PELDOŠĀ IDEJA Ieva Kalniņa Kultūras un mākslas projekts “NOASS” ir Baltijā pirmais nekomerciālais kultūras centrs uz ūdens. Nebijis precedents, kas jau ar pirmajiem pasākumiem – Oļega Kuļika viesošanos Rīgā, mākslas izstādi un dzejoļu krājumu "Blīvā upe" – veltījumu Latvijas Republikas 80. gadskārtai, dzejas un prozas lasījumiem – pieteicis sevi kā nopietnu un daudzsološu projektu. |
|
|
| Kultūras un mākslas projekta “NOASS” juridiskais statuss ir sabiedriska
organizācija, kas dibināta kā radošās inteliģences apvienība. S/o
“NOASS” dibinātāji ir dzejniece Amanda Aizpuriete, mākslas zinātniece
Laila Baumane, filoloģe Iveta Boiko, prozaiķe Nora Ikstena, fotogrāfs
Gvido Kajons, mākslas zinātniece Ieva Kalniņa, skaņu režisors Anrijs
Krenbergs, mākslas zinātniece Solvita Krese, filozofs Kaspars
Rolšteins, mūzikas žurnālists Orests Silabriedis, multimediju
mākslinieks Raitis Šmits un mākslinieki Oļegs Tillbergs, Aija Zariņa,
Dzintars Zilgalvis. Augstākā pārvaldes institūcija ir biedru
kopsapulce, kuras pārvaldes un izpildinstitūcijas funkcijas realizē
valde, kas darbojas pastāvīgi. Valdes priekšsēdētājs ir Dzintars
Zilgalvis.
Projekta mērķi ir: atbalstīt un veicināt nekomerciālās mākslas
izpausmes, dodot iespēju mākslinieku “brīvajām” radošajām aktivitātēm,
labdarības pasākumu organizēšana, dažādu mākslas veidu mijiedarbības un
sintēzes veicināšana un jaunu izteiksmes veidu meklēšana. Tāpēc
likumsakarīga projekta prioritārā funkcija ir nekomerciālās izstāžu
zāles “NOASS” darbība, kas paredz 8–10 izstāžu organizēšanu gadā.
Izstāžu īpatsvaru proporcionāli – pusi uz pusi – veidotu vietējo un
ārzemju mākslinieku izstādes. Laikmetīgās mākslas izstāžu zāli līdz ar
pašu debarkaderu “NOASS” paredzēts izveidot par vienu no rīdzinieku
atpūtas objektiem, ko nodrošinās tā iekļaušana Daugavas krastmalas
pilsētainavā. Restaurējot debarkaderu “NOASS” (60.gados Krievijā
neoklasicisma stilā būvētā debarkadera jeb upju un kuģu stacijas
iepriekšējais nosaukums ir “Rīga Nr. 1329”), kura kopējā platība ir 400
m2, projekta autori paredzējuši uz tā izveidot:
1) nekomerciālu izstāžu zāli, kur galvenokārt tiktu izstādīti laikmetīgi netradicionālās mākslas darbi;
2) telpas māksliniekiem radošam darbam un sadzīvei;
3) kantīni (kafejnīca kuģniecības terminoloģijā), kur pēc projektu
autoru ieceres pulcētos radošā inteliģence, taču tā būtu atvērta arī
jebkuram debarkadera apmeklētājam. Kantīnes telpā iebūvētā miniatūrā
skatuvīte ļautu šeit organizēt arī mūzikas, prozas un dzejas vakarus.
Lai gan autori šo projektu raksturo kā nekomerciālu, labi apzinoties,
ka ar kultūru naudu nepelna, kantīne būtu tā projekta sastāvdaļa, kas
ļautu vismaz daļēji atpelnīt debarkadera ekspluatācijas izdevumus.
Tomēr sarunā par šīgada reālo situāciju, par sapņu un rea-litātes
atšķirību kultūras un mākslas projekta “NOASS” valdes priekšsēdētājs
Dzintars Zilgalvis atzina: “Mans sapnis par “NOASU” saistās ar
nekomerciālas izstāžu zāles darbību Rīgā. Tajā tiktu eksponēta aktuāla
māksla, kas būtu interesanta sabiedrībai. Taču tālākā nākotnē šī ideja
saistīta ar stabilu finansējumu, lai mēs sasniegtu stāvokli, kad spētu
apmaksāt ne tikai izstāžu zāles darbību, bet arī mākslinieku ideju
realizāciju – ne tikai iztērēt mate-riālus, bet dot iespēju
māksliniekam saņemt stipendiju mēnesi vai divus, kas nepieciešami
idejas realizēšanai. Tā ir tālāka nākotne, kas radītu mums iespēju
rīkot projektu konkursus, lai realizācijai atlasītu labākās idejas.
Taču šīgada finansiālās situācijas pro-gnozes liek domāt, ka
Kultūrkapitāla fonda samazinātais finansējums varētu būt viens no
priekšnoteikumiem apziņai, ka lielākoties nāksies orientēties uz
privāto struktūru atbalstu.” |
| Atgriezties | |
|