HENRIHS VORKALS Pēteris Bankovskis
Henrihs Vorkals 1965. gadā beidzis Rīgas lietišķas mākslas vidusskolu, bet 1972. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1969. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975. gada. Iespējams, ir visizcilākais latviešu akvareļgleznotājs. Viņa mākslinieciskajā darbībā saplūst varbūt no tekstilstudijām izkopta konstruktīva, ģeometriska domāšana ar acīmredzot dvēselē iemītošu dabas izjūtu. Viņam raksturīga no popmākslas laikiem nākoša bezaizspriedumu attieksme pret priekšmetisko pasauli (tajā ierindojot arī citu darinātos mākslas darbus), ko var (bet nevajag!) sajaukt ar t.s. postmodernistiem piedēvēto citēšanas indevi. Nevajag aizmirst, ka bez citēšanas māksla nav iztikusi nevienā gadsimtā. Vienā un tajā pašā zīmējumā vai akvarelī Vorkals var atklāties gan kā tautiskais romantiķis, gan kā kosmopolītisks ciniķis, gan kā cilvēks. Tas ir interesanti.
|
| Viņš dzīvo fotogrāfijā. GUNĀRS BINDE Alise Tīfentāle
Gunārs Binde – fotomākslinieks. Viņš fotografē un dzīvo fotogrāfijā, skatoties uz pasauli kā fotogrāfisku tēlu iespējamību. Viņš kolekcionē fotoaparātus, vēsturiskas un mūsdienu autoru fotogrāfijas. Viņš nav fotogrāfs, viņš ir mākslinieks šī vārda autentiskajā un precīzajā nozīmē, katra viņa fotogrāfija ir Autora radīts mākslas darbs, nevis "uzņēmums". Par akta fotogrāfiju viņš intervijā Andrim Grinbergam teicis: "Man jau nav plikuma, man ir vēstījums!" (Vakara Ziņas, 2003, 20.dec.). Katra Gunāra Bindes fotogrāfija ir vēstījums, un tieši tas padara viņa darbus vērtīgus un unikālus. Te būtu vietā atcerēties būtisko atšķirību starp fotomākslu, fotogrāfiju un mākslu, kurā izmantota fotogrāfija. Tas, kas jau labu laiku ir redzams visās laikmetīgās mākslas izstādēs, lielākoties ir "māksla, kurā izmantota fotogrāfija" – performanču un akciju dokumentācija, momentuzņēmumu žanrs, kurš 90. gados kļuvis populārs nejaušības, intimitātes, nenoteiktības un viegluma dēļ, foto kā papildinājums, projekcija, parafrāze, kā viens no informācijas nesējiem kādas idejas pilnīgai analīzei.
|
|
|