FILMHAUS AR MUZEJU VĒDERĀ
Margarita Zieda, Berlīnē
|
| | |
Uzzinot, ka Berlīnes Kinomuzejs kāda mana tautieša apziņā kļuvis teju vai par piedauzības akmeni, devos savus agrākos iespaidus tomēr pārbaudīt. Jo no pirmās vizītes atmiņā nebija aizķēries sājums par vāciešu neizdarību.
Berlīnes Kinomuzejs ir 1962. gadā dibinātās Vācijas kinematēkas gigantiskās arhīvu kolekcijas jaunā seja un kopā ar Starptautisko Berlīnes kinofestivālu ir ieņēmis Vācijas jaunās arhitektūras centru – Potsdamas laukumu. Jaunā mājvieta – Filmhaus - ir viena no nopietnākajām kinovietām Berlīnē – divus stāvus zem ielas līmeņa atrodas kinoteātris “Arsenāls”, kura četrās zālēs tiek izrādīta kinoklasika, autorkino, notiek festivāli, skates, retrospekcijas, augšējos stāvos mācās Berlīnes kino un televīzijas akadēmijas studenti, tur strādā arī Berlīnes kinofestivāla Starptautiskais jaunā kino forums. Pirmajā stāvā darbojas elegantā Billija Vaildera kafejnīca un kinoveikaliņš. Berlīnes Kinomuzejs ir iekombinēts šo norišu pašā vidū, un izstādes, kā arī lasītājiem pieejamā lieliskā bibliotēka ir tikai maza, kolekcijas redzamā daļa, aiz kuras atrodas 9000 filmu, 2 miljoni fotogrāfiju, 20 000 kinoplakātu, 15 000 skiču, 30 000 scenāriju...
Pārceļoties uz jauno mājvietu, pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē Berlīnes Kinomuzejs ir izveidojis arī plašai publikai atvērtu ekspozīciju - ceļojumu Vācijas kinovēsturē cauri trīspadsmit telpām, kuru tēlam un maršruta dramaturģiskajai attīstībai ir veltīta ne mazāka uzmanība kā tajās izvietotajiem eksponātiem. Bet arī ne lielāka. To vērts paturēt prātā, dodoties cauri meditatīvajam spoguļu labirintam, afišstabu elegantajam Veimāras republikas laikam, metropolis agresīvajam industriālismam, kas, pavairots desmitiem televizora ekrānos un gigantiskās ekrāna projekcijās, gāžas pa trepēm lejā un atduras pret mieru un idilli – Kaliforniju, uz kuru 20. gados dodas arī lielie vācu kinorežisori un Marlēna Dītriha. Dramaturģiskajā un jēgietilpības ziņā ekspozīcijas pāreja no viena stāva otrā ir atrisināta tikpat lieliski kā tās noslēgums – lielais vācu kino beidzas ar Vima Vendersa filmām, pēc tam ir siena, nolīmēta daudziem, daudziem maziem kinoplakātiņiem un blakus projicētu Lolas skrējienu. Perfekts komentārs šodienas kinosituācijai Vācijā. “Run, Lola, run !”
Veidojot telpas kā spēcīgus un pašpietiekamus tēlus, nedaudz gan zaudē tajos ievietotie eksponāti, izstādes makrodramaturģija (un rūpīgi izstrādāts skaņas celiņš arī pieder pie tās) noēd mikrodramaturģiju, jo acs, tvērusi koptēlu, jau ir nolasījusi telpā iekodēto informāciju un mudina uz paviršību - doties tālāk, īpaši neiedziļinoties ninasēs. Taču tieši mazajos un vizuāli nepavisam ne atraktīvākajos tēlos - dokumentos, fotogrāfijās, piezīmēs, priekšmetos – ir atrodama viena no izstādes būtiskākajām kvalitātēm, ko varētu saukt par vēstures cilvēciskošanu. Kino emocionālās pēdas, kas lasāmas Marlēnas Dītrihas pusaudžu gadu dienasgrāmatas lappusēs un inscenētajās fotogrāfijās ar atdarinātajām ekrāna elku pozām, pirmajos fanu albumos, balvu apsološajos lasītāju vēstuļu konkursos par tēmu “Kurš ir tavs iemīļotākais kinomākslinieks?”, mutes harmoniku Asta Nilsen sērijveida modeļos, 20. gadu kalnu filmu inspirētajā Jozefa Gebelsa sentimentāli kičīgajā dienasgrāmatā – romānā “Mihaels”, Grētas Garbo
ilggadējā īpašuma kontūrās - Vilhelma Mūrnava pēcnāves maskas vaibstos, pāri okeānam sūtītajās Jozefa Šternberga mīlestības telegrammās Marlēnai Dītrihai, Berlīnes Kinomuzeja izstādē veido tikpat blīvu rakstu kā pragmatiskie kinoindustrijas attīstības zigzagi, kā garīgie, intelektuālie un valodiskie vācu kino meklējumi, kā politiskās deformācijas un nonkonformisms un ļauj sajust vienkāršu patiesību, ka vēsturi, arī kinovēsturi, aizvien ir veidojuši dzīvi cilvēki. Berlīnes Kinomuzeja ekspozīcija ir informatīvi ļoti piesātināta un jēgietilpīga – lasīt gribošam apmeklētājam un, protams, arī diskusijai pakļauta, - kaut vai jautājumā, ko tad no Marlēnas Dītrihas mantojuma, kuru veido 50 kinokostīmi, 2500 audiodokumenti, 16 500 fotogrāfijas, 70 rokassomiņas, 120 pāri cimdu, 400 cepures, 430 kurpju pāri, 350 plakāti, 130 ceļojuma somas un somiņas, ekspozīcijai izvēlēties. |
| | | Atgriezties | |
|
