VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Piecu gadu jaunieguvumi Dace Lamberga 20. gs. 90. gadu beigās situācija kļuva patiesi katastrofāla - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājumi, izņemot dažāda rakstura dāvinājumus, gandrīz vairs nepapildinājās ar jauniem darbiem. | |
 Jāzeps Grosvalds. Strēlnieki ierakumos. 1916 | |
| Iepriekšējo gadu desmitu kolekciju varēja uzskatīt par daudzmaz izveidotu, taču nepiedodams kļuva "pārrāvums" laikmetīgajā mākslā, ar to domājot ne tikai instalācijas un objektus, bet 20. gs. beigu radošo sniegumu vispār. Padomju laikā valsts, cenšoties radošajiem cilvēkiem izdabāt, darbus pirka pat desmitiem no katras izstādes, bieži vien lieki "piesārņojot" muzeja kolekciju. Pat smagajā ekonomiskajā situācijā pēc Pirmā pasaules kara gan Pilsētas, gan Valsts mākslas muzejs rada iespēju papildināt savus krājumus. Toties atjaunotajā neatkarīgajā Latvijas Republikā māksla bija kļuvusi par pašu mākslinieku lietu - LNMM jaunu darbu ieguvei valsts neiedalīja nevienu santīmu. Jau gadus piecus pastāvēja Valsts kultūrkapitāla fonds, kad beidzot tika radīta mērķprogramma "Nacionālas nozīmes projekti akreditētajos muzejos". Tā beidzot izkustināja akmeni no vietas: četras reizes gadā tiek sagatavoti pieteikumi iepirkumu komisijai, un LNMM profesionāli pamatotās vēlmes nekad nav noraidītas, kaut arī mākslas darbu cenas ir salīdzinoši iespaidīgas. | |
 Valdemārs Tone. A.Liepas portrets. 1924 | |
| LNMM izstāde "Pieci iepirkumu gadi. Ar VKKF atbalstu muzejam iepirktie mākslas darbi" (kuratore - Ruta Lapiņa) tad nu arī atspoguļo, kā krājums pilveidojies pirmajos piecos gados (2002-2006). Iepirkumu izvēle ir patiesi daudzveidīga, ņemot vērā, ka ne visas iecerētās idejas bija iespējams īstenot. Tas, ko pieņemts dēvēt par laikmetīgo mākslu, muzeja krājumā līdz tam bija pārstāvēts minimāli, taču izrādījās, ka izvēle nav nemaz tik liela, jo daudzi 80.-90. gados "izskanējušie" objekti nav saglabājušies. Galarezultātā Ēriks Božis, Andris Breže, Valdis Celms, Kristaps Ģelzis un Oļegs Tillbergs pārstāvēti ar sev visai raksturīgiem darbiem. Kolekciju papildina arī Jāņa Avotiņa, Dainas Dagnijas, Kristiānas Dimiteres, Barbaras Gailes, Ivara Heinrihsona, Ievas Iltneres, Rituma Ivanova, Vinetas Kaulačas, Imanta Lancmaņa, Daces Lielās, Jāņa Mitrevica, Ģirta Muižnieka, Maijas Tabakas un Aijas Zariņas gleznas, Laimoņa Blumberga, Olgas Šilovas un Solveigas Vasiļjevas tēlniecība, Māra Ārgaļa, Lilijas Dineres un Ata Ieviņa grafikas. Klasikas mantojuma ievērojamākais jaunieguvums nenoliedzami ir Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija (2004), kuras summa (35 000 latu) aizņēma vesela gada budžetu. Joprojām tiek inventarizētas šīs aptuveni 2000 "vienības", kas ietver agrīnās eļļas gleznas, zīmējumus un akvareļus, kā arī mākslinieka plašo arhīvu - vēstules un dienasgrāmatas. | |
 Ēriks Božis. Kzzz... 1999 | |
| Kopumā piecos gados atbalstīti 46 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekti (darbu skaits ir daudz lielāks) par kopējo summu Ls 133 600. Daudziem tas var likties ļoti iespaidīgs skaitlis, dažam - nekas īpašs, tomēr, redzot daudzveidīgo radošās dzīves plūdumu, mākslas vēsturei ar šiem pirkumiem joprojām ir daudz par maz, lai radītu objektīvu un kaut cik pilnīgu ieskatu nacionālas nozīmes krājumā. | |
| Atgriezties | |
