| SOROSA FONDS - LATVIJA (SFL) atskatās uz savas pastāvēšanas pieciem gadiem. Šajā laikā Latvija ir saņēmusi Džordža Sorosa atbalstu demokrātijas attīstībai, atvērtas sabiedrības nostiprināšanai, izglļtļbai, kultūrai, medicīnai, medijiem ap 20 miljonu ASV dolāru apjomā. No šīs summas ap 4% ir ieguldīti SOROSA MŪSDIENU MĀKSLAS CENTRA - Rīga (SMMC-R) darbībā. Centra gada budžets sastāda ap USD 150 000. No tiem apmēram USD 90 000 atvēlēti konkrētu programmu un projektu atbalstīšanai. Pirmkārt, tie ir granti mākslinieku un grupu projektiem. Tiek atvēlēti USD 40 000, kas tiek sadalīti vienreizēja gadskārtēja konkursa kārtībā. Otrkārt, vēl USD 40 000 ir paredzēti SMMC-R gadskārtējās izstādes finansēšanai. Un, treškārt, USD 10 000 domāti mākslinieku dokumentācijas programmai. Atlikums paredzēts centra administratīvajiem izdevumiem.
Bez tam SMMC-R pārrauga SFL Kultūras un mākslas programmas finansēto Kultūras mantojuma programmu. Šeit nav stingri regulāri finansēšanas apjomi. Tos katru gadu nosaka attiecīgās programmas komisija un SFL valde. Piemēram, 1996.gadā Kultūras mantojuma programmai tika piešķirti USD 46 000, bet 1997. gadā tikai USD 17 000.
Visi piešķiramie līdzekļi tiek sadalīti kopkonkursa kārtībā. Konkursus vērtē SMMC-R komisija un apstiprina SFL valde. Pašreiz SMMC-R komisijas jeb 'mazās valdes' sastāvā ir septiōi cilvēki: Dr. Eduards Kļaviņš, mākslas zinātnieks un Mākslas akadēmijas profesors (komisijas priekšsēdētājs); mākslinieks un Mākslas akadēmijas pasniedzējs Ojārs Pētersons; mākslas zinātniece Helēna Demakova; kinokritiķe Dita Rietuma; muzikologs Boriss Avramecs; dzejnieks Pauls Bankovskis; fotogrāfs Valts Kleins. Komisijas sastāvs katru gadu tiek mainīts, un tajā regulāri ienāk citas personas. Komisijas lēmumus realizē 'izpildvara' - četri SMMC-R štata darbinieki.
Runājot par grantiem, ir jāatzīmē, ka tie tiek piešķirti galvenokārt mākslas projektu tehniskajām vajadzībām. Piemēram, izstāžu telpu īrei, mākslas darbu apdrošināšanai un transportam, darbu noformēšanai, dažkārt arī restaurācijai. Daudzi granti ir paredzēti katalogu, bukletu u.c. iespieddarbu tehniskajai sagatavošanai (maketēšana, papīrs, skenēšana utt.). Daļa no pabalstiem ir paredzēti semināru un konferenču rīkošanai, kā arī to apmeklēšanai ārvalstīs.
Par SMMC-R grantiem sabiedrībā nereti iraplami priekšstati. Piemēram, ka centrs atbalsta tikai netradicionālo, avangardisko mākslu. Te jāsaka, ka centram tā ir konstitucionāli noteikta misija. Būtībā SMMC-R ir vienīgais finansu avots Latvijā, kas atbalsta specifiski šos mākslas virzienus. Ar vārdu "mūsdienu" tas ir skaidri pausts jau pašā centra nosaukumā. Šis jēdziens tiek izprasts tā internacionālajā nozīmē, un ar to tiek akcentēti centieni radīt mūsu māksliniekiem lielākas iespējas iziet starptautiskajā mākslas arēnā. Tai pašā laikā SMMC-R, respektējot vispārēju līdzekļu trūkumu kultūras un mākslas projektu finasēšanā, piešķir grantus arī tradicionālās mākslas projektiem. Pēdējos gados tas ir bijis ap 45% apjomā no grantu kopējās summas. Bez tam īpaši jāuzsver, ka SMMC-R 100% apjomā veic piešķīrumus kultūras mantojuma programmā, kas visā pilnībā ir attiecināma tikai uz tradicionālo mākslu. Līdz ar to visi pārmetumi centram par netradicionālās mākslas atbalstīšanu ir vairāk nekā nepamatoti un izskaidrojami tikai ar dažu cilvēku nekompetenci spriedumos.
Paviršus spriedumus nereti rosina SMMC-R gadskārtējās izstādes. Tie ir separāti kuratoriāli projekti. Sakarā ar izstādes veidošanu tiek rīkots kuratoru konkurss un izstādei tiek akceptēts visinteresantākais projekts. Kurators veido izstādi zināmā mērā kā savu autordarbu. Arī izstādes dalībnieki tiek vērtēti konkursa kārtībā. Atbilstoši centra sūtībai šīs izstādes ir veidotas, balstoties galvenokārt uz netradicionālo mākslas formu mākslinieku sniegumu. Tieši tas sabiedrībā nereti izraisa diskusijas, pretrunīgus vērtējumus. Šīs izstādes ir spilgtākais vai skaļākais gada notikums, kas saistīts ar centra darbību. Daudziem tas maldīgi asociējas ar SFL darbību kopumā. Taču visu citu pasākumu virknē tā ir tikai 'aisberga virsotne'.
Centrs veic fundamentālu darbu Latvijas mākslinieku dokumentācijas izveidē. Katru gadu tiek apkopoti materiāli par apmēram desmit redzamākajiem mākslas meistariem. Šie materiāli tagad tiek gatavoti arī ievadīšanai INTERNET tīklā. Šo materiālu fonds ir īpaši interesants studentiem, mākslas zinātniekiem un izstāžu kuratoriem. Centru katru gadu apmeklē desmitiem ārvalstu kuratoru, kas tieši šeit uz šo apkopojumu pamata izvēlas Latvijas līdzdalībniekus starptautiskajās ekspozīcijās.
Centrā ir izveidota arī plaša katalogu, slaidu un videomateriālu kolekcija, kā arī vērienīga ārvalstu speciālās periodikas bibliotēka. Centrs darbojas arī kā internacionālās mākslas informācijas apmaiņas punkts. Jāatzīmē, ka SMMC-R līdzās savām regulārajām programmām veic arī daudzveidīgu līdzdalību citās starptautiskās un proaktīvās mākslas un kultūras programmās. SMMC-R vienlaicīgi ir arī internacionāla analoģisku centru tīkla partneris. Šis tīkls aptver gandrīz visas ekskomunistiskās zemes, kurās darbojas Sorosa fonds. Tīkla ietvaros notiek plaša kooperatīva sadarbība. Piemēram, SCARP (Sorosa Mūsdienu mākslas reģionālā programma) ietvaros, katru gadu katrs vietējais centrs organizē kādu izstādi sadarbībā ar citiem centriem. Izcils paraugs bija triju Baltijas valstu centru sadarbības projekts ar galeriju ZAHENTA Varšavā, kura ietvaros 1996. gadā notika vērienīgā izstāde "Personīgais Laiks".
1998. gada aprīlī apritēs pieci gadi kopš SMMC-R nodibināšanas. Šajā laikā uzkrātā pieredze neiekļaujas viena īsa raksta ietvaros. Tāpēc izsakām cerību vēl atkārtoti atgriesties pie centra darbības specifiskiem jautājumiem. Mēs vēlētos, lai sabiedrībā uzplaukusī interese par mūsdienu mākslas problēmām tiktu aktivizēta arī preses slejās un atklātās diskusijās un viedokļu pretstatījumos. Tā ir vēl viena centra misija. |
