VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Starp sapņiem un Visumu Eva Ližbovska Daiņa Pundura personālizstāde "Asteroīds" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 10. marta līdz 1. aprīlim | |
| Laika plūdums un cilvēka vieta tajā. Dzīvība un nāve. Telpa. Visums. Mēs kā Visuma sastāvdaļa. Ar šādām frāzēm varētu ieskicēt un mēģināt raksturot keramiķa Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesora Daiņa Pundura personālizstādi. Tomēr viss nav tik vienkārši. Izstādītie darbi bija semantiski daudznozīmīgi, tie ļāva skatītāja prātam pārvietoties starp dažādām laiktelpām, Zemi un Visumu. Ekspozīcijas centrā bija 15 liela izmēra māla objekti, kurus mākslinieks pielīdzinājis nelieliem asteroīdu modeļiem (šo mazo planētu reālais diametrs var būt no 5 līdz 1000 km).
Dainis Pundurs ir piedalījies daudzās grupu izstādēs un sarīkojis vairākas personālizstādes. Visbiežāk par savu darbu formu viņš izvēlējies traukus - vāzes, šķīvjus, podus. Liela nozīme ir darinājumu eksponēšanas veidam, vietai, to skaitam, izmēriem, tehniskajam izpildījumam. Taču šajā izstādē Dainis Pundurs lauza priekšstatu par sev raksturīgo darbības veidu un novērsās no podu darināšanas. Sekojot radošajām izjūtām, mākslinieks šoreiz bija pievērsies abstraktiem objektiem, fotogrāfijām un digitālām projekcijām. Vēl iepriekšējā personālizstādē "Te bite" (galerijā "Daugava", 2005) bija skatāmas vāzes un šķīvji, bet tagad par porcelāna traukiem atgādināja vien lauskas un putekļi, kas izmantoti divu darbu - videoprojekcijas "Dzīve pēc nāves" un Sv. Jura baznīcai veltīto "Pagrīdes rožukroņu" - veidošanā. Darbs "Pagrīdes rožukroņi" jau ticis eksponēts 2006. gadā izstādē "Visur tie māli". Tas sastāv no vairākus metrus garām porcelāna krellēm un kaula porcelāna lauskām, kas bija eksponētas uz spoguļstikla senākās grīdas līmenī, kura atrodas iedziļinājumā altāra daļas joma kreisajā pusē. Dainis Pundurs šo bedri bija padarījis par daļu no sava darba, jo, kā lasāms eksponāta aprakstā, tā viņam vienmēr likusies kā apslēpts mākslas darbs, līdz ar to "Pagrīdes rožukroņu" jēga un nozīme saprotama tikai šajā konkrētajā vietā. Senākā grīdas slāņa atklājums izstādes kontekstā varēja tikt skatīts arī kā vārti uz pagātni un saikne ar telpas sākotnējo funkciju. Porcelāna lausku fotogrāfiju projekcijas uz smalkiem porcelāna putekļiem, kuri keramikas tehnoloģijas valodā tiek saukti par mirušu materiālu, veidoja darbu ar nosaukumu "Dzīve pēc nāves", kas ar nolūku bija eksponēts iepretim bijušai altāra daļai. Vizuālajā risinājumā tas sasaucās ar fotogrāfiju izdrukām ekspozīcijas sākumā. Sapņu fotogrāfiju sērija (fotogrāfiju digitālizdrukas) uzskatāma par turpinājumu izstādei "Te bite", kur tika aizsākti radošie eksperimenti ar optiskiem efektiem, iebūvējot spoguļu konstrukcijas keramikas amforu vēderā. Tas atgādina skatīšanos kaleidoskopā un rotaļīgo prieku par krāsaino stikliņu veidotajiem ornamentu ziediem. Par pamatu ņemti nelieli klusās dabas fragmenti, kas, vairākkārt reflektējot attēlu spoguļu virsmās, fiksēti raibi krāsainās fotogrāfijās. Būtībā šīm fotogrāfijām maz sakara ar keramiku un centrālo izstādes tēmu un tās skatāmas kā interesanti mākslinieka radošās darbības eksperimenti optikas un fotogrāfijas jomā. Dainim Punduram vienmēr svarīga bijusi darbos ietvertā daudzslāņainība, kas ļoti spilgti bija jūtama arī šajā izstādē. Ieejot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pirmā stāva izstāžu zālē, skatītāja acīm pavērās it kā kādai nenoteiktai teātra izrādei iekārtota skatuve. Darbi bija izvietoti brīvi, ļaujot tiem "elpot", tomēr reizē arī piepildot telpu. Izstāžu zālei agrāk bijušas sakrālas funkcijas - te bijusi Sv. Jura baznīca, kas tiek uzskatīta par senāko mūra ēku Rīgā. Mākslinieks, gatavojoties izstādei un veidojot darbus, domājis par to mijiedarbību ar konkrēto telpu, noskaņu un apgaismojumu, līdz ar to varētu pat teikt, ka viņa darinātie mākslas objekti zināmā mērā pielīdzināmi instalācijām, jo, apskatot tos citā vidē, tie zaudētu kādu no semantikas slāņiem, kas gluži kā sīpola mizas pārklājušās cita citai pāri. Izstādes inspirācijas avots bijuši milzu bezgalīgajā Visumā lidojoši objekti - asteroīdi jeb mazas planētas, kas pārvietojas ar noteiktu ātrumu, riņķojot savā orbītā Saules sistēmā. Tās ir miljoniem gadu vecas, bet kas gan ir laiks attiecībā pret dzīvi? Kas ir cilvēka dzīve attiecībā pret laiku? Laika attiecības ar bezgalību. Dainis Pundurs izstādes anotācijā salīdzinājis laiku ar cilvēka prāta radītu asteroīdu, kas joņo savā noteiktā orbītā pretī iepriekš bezgalīgā mīlestībā iecerētai, neizbēgamai un atbrīvojošai katastrofai. Asteroīdu formu imitējošie keramikas objekti, eksponēti tieši uz grīdas, atsauca atmiņā brīvi stāvošus laukakmeņus kaut kur pļavā vai uz lauka, bet, lai inscenētā dabas vide būtu vēl pārliecinošāka, dažas no grīdas plāksnēm starp objektiem bija aizstātas ar tikko izdīgušiem sulīgi zaļiem zāles pudurīšiem. Dainis Pundurs bija apspēlējis un būtībā pilnībā iekļāvis telpu izstādes kopumā kā ekspozīcijas neatņemamu sastāvdaļu. Māla asteroīdu modeļi, izvietoti it kā brīvi un nevērīgi, atstāja rūpīgi pārdomātas kompozīcijas iespaidu, jo nekas taču nav nejaušs. Lai panāktu vēlamo noskaņu, mākslinieks izmantoja arī apgaismojumu, radot spilgtus gaismēnu kontrastus. Tie izcēla katru objektu kā patstāvīgi uztveramu un skatāmu darbu. Svarīgs ir darbu virsmas reljefs, kas veidots kā milzu pirkstu un plaukstu nospiedumi, - šķiet, vēl tikko kādas milzu (Lielā Radītāja?) rokas mīcījušas šos māla gabalus. Visas izstādes kulminācija bija kādreizējā baznīcas altāra daļā, kur uz vidū izvietotā melnā fona bija redzama viena no māla objektu melnbaltajām fotogrāfijām. Šis attēls līdzinās uzņēmumiem no kosmosa, kur viena objekta daļa ir spēcīgi izgaismota, bet otra saplūst ar Visuma dzīlēm. Noskaņu vēl dramatiskāku darīja melnbaltajai plaknei pretstatītais asteroīda modelis zelta krāsā, ko savukārt paspilgtināja izgaismojums. Vizuāli šie brūngani pelēcīgie, akmeņus atgādinošie objekti sasaucās ar zāles interjeru, kurā starp balti krāsotām sienām atsegti seno mūru fragmenti. Tomēr, lai skatītājs varētu iedziļināties un nolasīt izstādītajos darbos ielikto vēstījumu, bija jāpārzina ēkas vēsture (par to gan bija parūpējies pats mākslinieks, katram darbam pievienojot pietiekami izsmeļošu anotāciju). | |
| Atgriezties | |
