VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Biruta Baumane Dace Lamberga, Valsts Mākslas muzejs, īpaši “Studijai” 60. gados ar pārliecinošu, stilistiski svaigu izteiksmes veidu latviešu tēlotājā mākslā ienāca daudzas radoši neatkarīgas sievietes. Glezniecībā sevi pieteica personība ar vīrišķīgi vērienīgu un nobriedušu domāšanu – Biruta Baumane, kuras lakoniski vitālā attieksme pret pasauli izpaudās gan portretos, gan dabas pasaules atainojumā un fovistiski krāsainajās klusajās dabās. 90. gadus raksturo gadsimta beigu dekadence – jaunrades pieticība, salonisms, radošo mērķu neskaidrība, un kā aisbergi mūsdienu amorfajā mākslas okeānā paceļas atsevišķas spilgtas personības. Birutas Baumanes radošais fenomens no jauna uzplaiksnīja personālizstādē Valsts Mākslas muzejā (12.03.–25.04. 1999.), kurā tika eksponēti tikai 90.gadu otrās puses darbi. 60.gados izkristalizētais izteiksmes veids vizuāli gandrīz nav mainījies, vienīgi – akcentējoties emocionālo noskaņu spēkam – pieaudzis kompozīcijas uzbūves un formu valodas lakonisms. |
 Laikmeta grāmata bildēs Elita Ansone, Valsts Mākslas muzejs, īpaši “Studijai” Ausekļa Baušķenieka reālistiski satīriskā daiļrade ir īpaša Latvijas mākslā, tā pilnīgi atšķiras no visa cita, kas radīts mūsu glezniecībā laikposmā 1970. – 2000. Tā ir mūsu ikdiena, kuru mākslinieks redz groteskā veidā. Viņa darbi ir savdabīga laikmeta dienasgrāmata, jo tajā ierakstītas fabulas ar norādēm par konkrētu gadu sociāli ekonomisko un dažkārt arī politisko situāciju. Laiki un varas mainās, un arvien notiek aplamas lietas, jo cilvēks paliek cilvēks ar saviem tikumiem un vājībām, kuras Auseklis Baušķenieks mīl parādīt mums sirsnīgi, nevienu neaizskarot, tomēr uz zoba pavelkot gan. Sastopoties ar cienījama vecuma sirmgalvjiem, kas ir gana stalti un iznesīgi, nav arī zaudējuši uztveres asumu, nākas aizdomāties – kur ir tas spēka avots viņu spējai nenovecot. Nenovecošanas noslēpums var būt iekodēts gara aktivitātē, spējā dzīvot šeit un tagad. |
