VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| IMANENCES UN TRANSCENDENCES VALGOS Eva Ližbovska Neles Zirnītes personālizstāde Nexus "Rīgas galerijā" no 21. augusta līdz 11. septembrim | |
 Nele Zirnīte. Miriādes. 2006 | |
| Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā pašā vasaras nogalē "Rīgas galerijā" skatāma grafiķes Neles Zirnītes personālizstāde ar nosaukumu Nexus, kas būtu tulkojams kā "saikne, sakars". Darbiem kopīga vienas tehnikas - oforta - izvēle, kas dažkārtot izmantota kombinācijā ar citām tehnikām (piemēram, monotipiju un akvatintu), lai panāktu vēlamo rezultātu. Personālizstādes Nelei Zirnītei nozīmē arī savā ziņā atskaites formu par padarīto, jo pārāk bieži tās netiek rīkotas. Ir darbi, kas ilgstoši, pat vairākus gadus, var palikt neizstādīti, ja māksliniecei nav iekšējas nepieciešamības tos rādīt plašākai publikai.
Neles Zirnītes darbos centrālā tēma ir cilvēks un tā attiecības ar dabu, kas var tikt skatītas caur dažādām prizmām. Cilvēku tēlus māksliniece mēdz veidot pēc agrāko gadu pieredzes - tā saistīta ar portretu zīmēšanas iemaņām. Izcila zīmēšanas tehnikas bāze gūta studijās Lietuvā. Otrs ne mazāk svarīgs aspekts ir mākslinieces rūpīgā un smagā darbā izkoptais individuālais rokraksts oforta tehnikā, ko Nele Zirnīte uzskata par vispiemērotāko savu ideju realizācijai un mākslinieciskajam izteiksmes veidam. Lai gan oforts ir viena no sarežģītākajām grafikas tehnikām, māksliniece īpašu vērību darbos piešķir tieši smalkām un filigrānām detaļām, kas izstrādātas uz melnās cinka plates ar lielu pacietību, neatlaidību un pašdisciplīnu, stundām ilgi vienmērīgi ar smalku oforta adatu liekot punktiņu pie punktiņa, lai pēc tam plati uzmanīgi kodinātu un nereti arī kombinētu ar akvatintas tehniku. Personālizstādē Nexus skatāmi aptuveni četrdesmit darbi - gan miniatūras, gan liela formāta novilkumi, kas tapuši pēdējo gadu laikā. Nele Zirnīte turpina eksperimentēt, ne tikai pārbaudot oforta tehnikas iespējas, bet arī ar cinka plates formu, pakļaujot to savu bieži vien sarežģīto ieceru realizācijai. Šādi eksperimenti ar oforta plati izmantoti darbā "Pielūgsme" (2001), kur tā izgriezta neregulārā formā. Kompozīciju veido trīs pakāpieni, kas vainagojas ar altārim pielīdzinātu tukšu kvadrātveida laukumu, pie kura kā grotesks vai ironisks žests novietots pavisam neliels gludeklis. Vēl palikuši trīs pakāpieni, ko izgludināt, lai virsma kļūtu gluda un pakāpieni izzustu, bet līdz ar to - arī vērtību hierarhija. Līdzīgi māksliniece rīkojusies darbā "Bingo" (2002), kur novilkums iegūts no divām atsevišķām platēm - augšējo daļu veido taisnstūra forma, apakšējās kompozīcijas daļas plate tikusi piemērota atvērtas, ar makšķerāķiem pildītas atvilktnes veidolam, to izgriežot vajadzīgajā siluetā. Abas daļas kopā veido vienotu kompozicionālu un idejisku risinājumu, lai gan augšējā plakne ir tikusi arī novilkta kā atsevišķs darbs no sērijas "Sarkanā zveja". Arī šajā darbā neiztrūkstoši parādās molekulu režģis, simbolizējot dzīvības pirmsākumu. Līdzās lielformāta darbiem izstādē skatāma arī miniatūru sērija "Burbuļvanna". Katram darbam atsevišķi veidotas cinka plates, kas izgrieztas ziepju burbuļa formā, bet zem tā - vanniņa, kura attēlota no dažādiem rakursiem. Māksliniece sasniegusi apbrīnojamu vieglumu, uz cietās cinka plates atveidojot putu burbuli, tā panākot kontrastu starp darba gaitā izmantoto smagnējo materiālu un rezultātu - novilkumu uz papīra lapas. Arī šajā darbu ciklā Nele Zirnīte izmantojusi viņas daiļradei raksturīgos molekulu režģu motīvus, kuru struktūru veido sīkāku burbulīšu virknējumi. Māksliniece daudzkārt saņēmusi atzinību dažādos grafikas mākslas konkursos, Tallinas grafikas triennālē un citviet, arī Bratislavas (Čehija) mazo grafikas formu biennālē, 2005. gadā iegūstot Grand Prix, bet šogad šajā pašā biennālē Nele Zirnīte saņēma žūrijas atzinības balvu. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu māksliniecei bija iespēja arī pašai piedalīties biennāles izstādes atklāšanā un apbalvošanas ceremonijā. Atsevišķi mākslinieki darbu nosaukumiem nepievērš pārāk lielu uzmanību, taču Neles Zirnītes daiļradē tieši nosaukumiem bieži vien ir atslēgas loma ceļā uz darbā apslēptās idejas atšifrēšanu. Lai precīzāk un kodolīgāk izteiktu darbu esenci vienā vai dažos vārdos, māksliniece mēdz ņemt talkā arī svešvalodas (visbiežāk angļu valodu), tādēļ, tulkojot latviski, var manīties vai pat zust sākotnējā nozīme. Piemēram, darba nosaukums Departure (2004) angļu-latviešu vārdnīcā tulkots kā "novirze; došanās prom; nāve", taču, ja mēs lietotu tikai vienu no šiem vārdiem kā latvisko tulkojumu, darba semantiskā nozīme nenoliedzami mainītos, tādēļ izstādē lietots nosaukums svešvalodā. Grafikas lapā attēlotas kosmiskā telpā levitējošas sieviešu figūras, un vairākas no tām, kuras tikko vēl turējušās pie trauslajiem stiebriem, nu krīt bezdibenī. Molekulārie režģi ir izšķīduši un sadalījušies atsevišķos nelielos posmos vai pa vienai molekulai, atgādinot zvaigznes izplatījumā - dzīvības, kas zaudējušas kādas nepārvaramas stihijas priekšā. Smalko stiebru var salīdzināt ar cilvēka dzīvi savā trauslumā, kas var salūzt vienā mirklī. Sākot ar darbiem "Perihorēze" (2005) un "Miriādes" (2006), Visuma nenoteiktajā telpā levitējošās figūriņas ir pilnībā atrāvušās no stiebriņiem un roku vietā ieguvušas spārnus. Mītiskas būtnes atgādinošās - daļēji cilvēciskas, daļēji putnu - figūras zem nenosakāmas, membrānai līdzīgas substances kustas haotiskā, pašām vien saprotamā dievišķās dejas ritmā, radot pulsācijas kā dzīvības klātesamības iespaidu. Savukārt vienā no jaunākajiem ofortiem "Jūtu ieleja" (2007) spārni sakļaujoties veido sirds formu un liek skatītājam nojaust par visaptverošu mīlestības klātbūtni dzīvības procesos un kādā universālā laika telpā, kas pastāv ārpus tagadnes, nākotnes un pagātnes - Neles Zirnītes radītajā grafikas pasaulē. | |
| Atgriezties | |
