VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Spēlēsim Bārniju Alise Tīfentāle Jauna stratēģijas spēle trijos līmeņos. Kā jau parasti šādās datorspēlēs, spēlētājs pāriet uz nākamo līmeni, ja ir uzveicis pretinieku pašreizējā līmenī. Pretinieks: iebrucējs no nezināmas planētas, vietējie devuši viņam vārdu Metjū Bārnijs. Uzdevums: pārspēt pretinieku viltībā un mazināt viņa maģiskās spējas (pretinieks izmanto šarmu, mistiku, ezoteriku, lielu budžetu, optiskus trikus, pārvērtības, mutācijas, maskēšanos u.c. burvju spējas, ir izstrādāta sarežģīta pseidorituālu sistēma, kuras valoda Zemes iedzīvotājiem grūti atšifrējama). Pilnīga uzvara nav iespējama, spēlētājs var cīnīties tikai par vietu relatīvi veiksmīgo spēlētāju sarakstā. Spēles izgudrotāji garantē neaizmirstamu spriedzi, daudz bīstamu situāciju un pilnīgu aizmiršanos. | |
|
Īss spēles līmeņu apraksts: 1. līmenis. Izcelsme Zemākais un tumšākais līmenis, kurā spēlētājam jāizcīna ceļš līdz pašam galvenajam pretiniekam, izrēķinoties ar pretinieka karapulku ierindniekiem, spiegiem, vēstnešiem un slepenajiem aģentiem, kas nemanot var iefiltrēties paša spēlētāja rīcībā esošajos cilvēkresursos. Pamatmotīvs šajā līmenī: atrast un definēt pretinieka galveno spēka avotu. Latviešu varonim spēks ir ausīs, bet šajā spēlē spēks ir sakrāls jēdziens. Fiziskais spēks, kas tiek izmantots pretinieka darbībā (vienkāršības labad Zemes iedzīvotāji to dēvē par mākslu), saistīts ar īpašu ideoloģiju: ja tev iet pārāk labi - uzliec sev kādus ierobežojumus. Iestājies klosterī vai piesien sev pie kājām betona kluci un tad mēģini palēkties, lai aizsniegtu griestus, - lūk, pretinieka veiksmes formula. Tā ir bīstama un fascinējoša, jo izrādās, ka Zemes iedzīvotājiem raksturīgi sapņot par to, kā iekļūt grūtos apstākļos, un tad "atklāt sevī patiesību", - sk. neskaitāmos realitātes šovus televīzijā, kur ļaudis labprāt piedalās un iztur visnejēdzīgākos pārbaudījumus un bezjēdzīgākos pazemojumus, lai vinnētu mazliet naudas vai jaunu auto. Mūsu spēles pretiniekam šī formula ir labi pazīstama - izcelsmes līmenī viņš uzstājas kā mākslas klauns un akrobāts ar mesiāniskām iezīmēm. Neuzkrītoši iefiltrējies starp Zemes pamatiedzīvotājiem kā jauns sportists, viņš apguvis ķermeņa fizioloģiju, tās kontroli un īpatnības un ātri atšifrējis mūsu laikmeta vājību: mums nav vajadzīgs mākslinieks, kas būtu neglīts, neveikls, nespēcīgs un kautrīgs. Mums vajadzīgs mākslinieks, kas ir vai nu rokzvaigzne, vai - pat vēl labāk - sportists. Jo sports ir viena no mūsdienu vidējā zemieša reliģijām. Šajā spēles pazemes līmenī sastopam zombijus - sporta fanus, ko atbalsta ietekmīgākie pazemes valdnieki - plašsaziņas līdzekļu īpašnieki. Spēlētājs nonāk mītiskā laikā - 2006. gada maijā - kādā nelielā Zemes pilsētā, kurā notiek Pasaules hokeja čempionāts. Zombiju triumfa laikā šur tur vēl atrodami no sabiedrības izstumtie partizāni, kas mēģina skaidrot laikmeta zīmes un piesauc pagāniskās Romas impērijas sabrukumu, kura laikā notika tieši tas pats - jebkuras jēgpilnas, uz mērķi orientētas darbības un jebkura garīga rituāla aizstāšana ar fiziskās, ķermeņa kultūras un sporta sacensību glorificēšanu masu mērogos. Spēlētāja uzdevums: piekļūt Bārnija maģiskajām spējām un varai pār publiku caur viņa saistību ar šo masu apmātību. Fons: aurojošs, taurējošs zombiju pūlis un tā pavēlnieki - plašsaziņas informācijas līdzekļi. Spēlētājam jāidentificē un jāizskaidro trīs zīmes: 1) pētnieciskās žurnālistikas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" maija sākumā tiek mēģināts atklāt problēmas, kuras saistās ar hokeja čempionāta pavēlnieku iespējamo negodīgo rīcību. Raidījuma otrajā pusē aktualizējas kādas "fanu organizācijas" vadītāja izvirzītā tēma par alus cenām. Dārgais oficiālā Latvijas televīzijas kanāla tiešā ētera laiks ilgi un pamatīgi tiek tērēts, dažādi argumentējot (turklāt pilnā nopietnībā), kāpēc apsardze tomēr neielaidīšot hallē zombijus ar alus glāzi rokās, vai alus maksās latu piecdesmit vai divus latus un vai alus cenas atšķirsies halles tuvumā un Vecrīgas krogos; 2) apmēram tajā pašā laikā Latvijas lielākā laikraksta pielikuma "Sestdiena" vāku rotā fotogrāfija ar trim daiļām blondīnēm - hokeja fanēm, par kurām lasām, ka "viņas jau ir kļuvušas slavenas, jo līdzšinējos pasaules čempionātos un arī olimpiskajās spēlēs pamanījušās nokļūt televīzijas ekrānos. Meitenes atpazīst ne tikai latvieši, bet arī ārzemnieki un pat populārais Krievijas hokejists Pāvels Burē" ("Sestdiena", 2006, 6.-12. maijs); 3) Latvijas televīzijas ziņu raidījumā "Panorāma" viena no centrālajām ziņām - Eiropas Savienības parlamenta darbinieki no Latvijas parlamenta ēkā izveidojuši hokeja skatīšanās stūrīti, kur (darba laikā acīmredzot) uz liela ekrāna skatās hokeju, kliedz, aplaudē, dzer alu un vicinās ar nacionālajiem atribūtiem. Žurnālists reportāžā min arī parlamenta apsardzes neizpratni un ziņkāri, savukārt viens no cienījamiem deputātiem nekautrējas apgalvot, ka labāk par garlaicīgo dokumentu rakstīšanu esot skatīties hokeju. Nākamajā kadrā parādās viens no parlamenta darbiniekiem - sasārtis, tukls un sasvīdis, ar alus pudeli rokā un šalli Latvijas karoga krāsās ap kaklu. Reportāža beidzas ar žurnālista komentāru, ka taures pūst un bungas dauzīt gan šeit neesot atļauts, bet nevaldāmie latvieši tomēr atraduši veidu, kā izpausties - viņi grabinot kartona kārbiņās sabērtus pelēkos zirņus. 2. līmenis. Bēgšana Nākamajā līmenī spēlētājam, kurš jau apbruņots ar pieredzi cīņā ar zombijiem, jāievāc ziņas par galvenā pretinieka darbību un jāatšifrē Cremaster Cycle pieci sējumi, kas iepakoti multimediālā formātā. Filmas, atsevišķi apskatāmi mākslas darbi, grāmatas un neskaitāmi komentāri, analīze un paskaidrojumi. Šī līmeņa galvenais motīvs - rituāls un tā profanācija (piemēram, beisbola zvaigznei piešķirot sakrālu nozīmi un bibliskas tēmas padarot par zirgu skriešanās sacensību tēmu). Spēlētājam jāidentificē un jāizskaidro maksimāli daudz zīmju, kuras pretinieks izvietojis piecu Cremaster Cycle mīklu saturā. Ieskatam divi piemēri no simtiem: 1) brīvmūrnieku rituāli. Brīvmūrniecība savu oriģinālo jēgu (vīriešu organizācija, kura organizēti nodarbojas ar pakāpenisku garīgu pilnveidošanos, kas lielā mērā balstīta uz Vecās Derības vēstījumu par Zālamana templi, tā celtniecību un komentāriem par skaitļu un vārdu maģiju šajā vēstījumā) ir zaudējusi jau sen. Šķiet, jau kopš 20. gs. sākuma brīvmūrnieku darbības zaudēja noslēpuma plīvuru, kas tām piešķīra šarmu, un tagad jebkurš var izlasīt, ko, kā un kāpēc viņi darījuši savās slepenajās tikšanās reizēs. Līdzīgi ir ar mormoņu sektu, kuru arī savos šifros izmanto mūsu pretinieks Bārnijs. Bet brīvmūrnieku gadījumā noslēpuma atklāšana atņēmusi spēku pašam noslēpumam un tam vairs nav nekādas varas pār cilvēkiem - tāpat kā Agatas Kristi detektīvs nesasprindzina lasītāja uzmanību, ja viņš jau zina, kurš ir slepkava. Toties, piemēram, Kristus gadījumā visi zina, kas ir slepkava, bet šis fakts nebūt nemazina noslēpuma varu. Lūk, brīvmūrnieku ložas dalībnieku rituālās sarunas fragments: "Jautājums: Cik pīlāru ir brīvmūrniecībai? Atbilde: Trīs. J.: Kā tos sauc? A.: Gudrība, Spēks un Skaistums. J.: Kāpēc tos tā sauc? A.: Tāpēc, ka ir nepieciešams, lai gudrība izdomā, spēks - atbalsta un skaistums rotā visu, kas ir svarīgs. J.: Kas tos pārstāv? A.: Zālamans, Izraēla ķēniņš, Hīrāms, Tiras ķēniņš, un Hīrāms Abifs, kuri bija trīs pirmie mūsu Visaugstākie Meistari." (Duncan M. C. Duncan's Masonic Ritual and Monitor. - Chicago: Ezra A. Cook, 1923. - P. 275.) 2) Harijs Hudīni. Sportiskas fiziskās formas un skatuviska priekšnesuma apvienojums noslēpumainā gaisotnē - tas pats princips, ko savos mākslas darbos tik bieži izmanto arī mūsu pretinieks. Eskeipisms mūsdienās nozīmē psiholoģisku vēlmi aizbēgt no problēmām, nevis tās risināt. Hudīni (1874-1926) - leģendārākais eskeipists materiālajā pasaulē, spējīgs acumirklī atbrīvoties no vissarežģītākā ieslodzījuma, pavadīt zem ūdens pat astoņas minūtes un tā tālāk. "Pirmajā vietā, pēc paša Hudīni atzinuma, bija fiziskā norūdīšanās. Kādus tik vingrinājumus viņš neizdomāja, lai "uzpumpētu" muskuļus, padarītu elastīgākas locītavas, izstrādātu izturības un veiklības iemaņas, noregulētu elpošanu! Hudīni pārvaldīja savu muskulatūru kā diriģents orķestri. (..) Ķermeņa pārvaldīšanas meistarību Hudīni papildināja ar filigrānu atslēdznieka - juveliera mākslu." (Noslēpumu un sensāciju enciklopēdija. - Rīga: Juventa, 1998. - 167.-168. lpp.) Tieši to pašu varam teikt par Bārniju, bet atšķirībā no Hudīni viņš, šķiet, īpaši neriskē ar savu dzīvību. Visiem patīk skatīties uz pašsakropļošanās aktiem vai spīdzināšanas ainām, pat ja tās ir rūpīgi inscenētas. Dārgs un skaists veids, kā risināt personīgās problēmas. 3. līmenis. Meistarība Šajā spēles līmenī spēlētāja uzdevums ir saprotams tikai tad, ja pretinieks pilnībā uzveikts iepriekšējā līmenī (un tas var prasīt vairākus gadus). Spēlētājam jāpiekļūst pretinieka būtībai, viņa sintētiskajai, racionālajai personībai, jāklausās Bjorkas mūzika, jāatsvaidzina zināšanas par Jozefu Boisu. Ir vēlamas priekšzināšanas alķīmijā. Mūsu pretinieks ir neuzvarams tik ilgi, kamēr viņa rīcībā ir neierobežoti vazelīna krājumi. Tas ir materiāls, kas sasaldētā veidā lieliski pakļaujas tēlnieciskām ambīcijām un tajā pašā laikā draud izkust un noslīcināt spēlētāju. Vazelīna Pavēlnieka ieroču krājumā šajā līmenī ir līdzvērtīga partnere - mūziķe, dziedātāja un nenoliedzami rokzvaigzne pēc būtības (sk. 1. spēles līmeni "Izcelsme") Bjorka. Abi ieradušies no svešas planētas, un spēlētājam šajā līmenī jātiek galā ar abiem. Filmā Drawing Restraint 9 satiekas gan eskeipisms, gan fiziskā spēka un ķermeņa estētikas glorificēšana, gan rituāla pašsakropļošanās, gan jauns un ļoti spēcīgs maģiskais elements - Bjorkas balss un mūzika. Humora izjūta ir kas tipiski Zemes iedzīvotājam raksturīgs, ko iznīcināt nav spējusi pat 1. līmenī apskatītā zombēšana. Tās trūkums nodod viesi no jebkuras citas planētas. Šī līmeņa galvenais motīvs - lozungs "Vai Metjū Bārnijam piemīt humora izjūta?". "Kā nu ne," gribas teikt, skatoties, kā vienā no Cremaster Cycle filmām mūsu pretinieks oranži rūtainā deķī un zili rūtainās getrās satērpies, ar asiņainu muti un milzīgu rozā pušķi, nē, ausaini, nē, parūku galvā rāpjas augšā pa baltu sienu, aiz muguras atstājot puskailu daiļavu kordebaletu. Bet tā ir tikai humora izjūtas ilūzija! Spēlētājam šajā līmenī jābūt īpaši izturīgam pret šādām burvju varas radītām ilūzijām. Tādu būs daudz. Vienmēr vajag uzdot jautājumus. Piemēram, kas tad tas par notikumu, ja kāds pieaudzis vīrietis mēģina iebāzt sev dibenā ledus cirtni? (Epizode kādā no Bārnija agrīnajiem mākslas darbiem - performancēm.) Ja viņš to dara šauri elitārā sadomazo klubiņā, tad jāpieņem, ka tā ir normāla ceturtdienas pēcpusdiena. Ja viņš to dara mākslas galerijā - tad tas ir akts, kas paver ceļu uz mūžīgu slavu. Rietumu kritiķiem labpatīk savus rakstus par Bārniju piebārstīt ar Nīčes citātiem, atsaucēm uz Vāgnera Gesamtkunstwerk un Trešā reiha ideoloģiju, vienuviet pat nosaucot mūsu pretinieku par Überkünstler (žurnāla Parkett 1995. gada decembra numurā). Spēlētājam jātiek galā arī ar to. Taču spilgtākais piemērs humora izjūtas neesamībai Bārnija darbībā ir viņa aukstais racionālisms. Viņa darbos nav vietas nejaušībām, kļūdām, improvizācijai. Lēmums sadarboties ar Bjorku pie Drawing Restraint 9 ir nevis autobiogrāfisks, kā gribētos uzskatīt tiem, kuri meklē publiskajā telpā pikantas detaļas no slavenību privātās dzīves, bet gan visnotaļ racionāls un praktisks. "Es nezinu, kā vadīt aktierus. Tāpēc izstāstīt mīlasstāstu man bija daudz vieglāk ar īstajā dzīvē pieejamo materiālu, nemēģinot iekļūt tajā teātra mākslas līmenī, kura režijā es neorientējos," žurnā-listiem teicis Bārnijs (The Bjork-Barney Enigma Machine // New York Times. - 2006. - Apr. 9). Te nu nav ne mazākā iemesla iedomāties, ka runa varētu būt par mīlestību uz ekrāna, - Bārnijs pēc Dišāna metodes izmanto to, kas pa rokai. "Tas ir readymade modelis - gluži vai atrasto objektu tradīcija plastiskajā mākslā," tajā pašā intervijā teicis mākslinieks. Tikai ienācējs no citas planētas spēj izmantot savu tuvāko kā atrastu objektu. Lai veicas spēlē! Pirms sākt spēli, noteikti ieteicams uzzināt vairāk par pretinieku internetā: www.cremaster.net un www.drawingrestraint.net. Lielākā Metjū Bārnija personālizstāde šogad - no 23. jūnija līdz 17. septembrim Sanfrancisko Modernās mākslas muzejā (vairāk informācijas www.sfmoma.com), kur būs skatāms arī jaunākais projekts Drawing Restraint 9 (filma un fotogrāfijas, zīmējumi, objekti u.c. filmas paplašinājumi). Latvijā Bārnija filmas šovasar Andrejsalā sola izrādīt Laikmetīgās mākslas centrs (interesentiem jāseko līdzi jaunumiem www.camp.lv), kā arī pastāvīgi darbojas veļas mazgātava "Bārnijs" Brīvības ielā netālu no krustojuma ar Matīsa ielu. | |
| Atgriezties | |
