Stāsts par novecojušu faunu – iespējams, tas būtu precīzāks apzīmējums
Dāvida Tebula (David Teboul) filmai par Īvu Senlorānu, kura 6. oktobrī
tika demonstrēta kinoteātrī "Rīga" – vietā, kur izpaliek kokakola un
popkorns, kas būtu visai dīvaina piedeva lentei, kuras galvenais
varonis dievina Viskonti. Pārpildītā zāle bija apliecinājums
filmas režisora vārdiem, kurš atceras bērnībā lasīto franču sieviešu
žurnālu Elle: "Senlorāns bija ne tikai couturier, bet arī noslēpumains
tēls. Viņš man vairāk asociējās ar daiļliteratūras varoni nekā ar modes
pasaules tēlu." Dāvids Tebuls bija pirmais, kam Senlorāna 40 darba
gadu laikā tika dota atļauja filmēt dizainera ateljē Marso avēnijā
Parīzē. Iespēja ieraudzīt mītu – kaut arī tikai uz liela ekrāna –,
šķiet, bija daudzu šurp nākušo iemesls. Daudzi – tā šķita,
vērojot tumsā no zāles izslīdošos stāvus, – bija vīlušies
(nelīdzēja režisora izmestais āķis, pirmajos filmas kadros demonstrējot
koķetas ainiņas no Senlorāna mūzas Katrīnas Denēvas tērpu
pielaikošanas). Iespējams, tālab, ka izpalika sižets ierastā nozīmē.
Monotonā ritmā fiksēta aina pēc ainas, veidojot stāstu par vīrieti, kas
novecojis gluži tāpat kā viņa mūza. Šis workshop (šķiet, tieši šāds
apzīmējums vislabāk raksturo filmu) varētu būt ļoti krāšņa vizuālā
liecība Senlorāna drauga un biznesa partnera Pjēra Beržē (Pierre Bergē)
uzzīmētajai darba ķēdei: skice– audums–modelis–kolekcija.
"Gluži tāpat kā Skots Ficdžeralds, es dievinu neprātu. Es mīlu
Viskonti un savus neprātīgos laikus. Mani pievelk dekadence.
Sabiedrības skaistumu es saskatu cīņā, traukšanās starp dzīvi un nāvi
ir brīnišķīga." Šie ir Senlorāna rakstīti vārdi kādā vēstulē. Viņš ir
Diora mīlulis un mantinieks; puisis, kuru dēvēja par hipiju modes
karali un kurš kopā ar citiem skaistiem, jauniem un bagātiem draugiem
Marakešā, kas līdzinājusies saules un gaismas pielietam pieaugušu
cilvēku rotaļu laukumam, izdzīvoja realitātē Ficdžeralda romānus un
bija spiests arī ārstēties no narkotiku atkarības; vīrietis, kas
izraisīja skandālu ar savu kailfoto (visiem bija zināms, ka skaistais
blondais Apollons ar melnajām raga brillēm ir gejs; Īvs ieradies pie
fotogrāfa Žanlupa Sjefa (Jeanloup Sieff), sakot, ka vēlas izraisīt
skandālu, un, jāatzīst, savu mērķi arī sasniedza – šis attēls kļuva par
20. gadsimta 70. gadu geju ikonu). Un tomēr vislabāk Senlorāns jutās
sieviešu sabiedrībā. Viņu mēdz salīdzināt ar Koko Šaneli, sakot, ka
pirmā sievietei deva brīvību, savukārt Senlorāns – spēku. Tebula filmā
gandrīz katrs kadrs apliecina, ka viņa uzticamības personas joprojām ir
sievietes – gluži tāpat kā bērnībā Alžīrā, kur viņš vislabāk jutās
mātes un māsu sabiedrībā. Jau toreiz viņš teicis, ka reiz Senlorāna
vārds būs zelta burtiem rakstīts uz kāda no namiem Elizejas laukos.
|