| 17.gs. beigas - 18.gs.vidus. Laiks, kad Latvijas arhitektūrā un mākslā dominē baroka stils. Smagnēji krāšņs, tas diktēja savus noteikumus visās dzīves jomās. Šodien daudzās Viduseiropas un Ziemeļeiropas pilsētās tiek apzināti, restaurēti un loloti ne tikai greznākie baznīcu un piļu interjeri, bet arī katrs saglabājies laicīgās monumentālās glezniecības paraugs. Baltijā līdz šim mēs daudz runājām par Tallinas baroka interjeru atklājumiem un restaurāciju.
Cik plaši ir mūsu priekšstati un zināšanas par Latvijas baroka atstāto mantojumu? Sabiedrības apziņā aprobētas vērtības ir Kurzemes baznīciņu Sefrensa skolas kokgriezumi, Dannenšterna, Reiterna, Mencendorfa nami Rīgā, Pētera un Doma torņu barokālie stāvi.Vēl - nedaudzas uz iznīcības sliekšņa stāvošas lauku muižiņas un saskaitāmi stājmākslas darbi. Maz. Tomēr joprojām pastāv aisberga neredzamā daļa, kas slēpjas zem vēlākiem apmetuma, dēļu un krāsu slāņiem.
1996.gada rudens - 1997.gada pirmā puse Arhitektoniskās izpētes grupas* darbībā pagāja zem baroka zīmes. Šajā salīdzinoši neilgajā laika posmā tika atklāti gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā unikāli 17.gs. beigu - 18.gs. vidus monumentālās glezniecības paraugi.
Rīga, Audēju iela 10
Šeit dienasgaismu no jauna ieraudzīja četras pilnas un trīs fragmentāri saglabājušās 17.-18.gs. mijas griestu gleznojumu kompozīcijas aptuveni divsimts kvadrātmetru platībā. Izgleznotas visas ēkas pirmā un otrā stāva (arī pret pagalma fasādi orientētās) telpas. Tas norāda uz nama īpašnieka (kuras personība, diemžēl, nav vēl noskaidrota) ievērojamo rocību un stāvokli sabiedrībā. Salīdzinot - bagātā Rīgas tā laika tirgotāja Metsjū fon Dannenšterna namā konstatēts tikai viens līdzīgas kvalitātes plafons. Gleznojuma slānis klāts tieši uz satapotām, iespaidīga izmēra koka sijām gan pirmā, gan otrā stāva telpās. Senā meistara roka vienotā ansamblī saistījusi apļveida kompozīcijās ietvertas ainavas ar ēkām un figūrām laikmeta tērpos un plastiski virtuozi gleznotus akantus, ziedus, augļus, lauru lapu vītnes. Izmantoti Bībeles sižeti. Gleznojuma kolorīts pat zem gadsimtu putekļu un netīrumu kārtas pārsteidz ar savu sulīgo, piesātināto skanējumu.
Izpētes gaitā konstatēta arī griestiem atbilstošā sienu apdare. Tas ļauj pilnībā ieraudzīt tālaika Rīgas patricieša dzīvojamās telpas tēlu. Ēku var uztvert kā savdabīgu baroka monumentālās glezniecības hrestomātiju, kurā iekļaujas arī aiz piemūrētas sienas paslēpts senu vītņu kāpņu fragments ar milzu pelēkmelnbaltu akantu atveidu.
Līdz šim Rīgā bija zināmi četri dažādās vietās izkaisīti līdzīga rakstura** baroka plafonu gleznojumi:
1. No Miesnieku un Mūku ielas stūra uz Rīgas pili 30. gados pārvietotie griesti;
2. Dannenšterna namā nesen atsegtais gleznojums, kurā nepārprotami saskatāma tā pati Audēju ielas meistara roka;
3. Mencendorfa namā restaurētais plafons;
4. Tirgoņu ielā 10 1960. gadā atklātā un atkal zem apmetuma paslēptā kompozīcija.
Tātad Audēju ielas nams vairāk nekā dubulti bagātina Vecrīgu un mūsu zināšanas par baroka monumentālo mākslu Latvijā.
1997.gada februārī jaunu pārsteigumu sagādāja neliels namiņš Pētertorņa pakājē - Pēterbaznīcas ielā 17. Arī šeit, noņemot apmetuma slāņus, atsegts uz gludas tapotu siju virsmas 17. gs. beigās gleznots plafons. Diemžēl saglabājusies tikai puse oriģinālā pārseguma. Tomēr tā ļauj spriest par gleznojuma kompozīciju. Griestu centrā izvietots aplis ar sievietes figūru pilnā augumā. Tai apkārt atrodas teksts, iespējams, latīņu valodā. Fiksējami tikai atsevišķi burti:
...HIEMS ...STAS
...RO(P)E ...(L)ONGE.
Apļa kontūru un griestu radiālo dalījumu veido sarkankoku imitējošas iluzori gleznotas profillīstes. Pārējo plakni aizpilda tumši akantu vijumi, starp kuriem iepīti sarkanbrūni vīnogu ķekari un augu vītnes.
Trešais lielais atklājums saistīts ar Liepāju, Kungu ielu 16, kur remonta darbu laikā atsegti 17.gs. beigu un 18.gs. vidus interjeru gleznojumi uz guļšķautņu sienām un siju griestiem. Slāņi atrodas cits virs cita. Vecākā kompozīcija atsedzas virskārtas nobirumos vai daļēji spīd cauri plānajam pārgleznojumam griestos.
Lielāka informācija pašreizējā izpētes stadijā iegūstama par jaunāko - 18.gs. vidus telpu apdari.
Mums nezināma mākslinieka roka divas robustās koka guļbūves telpas pārvērtusi pilnīgi citā realitātē. Sienas it kā paveras, aiz ziedu vītņu ieskauto kolonnu rindas ievedot fantastisku akantu un puķu biezoknī. Zemu virs galvas slīd tumša, naksnīga debess ar rūpīgu naivitāti gleznotām mākoņu virtenēm un lielām, astoņstarainām zvaigznēm,
Gleznojumu klātbūtne konstatēta arī citās ēkas telpās, kuras vēl gaida detalizētu izpēti.
Šāda parādība nav vientuļa Liepājas 18.gs. interjeru noformēšanas modē. Par to liecina agrāko gadu atklājumi Bāriņu ielā 21. Te atradies analogs naksnīgās debess atveids griestos, kas diemžēl ir gājis bojā. Saglabājušies sienu gleznojumi trijās telpās. Tajos vērojams nākamais solis stila attīstībā pretī rokoko izsmalcinātai elegancei. Barokālo akantu mežu aiz kolonādes nomainījušas reālas ainavas ar buriniekiem, kokiem un ēkām.***
Visi minētie gleznojumi ir unikālas sen aizgājušu laiku liecības ar neapšaubāmi lielu mākslas un kultūrvēsturisku vērtību. Tie paceļ vēstures plīvuru, ievedot mūs krāšņā un estētiski piesātinātā 18.gs. cilvēka ikdienas pasaulē.
Un tomēr… Gleznojumu ienākšana šodienas sadzīves apritē uzjundījusi virkni kaislību, liekot saskatīt pieminekļu aizsardzības likumdošanas nesakārtotību un bezspēcību ēkas īpašnieka (lasīt - naudas maka turētāja) izpratnes līmeņa, vēlmju un vajadzību priekšā. Rezultātā Audēju ielas 10. nama griesti pavadīja garu un slapju ziemu zem atklātām debesīm, jo jumta konstrukcija tika demontēta tieši pirms sala iestāšanās. Pašlaik gan šie plafoni ir sagaidījuši restauratoru reanimējošo pieskārienu.
Neskaidrāks ir pārējo gleznojumu liktenis. Pat, ja ēkas īpašnieks novērtē viņa rīcībā negaidot nonākušo gleznojumu nozīmi, ierobežotie līdzekļi liedz veikt to konservāciju un restaurāciju. Arī valsts institūciju finansiālās iespējas palīdzēt ir vairāk nekā ierobežotas. Ko darīt? Jautājums paliek atklāts. *SIA AIG darbība saistīta ar vēsturisko celtņu un interjeru izpēti, to rekonstrukcijas un restaurācijas projektēšanu, mēbeļu un būvgaldniecības restaurēšanu.
**Otrs - plašāk izplatīts un vienkāršāks baroka griestu apdares veids ir ornamentāli gleznojumi uz siju pārseguma ar trinītī liktu dēļu vai planku starpsegumu. Šādu piemēru atradumi Vecrīgā ir daudzskaitlīgāki.
***Tuvākais zināmais Liepājas gleznojumu analogs Latvijas mērogā ir Ungurmuižas (Cēsu raj.) 2.stāva vestibila18.gs.50. gados radītais interjera dekors, kur izmantota tā pati kompozicionālā shēma - ainavas starp ziediem vītām kolonnām un debess attēlojums griestos. Arī šeit gleznojums izpildīts tieši uz koka. |
