VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Helsinku baltā pērle Lasipalatsi Aini Tolonena, a/s Lasipalatsin Mediakeskus producente Pašā Helsinku sirdī 1936.gadā uzceltā un savu sākotnējo veidolu atguvusī “Stikla pils” (Lasipalatsi)* sevī glabā pilsētas vēstures daļu. Uz t.s. Turku ceļa kazarmu drupām tika uzcelta sava laika arhitektūras avangarda būve, kas iedvesmu smēlās tālaika modernajos izgudrojumos. “Stikla pilī” cita starpā tika izvietots arī saldējuma bārs, pilsētas centrā lielākais restorāns, eksotiskām precēm pārplūdinātas koloniālpreču tirgotavas, Ziemeļvalstīs modernākais kinoteātris... “Visi ceļi ved uz “Stikla pili”,” – tā skanēja reklāmas sauklis. “Stikla pils” kļuva par visas tautas tikšanās vietu. | |
| |
|
Pienākot 70. gadiem, arhitektu lielā vīzija bija paguvusi krietni vien pabālēt. Par pagaidu olimpisko paviljonu pārveidotā tirdzniecības centra liktenis ilgstoši atradās uz svaru kausiem, un nams paguva nolupt. Nojaukšanas darbu draudus novērsa 1991.gadā pieņemtais tā aizsardzības lēmums, un Eiropas Savienības Urban Pilot projekta ietvaros ēka tika atjaunota savā kādreizējā greznībā – tagad tā pārtapusi par kino un mediju centru.
Gaisma un gaiss Pēc rekonstrukcijas “Stikla pils” ir atsegusi savus īstos vaibstus: tā pilnībā pārstāv jaunu lietišķo celtniecības stilu, kurā izceļas lietderīgums, tehnika un vienlīdzība. Baltas sienas un lielais logu daudzums sasaistē ar interjera siltajiem toņiem atstāj paliekošu iespaidu. Ēka ir pārpilna ar skatienu valdzinošām detaļām: galvenās ieejas kāpņu telpas sienu gleznojumi un zeltītie pīlāri, kinoteāt-ra vestibilā no neona stieples izveidotais pulkstenis un lustras, kas atgādina gaismas pielietus ķekarus... Ir di-bināts pamats “Stikla pili” saukt par funkcionālisma pērli. Kino un mediju centrs Ekskluzīvai videi vajadzīga ekskluzīva darbība. Arī citur Eiropā ir mediju centri, bet atšķirībā no tiem “Stikla pils” ir visiem pieejama publiska vieta. Šī nekustamā īpašuma saimnieks ir Helsinku pilsēta, un pilsētas izveidotā a/s Lasipalatsin Mediakeskus izīrējusi telpas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrisko pusi pārstāv Helsinku pilsētas kultūras lietu centrs, pilsētas bibliotēka un jaunatnes lietu centrs. Ēkā joprojām izmitinājies leģendārais kinoteātris Bio Rex, kas kalpo par eiropiešu un nekomerciālā kino arēnu. Aprīkots ar visjaunāko tehniku un informācijas tīklu pieslēgumiem, dienā tas savas telpas piedāvā kultūras un mediju semināru rīkošanai. Ietves līmenī atrodas divu televīzijas kanālu studiju telpas; tikai stikla siena šķir YLE studiju Lasipalatsi un MTV 3 jauniešu programmu Jyrkin tilat no saviem skatītājiem. Ēkā izvietotas divas galerijas. Ar mediju un informācijas tīklu kultūru var iepazīties Näyttely (“Izstāde”) telpās, un SITRA apsaimniekotā galerija Nykyaika (“Mūsdienas”) iepazīstina ar informācijas sabiedrības novitātēm Somijā. ZinĪbu centrs “Stikla pils” koncepcijas pamatā ir sniegt pakalpojumus, kas būtu pieejami visiem: vispusīgi informācijas tīkla pakalpojumi, izmantojami tiklab uz vietas, kā arī neklātienē – ar tīkla starpniecību. Visdaudzpusīgākās iespējas piedāvā Kirjakaapeli (t.s. Kabeļu bibliotēka)**, kuras pārdesmit apmeklētāju datoriem ir interneta pieslēgums un daļai no tiem attēlu rediģēšanas iespējas. Bibliotēka patiešām guvusi visnotaļ lielu popularitāti: vienas die-nas laikā to apmeklē vidēji 1200 lietotāju. “Tāda īsti tipiska apmeklētāja nemaz nav,” apgalvo informātiķis Kari Lemse (Kari Lämsä). “Bibliotēkas lietotājus vieno nevis vecums, bet zinātkāre un interese par informācijas tīklu piedāvātajām iespējām.” Jauniešus konsultē “Kompasa” jauniešu informācijas centrs un ne tikai klātienē, bet arī ar informācijas tīkla starpniecību. Par zviedriski runājošo kultūru informē Luckan, savukārt Eurooppatiedotus visiem iedzīvotājiem piedāvā Eiropas Savienības informācijas avotus. TikŠanās vieta Tā kā “Stikla pils” atrodas pašā pilsētas centrā, kur ikdienas gaitās dodas simtiem tūkstoši cilvēku, visnotaļ dabiski, ka tā kļuvusi par helsinkiešu tikšanās vietu, par savdabīgu “dzīvojamo telpu” pilsētas centrā. “Stikla pils” kafejnīcas ir ļoti iecienītas. Pa kafej-nīcas Bar Cafē Panorama logiem ietves līmenī var vērot pilsētas centra pulsu. Meteori Cafē līdzās kafijai un dzērieniem piedāvā tikšanās ar rakstniekiem un māksliniekiem, savukārt Filo Cafē – diskusiju klubus. Kinoteātra vestibila kafejnīca Cafē Rex apkalpo kinomīļus un vasarā aicina iegriezties “Stikla pils” apgaismotajā jumta terasē. Cafē Lasipalatsi ar biļetena starpniecību, kas pieejams informācijas tīklā, var iepazīties ar Helsinku kultūras dzīves notikumiem. Ēkas otrajā stāvā izvietotajā restorānā Lasipalatsi virmo aizgājušo laiku gaisotne. Tās tradicionālā Palmu zāle helsinkiešu vecākajā paaudzē rosina nostalģiskas atmiņas. “Atsauc atmiņā vecos laikus,” uz kāpnēm, kas ved uz restorānu, novīpsnā kāds anonīms palikt vēlējies kungs platmali galvā. Jaunās tŪkstoŠgades gaidās “Stikla pils” glabā ne vien vēsturi, bet arī pulsējošu šobrīdi un nākotnes vīzijas. Tuvākās nākotnes nozīmīgākie pasākumi “Stikla pilī” ir Somijas prezidentūra Eiropas Savienībā no šī gada jūlija līdz gada beigām. “Stikla pils” kļūs arī par notikumu centrālo vietu 2000.gadā, Helsinkiem esot Eiropas galvaspilsētai. “Nākamā tūkstošgade ievērojami izmainīs tradicionālo mediju vidi,” saka a/s Lasipalatsin Mediakeskus atbildīgais producents Larri Helminens. “Savas pozīcijas nostiprinās internets un iepirkšanās ar datoru starpniecību. Digitālie televīzijas un radioraidījumi paplašinās programmu klāstu, un jauni mobilie telefoni ar attēla pārraides un uztveres iespēju revolucionizēs komunikāciju.” Pārmaiņu spiediena rezultātā iedzīvotājiem nāksies attīstīt iemaņas datoru lietošanā. “Stikla pilī” drīzumā sāksies datorzinību apmācība visiem interesentiem – maksa tik vien kā kinobiļetes vērtībā. ““Stikla pils” cenšas atspoguļot šīs pārmaiņas, vienlaikus būt gan informācijas sabiedrības skatlogs, gan arī attīstības bāze ikdienas līmenī,” rezumē Larri Helminens. Dati par "Stikla pili" • ”Stikla pili” projektēja Arvo Ālto (Arvo Aalto), Nīlo Koko (Niilo Kokko), Viljo Revels (Viljo Rewel) un Heimo Rīkimeki (Heimo Riikimäki). Ēkas celtniecības darbi pabeigti 1936.gadā. • “Stikla pils ir Helsinku pilsētas īpašums. • “Stikla pils” restaurācijas projekta autors ir arhitektu birojs a/s Alli – Pia Ilonena un Minna Lukandera. Interjeru projektēja a/s Lukander & Hämäläinen – Marti Lukanders un Pasi Hemeleinens. • “Stikla pils” rekonstrukcijas izdevumi ir apm. 40 milj. FIM. • “Stikla pils” platība ir vairāk nekā 6000 m2. • “Stikla pilī” darbojas šādi uzņēmumi un sabiedrības: Bio Rex, Cafē Rex, Cafē Lasipalatsi, Cafē Panorama, Data Club, Eiropas informācijas centrs Eurooppa-tiedotus, informācijas centrs Helsingin juhlaviikot (“Helsinku svētku nedēļas”), Helsinku pilsētas bibliotēka/Kirjakaapeli, HPY Corner, Ibero, Jarkoskuva, Kompassi, KROMA Productions, ziedu salons Kukka-Bukett, Kultūras lietu centrs, Laatuvideo, Luckan, Meteori Books & Cafē, MTV 3, restorāns Lasipalatsi, Reel One, R-kiosks, SITRA-galerija Nykyaika, YLE studija Lasipalatsi un Yleshop. Tulkotājas pĒcvārds Lasipalatsi – “Stikla pils” durvis vēra pagājušā gada novembrī un, tāpat kā maija nogalē atklātais mūsdienu mākslas muzejs Kiasma un pirms sešiem gadiem uzceltais Operas nams, ir spraiga Helsinku kultūrvides pārveides sastāvdaļa. Mēnesi pirms “Stikla pils” atklāšanas to bija iespējams apmeklēt virtuālā realitātē Helsinki Arena 2000 projekta ietvaros (arenalasipalatsi.arenanet.fi). Šī projekta mērķis ir izveidot internetā visiem pieejamu Helsinku virtuālo faksimilu. Eiropas reģionālās attīstības fonda Urban Pilot projekta ietvaros “Stikla pils” ir saņēmusi finansējumu 16 milj. FIM apmērā; pirms trim gadiem no iesniegtajiem Eiropas Savienības valstu 503 projektiem tikai 26 saņēma finansējumu, to skaitā “Stikla pils” Helsinkos. Brisele ierindojusi “Stikla pili” interesantāko kultūras projektu skaitā. Nākotnes vīziju kontekstā pieminēšanas vērts ir vēl viens projekts: turpat pašā pilsētas centrā aiz “Stikla pils”, kur šobrīd izvietojusies autoosta, līdz 2002.gadam iecerēts izbūvēt Pilsoņu laukumu (Kansalaisten aukio) ar brīvdabas kinozāli un estrādi. Sākotnējās siltuma spēkstacijas pulksteņa tornis tiks pārveidots par informācijas centru ar reāllaika interneta pieslēgumu, ar kura starpniecību jau 2000.gadā Helsinki varēs sazināties ar pārējām astoņām Eiropas kultūras galvaspilsētām. Turklāt pulksteņa torņa galā tiks uzstādīta viena no pilsētas centra interneta kamerām. | |
| Atgriezties | |
