VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| AIZ LOGA BEZ STIKLA Kaspars Groševs, mākslinieks Alejandra & Aeron Nina Canell & Robin Watkins Alan Lamb & Sarah Hopkins | |
 Alejandra & Aeron. Bousha Blue Blazers. 2003 | |
| Alejandra & Aeron – Bousha Blue Blazes (Orthlorng Musorg, 2003) Alehandra Salinasa (Alejandra Salinas) un Ārons Bergmans (Aeron Bergman) savas daiļrades sākumposmā nereti tika saistīti ar jēdzienu field recording, kas parasti tiek attiecināts uz ierakstiem, kuri veikti ārpus studijas apstākļiem. Sākotnēji šādi ieraksti bija saistīti ar skaņu celiņu veidošanu filmām vai dabas skaņu un dažādu tautu kultūru dokumentēšanu. Tomēr laika gaitā, attīstoties tehnoloģijām, ārpusstudijas ieraksti (kas tiek dēvēti arī par fonogrāfiju) izveidojās par teju vai atsevišķu mūzikas novirzienu. Visai likumsakarīgi, ka kompaktas ieraksta tehnikas parādīšanās deva jaunu, hiperātru elpu pasaules tautu mūzikas un folkloras saglabāšanai – ja ne cilvēku prātos, tad vismaz lentēs, kompaktdiskos un ciparos. Dažādu nostūru tradicionālā mūzika pēdējā laikā visai regulāri tiek apkopota un no jauna izdota, apmierinot cilvēku alkas pēc progresa ķetnu neskarta autentiskuma. Arī “atrasto skaņu”, muzikālu kļūdu un cilvēcisku neprecizitāšu meklēšana “ikdienas folklorā” pēdējā desmitgadē (iespējams, tieši pateicoties internetam) kļuvusi visai populāra. Alehandra un Ārons pievēršas salīdzinoši intīmākiem mūslaika zīmju novērojumiem, ietverot tajos arī meklējumus pēc jauniem skatpunktiem uz kultūras tradīcijām un mantojumu. Dueta ierakstos sajaucas lielākoties Eiropas dienvidu folklora, fonogrāfiski ieraksti, cilvēku pieredze un elektroniskās mūzikas precizitāte un asums. Piemēram, 2001. gadā Portu veidotajos ierakstos ir skaņdarbs Water Jota in 1213442, kurā ūdens pilēšana bezkaislīgi sakārtota spāņu tautas dejas ritmā. Bousha Blue Blazes ir viens no dueta muzikālākajiem un arī sentimentālākajiem ierakstiem, kas tapis, Ārona Bergmana vecmāmiņai, ar iesauku Buša, Ziemassvētkos viesojoties mākslinieku mājās Spānijā. Šī apmeklējuma laikā tapis savdabīgs trio, kura kopdarbs veidots itin kā stāsts vai notikumu izklāsts. Pēc neliela ģitāras ievada, kas atgādina audio lugas ievadu, seko pirmā (istabas) aina, kurā radio skan melanholiska dziesma, ko pavada kāda vai kādas mājas rosība, sievietes klusa dungošana un šķietami bezmērķīga ģitāras strinkšķināšana. Pirmo radio dziesmu nomaina nākamā, jau nedaudz dzīvīgāka, un radioklausītāju līdzdarbošanās kļūst sparīgāka, tomēr pēkšņi to pārrauj tīrs un blāvs tonis, kas patīkami konstrastē ar iepriekš dzirdēto raupjo sadzīves ainas skanējumu. Šo dažādo elementu saspēle turpinās arī nākamajās kompozīcijās, dūcošiem mājas atmosfēras ierakstiem saspēlējoties ar saldsērīgiem ģitāras akordiem, elektroniskiem trokšņiem un Bušas nepārtraukto dziedāšanu, kas aizvien pieņemas spēkā. Brīžiem balss tiek sašķērēta gluži kā virtuves trokšņi vai ģitāra, izmantojot vien nelielas frāzes, tomēr viens no ieraksta jaukākajiem brīžiem ir digitālo “ķetnu” neskartā dziesma I Don’t Know, kurā vecmāmiņa Buša spēlē klavieres un izpilda kādu šķietami aizmirstu dziesmu. Brīžiem gan notikumu izklāsts kļūst visai izplūdis un aptuvens, muzikālo elementu un elektronisko griezumu deformācijām topot pārāk vienmuļām. Tomēr ir vērts iepazīties arī ar citiem ierakstiem, no kuriem daži pieejami mākslinieku mājaslapā, lai saprastu, ka fiksētās kompozīcijas abiem kalpo kā kāda neaptverama, visdrīzāk nebeidzama veseluma organiska sastāvdaļa. Iespējams, tādēļ Alejandra & Aeron pēdējā laikā vairāk pievērsušies skaņu instalāciju veidošanai un performancēm. Šo albumu bez maksas iespējams lejupielādēt http://alejandra-aeron.com/aa_audio/. | |
 Nina Canell & Robin Watkins. 29 Infra-Ordinary Meteors. 2008 | |
| Nina Canell & Robin Watkins – 29 Infra-Ordinary Meteors (Economic Thought, 2008) Šis nelielais septiņcollu platē ieslēgtais darbs būtībā ir pavisam vienkāršs – tajā dzirdama 29 dažādu ikdienišķu mājas priekšmetu krišana (dažādi metāla gabali, plastmasas caurules, kartona ruļļi, koka nūjas utt.). Katrs kritiena troksnis ilgst vien pāris sekunžu, tomēr vinila plate veidota tā, lai ikviens no neīsajiem fragmentiem varētu skanēt mūžīgi (lai arī visdrīzāk plate nodils, vēl pirms pienāks mūžība). Attiecīgi klausītājs var noteikt katra meteora krišanas ilgumu. Iespējams, plates nosaukumam ir kāda saistība ar Žorža Pereka romānu L’infra-ordinaire, kurā autors aicina lasītājus pārvērtēt ikdienišķas lietas, saskatīt tajās neatpazīstamo. Katrs no platē atrodamajiem trokšņiem ilgstošas atskaņošanas gaitā sāk zaudēt savu izcelsmi un saikni ar reālo priekšmetu, vispirms kļūstot par abstraktu ritmisku cilpu, pēcāk – par vienotu masu, par jaunu vese¬lumu. Te jāpiebilst, ka Nina Kenela vairāk pazīstama kā māksliniece, viņas iespaidīgais darbs Shedding skin noteikti palicis atmiņā ne vienam vien Manifesta 7 apmeklētājam. Plate izdota ierobežotā daudzumā, to var pasūtīt mājaslapā www.canellwatkins.org/, kur iespējams noklausīties visu 29 cilpu demonstrāciju, kā arī iepazīties ar citiem Kenelas un Votkinsa kopdarbiem un projektiem. | |
 Alan Lamb & Sarah Hopkins. Sky Song. 1989 | |
| Alan Lamb & Sarah Hopkins – Sky Song (Vox Australis,1989) Skaņu mākslinieks Elans Lembs jau desmitiem gadu savā daiļradē izmanto Austrālijas vidienē pamestus telegrāfa vadus, ļaujot vējam tos “spēlēt” vai dažādi ar tiem manipulējot, lai panāktu daudzveidīgu un bagātu skanējumu, kā arī veidotu instalācijas. To garums var sasniegt pat kilometru, un pilno skaņu spektru cilvēka auss saklausīt nemaz nespēj. Lemba ierakstus veido plūstošas skaņu ainavas, kas apbur ar skaņas plašumu un bezgalību. Šajā ierakstā Lembs sadarbojies ar komponisti un čellisti Sāru Hopkinsu, kopā radot organisku stīgu un vadu kombināciju, tādēļ brīžiem pat grūti izšķirt skaņas izcelsmi. Vietām kompozīcijas papildina abu balsis, kas, šķiet, ceļo pa telegrāfa vadiem, vēja šalkoņa un izplūdušu sitienu atblāzmas. Kopējā kompozīcija šķiet perfekti sabalansēta, kombinējot vadu dūkoņu, dažkārt pat troksni un čella plūstošās skaņas, atstājot gana vietas katra elementa nesteidzīgai nianšu izspēlēšanai. Elans Lembs un Sāra Hopkinsa paveic neiespējamo – sagūsta Austrālijas vēju un ne tikai: šķiet, stundu garajā opusā ieslodzīti arī 7 686 850 kvadrātkilometri. Kompaktdisku iespējams pasūtīt http://www.sarahhopkins.com. | |
| Atgriezties | |
