VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Sānsoļi Kaspars Groševs, mākslinieks Martin Creed - I Can't Move (Toronto: Art Metropole, 1999) David Shrigley - Forced to Speak with Others (Azule, 2006) | |
|
Martin Creed - I Can't Move (Toronto: Art Metropole, 1999) Mūzika, kas neprasa kaut vai elementāru nošu pazīšanu, allaž vilina kā mirāža. Gluži kā tautas mūzika, kas tiek nodota no mutes mutē, no amerikāņu blūza saknēm izaugusī rokmūzika ir viegli pielipināma "nieze". Protams, arī mākslinieki laiku pa laikam krīt kārdinājumā pastrinkšķināt ģitāru, paspaidīt sintezatoru vai kā citādāk radīt vairāk vai mazāk muzikālas skaņas. Iespējams, gaidāms pārsteigums, šajā albumā izdzirdot Tērnera balvas ieguvēju Mārtinu Krīdu nedaudz šķībi, tomēr visai sirsnīgi dziedam un spēlējam ģitāru. Taču tas nav nekāds klusais brīvdienu hobijs - mākslinieks apgalvo, ka mūzikai pievērsies, secinot, ka daži viņa telpiskie darbi ir pārāk pabeigti un skatītāji redz vairs tikai rezultātu. Savukārt mūzika ļauj darbu redzēt un, protams, dzirdēt dzīvā procesā. Pirms pāris gadiem "izstādītajā" darbā No 850 muzeja apmeklētājiem garām lielā ātrumā paskrien sportists. Daudzējādā ziņā Krīda dziesmas tiešām atgādina viņa numurētos vizuālos darbus. Lai arī dziesmas šajā numerācijā netiek ieskaitītas, nosaukumi līdzīgā manierē pasaka gandrīz visu par to saturu (piemēram, skaņdarbā "Trīsdesmit trīsdesmit" mākslinieks divas reizes dziedot skaita no viens līdz trīsdesmit). Tās sastāv no elementārām melodijām, kodolīgiem ritmiem un tīriem aranžējumiem, dodot gana telpas Krīda bērnišķīgi asprātīgajām vārdu un jēdzienu spēlēm dziesmu tekstos, izmantojot sākumskolnieka cienīgas atskaņas, piemēram: I'm the one for you, I'm your two, you're the one for me, you're my three. Kā atzīst mākslinieks, viņš gribējis radīt pavisam "normālu situāciju" - trīs dalībnieku rokgrupu, kas spēlē visparastākos instrumentus, - un pārvērst to par savu darbu, ne sliktāku par instalācijām un objektiem. Pārsteidzošā kārtā Krīds ir visai prasmīgs lipīgu, viegli uztveramu dziesmu sacerētājs, spējīgs atbruņot ar dabiskumu un vienkāršību. Albuma MP3 versiju iespējams iegādāties: www.martincreed.com | |
 Deivids Šriglijs. Forced to Speak with Others. 2006 | |
|
David Shrigley - Forced to Speak with Others (Azule, 2006) Deivids Šriglijs ir viens no Skotijas redzamākajiem māksliniekiem (vārda burtiskajā nozīmē - viņa viegli atpazīstamie zīmējumi pastkartīšu un grāmatu formā atrodami vai katrā Lielbritānijas mākslas veikalā). Lai arī nereti uztverts kā ilustrators, viņš savus brutāli primitīvos, savdabīga humora caurvītos zīmējumus visai organiski spējis pārnest gan kustīgos attēlos, gan interpretēt telpisku objektu veidā, gan ietērpt skaņu darbos, piedāvājot vairāk nekā vienkārši asprātīgus jokus. Šriglija plate bez plates (tukši albuma vāciņi ar pazudušo dziesmu tekstiem) Worried Noodles salīdzinoši nesen pieņēmusi arī muzikālus apveidus, piedaloties veselam lērumam labi zināmu indie mūziķu, savukārt albumā Forced to Speak with Others apkopoti četrpadsmit spoken word gabali - elektroniski, ilustratīvu trokšņu papildināti muzikālie motīvi pavada dažādu akcentu piesūcināto runātāju stāstus par apokaliptisku Sātana rokkoncertu, insektu, kas sava mīlas objekta smadzenēs vēlas dēt olas, milzīgiem, spalvainiem bērniem u. tml. Viņa zīmējumos bieži liela nozīme ir tekstam, kas savienojumā ar raupjajiem, nereti pat sakropļotajiem tēliem veido tumša humora un absurda pilnas kombinācijas. Līdzīgi šajos skaņdarbos dzirdami nelieli stāstiņi, ko papildina runātāju intonācijas, muzikālie motīvi un trokšņi. Piemēram, gabalā What there is izteiksmīga balss pārliecina mūs, ka laumiņas un burvji neeksistē, fonā skanot putnu dziesmām un sitārām, līdz kādā brīdī, pēkšņi mainoties balss tonim, tā draudīgi pavēsta: tomēr pastāv haoss un lieli, bezjēdzīgi un neizprotami s..., un lietas, kas ir tik sarežģītas, ka tās nav iespējams saprast un pat doma par tām sagādā galvassāpes. Šiem vārdiem seko asa un kontrastējoši skaļa šņākoņa, kas tiešām varētu sagādāt īstas galvassāpes. Šādas trokšņu, mūzikas un teksta saspēles šķiet visveiksmīgākās, tomēr daļā skaņdarbu teksts vienkārši tiek papildināts ar muzikāliem motīviem. Tas brīžiem pat traucē un drīzāk piedāvā ierobežotāku skatpunktu un noteiktu atmosfēru. No otras puses - albumā ir pietiekami daudz mūzikas, lai tas būtu vairāk nekā tikai Šriglija zīmējumu "audializācija", tomēr skaidrs arī, ka šajā laikmetā darbu pārnešana visdažādākajos medijos darbojas arī kā laba pašreklāma, - ne velti Šriglijs pēdējos gados, lielā mērā pateicoties tieši mūzikai, kļuvis par skricelējumu superzvaigzni, pārsniedzot muzeju un galeriju robežas. Albuma CD un vinila versijas nopērkamas: www.azuli.com . | |
| Atgriezties | |
