Nekādu trokšņu, negludumu vai atkāpju. Galu galā šī konkrētā ieraksta problēma nav saturs, bet gan dokumentālā forma, kas diska klausītājam (vismaz) 12 skatpunktu vietā atstāj tikai vienu – visgarlaicīgāko. Klausoties šo albumu, Hausvolfa teiktais, ka ir radīts jauns mūzikas veidošanas koncepts 21. gadsimtam, var likties visai pārspīlēts vai pat naivs tāpat kā apzinātā atsauce uz Frenka Zapas slaveno ierakstu Freak Out!, kas iezīmēja jaunu pavērsienu eksperimentālās mūzikas attīstībā. Iespējams, freq_out ietekmi atklāsim ar laika distanci, jo skaņai allaž nāksies saskarties ar nepielūdzamajām sienām un griestiem, kas varētu kļūt arī par glābiņu no stereo krā¬tiņa, kurā jaunatklājumi bieži atkarīgi no klausītāju atmiņas pasliktināšanās. Visi freq_out ieraksti nopērkami ierakstu leibla Touch interneta veikalā http://touchshop.org. Touch Radio interneta vietnē bez maksas iespējams noklausīties arī freq_out orchestra uzstāšanos Happy New Ears festivālā Beļģijā: www.touchradio.org.uk/touchradio_35_freq_out_orchestra.html. | |
| Atgriezties | |
