VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Īss konspekts par šīs vasaras tekstilmākslas izstādēm Ieva Krūmiņa, LMA tekstilmākslas katedras profesore | |
|
Sagadījies, ka šovasar Rīgas izstāžu telpās bieži pamanāms tekstils - tie ir gan Latvijas mākslinieku darbi, gan Rietumeiropas tekstilmozaīkas un pat eksotiskās Indonēzijas batikas. Līdz 30. augustam Ārzemju mākslas muzejā (ĀMM) ir iespēja lūkot, pētīt, salīdzināt, vismaz padomāt par Latvijas tekstila un šķiedras mākslas vietu kultūrvidē un katra individuālā vērotāja personisko iespaidu kolekcijā (Latvijas tekstilmākslas izstāde "Neskartie". 08.07.-30.08.). Mans vērojums ir pozitīvi ieinteresēts un cerīgi gaidošs arī tad, ja skatiens apstājas pie šķietami necila veikuma, jo saprotu, ka, lai rastos patiešām augstvērtīgi darbi, jābūt pietiekami lielai bāzei, augsnei, kas uztur nepieciešamo "radošo temperatūru", kurā uzplaukt kaut kam pārsteidzošam un izcilam. Klaiņojot pa izstāžu zālēm, meklēju potenciālos sarunu biedrus un gaidu, kas mani uzrunās pirmais. Indonēzijas batiku izstādē ĀMM starp viena autora klasiskā vaska batikas tehnikā darinātiem zīda un kokvilnas gleznojumiem atrodu vairākus audeklus, kuru ornamenta izsmalcinātība, krāsu spožums un tehniskā meistarība ir apbrīnas vērta (izstāde Indonēzijas kultūras un amatniecības dienu "Indonēzija nāk!" ietvaros. 16.05.-30.05.). Tas nekas, ka izstādītie darbi radīti pēc gadsimtos atstrādātiem kanoniem, tā šoreiz ir izglītošanās pēcpusdiena, un es mācos. Skolotājs smaidīgs un, vienā rokā turēdams biezu kokvilnas auduma gabalu, ar karsta vaska pildītu tjantingu neticami veikli iezīmē filigrāni precīzu zīmējumu. Redzētais liks man pārskatīt savus uzskatus par to, ko iespējams izdarīt ar necilu kokvilnas auduma gabalu. Par to būšu meistaram Bambangam Sumardijono pateicīga. | |
 Inita Heinola. Campari Bitters. Adījums. Lins, kokvilna, vilna, zīds, sintētika. 734x480cm. 2009. Foto: Martins Vizbulis | |
|
Vācu mākslinieku grupa TEX21 - tās ir 13 profesionālas mākslinieces, kam tekstilmozaīku izstādē Textile impressionen, kas bija skatāma ĀMM (06.06.-28.06.), konceptuāli izdevies atrauties no šī mākslas veida saknēm, proti, nolietotu audumu gabaliņu pārstrādāšanas jaunos utilitāros priekšmetos (segās un spilvenos). Vispirms tā ir Frīderuna Heila (Friderun Heil), kuras kolāžas no bieziem, smagnējiem un salāpītiem audumu fragmentiem uzkrājušas liecības par kādu iepriekšējo dzīvi raupju džutas maisu, nātnu palagu un citu saimniecībā noderīgu drānu veidolā. Tieši sadilušie, izbalojušie, neskaitāmām laika un cilvēka atstātām zīmēm piesātinātie audumi ar savu vizuālo pašvērtību vien rada skatītājā asociāciju un atmiņu virknes par kādu sen nodzīvotu, bet vēl aizvien personisku dzīves daļu, mājām, notikumiem, cilvēkiem un rituāliem. No Latvijas māksliniekiem šajā sarunā ir ko teikt Inesei Jakobi, kuras smalkā tekstilmozaīka "Logs" izstādē "Intīms" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (27.05.-06.08.) reflektē ne tikai par laika liecībām, bet atspoguļo arī pašas autores izjūtas un dvēseles stāvokļus, kas fiksēti ar neskaitāmiem adatas dūrieniem tādā kā mūsdienu pasaules lāpītāja dienasgrāmatā. Krietnu pievienoto vērtību vēstures faktiem piešķir arī Diāna Dimza-Dimme darbos "Vecāsmātes Elzas atmiņu burtnīcas 14 lapas" un "Sarkana krāsa uz fotogrāfijas". Tās ir vecmāmiņas vēstuļu un fotogrāfiju digitālas kopijas uz auduma, kuras tiek paspilgtinātas ar rokas izšuvumu asiņu krāsā. Atļaujot ieskatīties vecmāmiņas privātajā sarakstē un atmiņu burtnīciņā, māksliniece ļauj intensīvāk izjust šo brīdi, mēģinot atšķirt, kur robežojas mīļās, bet virspusējās dekorācijas no "sausā atlikuma". Vēl šajā sarunā piedalās Lija Rage ar darbu "Pirms" - tajā autore mēģina atsaukt atmiņā māju sajūtu, kas, lai arī katram sava, tomēr ietver kādu universālu visiem saprotamu paroli. Māksliniece filigrāni apvienojusi gobelēnu ar smalkiem koka šķiedras klājumiem dažādos ritmos, tādējādi piešķirot klasiskajam gobelēnam telpiskumu un arī emocionālo blīvumu. | |
 Agnese Kirmuža. "Smaids ir kā zobu birstīte, kas jālieto regulāri, lai zobi tīri būtu." Japāņu sakāmvārds. Autortehnika. Zīds, sintētika, papīrs, metāls. 149x244cm. 2008. Foto: Martins Vizbulis | |
|
Arņa Pumpura "Musturs + musturs" - liela, dekoratīva un kā vienmēr nevainojami tehniski izpildīta sietspiedes apdruka, kas ievelk vērotāja skatienu labirintā, no kura izeju meklējot var ne tikai pazaudēt, bet arī no jauna atrast virkni domu vai asociāciju. Daudz kā no iepriekšminētā man pietrūka izstādē "Spalvas" Sv. Pētera baznīcā (22.05.-28.06.), kas, rotādamās ar starptautiskas konkursizstādes vārdu un šķietami profesionālu žūriju, bija, maigi sakot, neviendabīga. Blakus nedaudziem izteiksmīgiem un tehniski nevainojamiem darbiem rindojās kičīgi un skolnieciski veidojumi, kas mēģināja atrādīt izstādes pamattēmu - spalvas. Nezinu, cik pārdomāts un motivēts bijis izstādes rīkotāju apsvērums dot māksliniekiem šādu uzdevumu, bet, pēc rezultāta spriežot, lai kāda bijusi iecere - iznākums ir tik pieticīgs, ka degradē arī profesionāli augstvērtīgos darbus. Tas atšķirīgais, kas mūsu tekstilmākslu vēl aizvien padara uzmanības vērtu citu valstu kontekstā, ir darbu augstā tehniskā kvalitāte un cieņa pret materiālu. Iespējams, tā ir gēnos pārmantota amatnieka prasme un inteliģence, kas nepieļauj paviršības. To pazīst un novērtē arī citur, jo starptautiskās konkursizstādēs Latvijas tekstilmākslinieki ne tikai regulāri piedalās, bet arī saņem atzinības un balvas. | |
| Atgriezties | |
