 Starp sapņiem un ikdienu
Dace Lamberga, Valsts Mākslas muzejs, īpaši “Studijai”
Rūdolfa Pērles neparastā personība nobrieda Krievijā 20. gadsimta sākumā divu revolūciju starplaikā un Pirmā pasaules kara gados. Grūti iedomāties citu latviešu mākslinieku, kura ikdiena un gara centieni būtu tik nesavienojami, tik diametrāli pretēji, jo viņa eksistenci stingri reglamentēja algotais darbs gumijas fabrikā Treugoļņik Pēterburgā. Šogad Rūdolfu Pērli atceramies simt divdesmit piektajā dzimšanas dienā, bet viņam atvēlēti bija tikai četrdesmit divi gadi – līdz 1917. gada 17. jūnijam. “Viņš mira pašos spēka gados. Viņam bija jāaiziet taisni tai brīdī, kad viņš bija pārspējis ārējos šķēršļus un lielas grūtības un pašlaik tiecās aizsniegt arī pilnību un gatavību mākslas laukā” – dziļa nožēla skan Gustava Šķiltera rakstītajā nekrologā. Piemiņas izstādē Valsts Mākslas muzejā bija apkopots gandrīz viss Pērles nelielais mantojums – nedaudzās eļļas gleznas, oforti, akvareļi, tušas un zīmuļa zīmējumi, kas viņa vārdu uz mūžiem ierakstījuši latviešu mākslas vēsturē. 20. gadsimta sākuma simbolisma kopainā blakus Jaņa Rozentāla mitoloģiskajām vīzijām un pasaku tēliem, Teodora Ūdera reālistiskajam tvērumam un Jāņa Valtera krēslainajām noskaņām Pērle izceļas ar ireālo fantāzijas pasauli. Smailas, vēsi eksaltētas saules apspīdētas klintis, tvīksmaini rožu un liliju pušķi, mistiski ceļinieki, sapņaini netverama teiksmainība – to visu kā tālu tuksneša mirāžu uzbūra māksli-nieka dziļi trauslā dvēsele. |
Kārlis Padegs. Atradumi un viltojumi 
