VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| “PROGRAMMA MŪSU MĀKSLAI, VIDEI, GARAM” Alise Tīfentāle Valdis Celms. Latvju raksts un zīmes: Baltu pasaules modelis, uzbūve, tēli, simbolika Rīga: Folkloras informācijas centrs, 2007. 272 lpp.: il. | |
 Latvju raksts un zīmes. Vāks. 2007 | |
|
Klajā nācis monumentāls izdevums, mākslinieka un dizainera Valda Celma mūža darbs. Grāmata kā dārgumu lāde - katrs teikums gluži vai numurējams ērtākai lietošanai, pilns jēgas, izsvērts un precīzi iemērīts savā vietā. Ar katru jaunu rindkopu šķetinās arvien jauni aspekti, atklājas veselas dimensijas, kā lūkoties uz zīmi un rakstu un vienlaikus uz pasaules kārtību kā tādu. Grāmata izdota laikā, kad aktuāli būtu uzdot sev jautājumu - "kas ir latvietis, kas ir latvietība?". Iespējams, nācijas un nacionālas valsts ideja strauji kļuvusi nesvarīga multikulturālā, multietniskā un izplūdušā Eiropas Savienības valstu pilsoņu pašdefinīcijā. Nesen piedzīvotais ideālisms un jūsma tikpat strauji aizmirsušies, un latviskums arvien biežāk tiek asociēts vien ar folkloras kopu koncertiem vai neapzinīgi piekoptiem līdz nepazīšanai vienkāršotiem auglības kulta rituāliem vasaras saulgriežos. Manuprāt, šis ir īstais laiks, kad stiprināt savu latvieša identitāti, izglītojot sevi un savus bērnus, - pretoties valdošajām vienkāršošanas, banalizēšanas un vulgarizēšanas tendencēm un meklēt rakstos padziļinātu sapratni par to, kas mēs esam. Patiesi apbrīnojams ir nevis Ikea mēbeļu vai Audi automašīnas dizains, bet gan vecmāmiņas adīto cimdu raksts - jo tajā bez dekoratīvās formas atrodams arī pasaules kārtību skaidrojošs saturs. Bet - katrs raksts ir tik daiļrunīgs un informatīvs, cik gudrs un sagatavots tā lasītājs. Kā par tādu kļūt - šajā grāmatā, kam būtu jābūt katrā mājā, kurā dzīvo vismaz viens latvietis. Valdis Celms grāmatas ievadā raksta: "Autora nolūks ir dot jaunus skatpunktus raksta izpratnei un pētniecībai, kā arī latviskajai (baltiski āriskajai) dievapziņai. Jāuzsver, ka līdzšinējā raksta izpratnes un pētniecības prakse virzās no atsevišķā uz veselo. Autors piedāvā palūkoties uz rakstu arī no pretējās puses - no veseluma ģenēzes viedokļa." (14. lpp.) Grāmatā pausts holistisks skatījums uz latvju rakstu un zīmju sistēmu, atsaucoties uz franču antropologa Kloda Levī-Strosa mitoloģijas strukturālo analīzi. "Ģeometriskās simboliskās zīmes pēc savas iedabas ir pasaules veseluma izteicējas. Zīmes nes ne tikai tajās apzinātu, ar prātu saprotamu informāciju, bet arī neapzinātu informāciju, kas nepakļaujas apziņas kontrolei vai arī nav katram sasniedzama individuālās attīstības un zināšanu līmeņa dēļ." (31. lpp.) Tiek pieteikta jauna veida pieeja grafiskajai zīmei - nekāda sentimenta, deminutīvi sastopami tikai tur, kur tie organiski iederas: citētajās dainās. Slāni pēc slāņa autors atklāj pasaules uzbūvi, likumsakarību virknes un zināšanu blokus. Tādi nodaļu nosaukumi kā "Statikas un dinamikas principi rakstā, to universālā būtība" (75. lpp.) liecina, ka grāmatā lasītājs varēs uzzināt ne tikai par latvju raksta formu, bet arī par būtību, ko šis raksts pauž un saglabā. "Šajā grāmatā izklāstītajā sistēmā senā dievestība (dainas) un ģeometriskās zīmes (raksts) iegūst daudz dziļāku un loģiskāku savstarpējo saistību pamatojumu. Sistēmā simboliem ir savstarpējas tulkojamības un caurviju (sinkrētiskas) vienotības, cikliskas atjaunotnes un pasaules veselumu aptverošs raksturs." (151. lpp.) Kā tas raksturīgi holistiskajam skatījumam, viss ir vienots un likumsakarību ķēdē iesaistīts - to saprast nozīmē kļūt viedam un ieraudzīt līdz šim nesaprotamo vai neinteresanto pavisam citā gaismā. Tā, piemēram, pēc Celma grāmatas izlasīšanas būs daudz vieglāk saskatīt gan 20. gs. opārtu, gan mūžīgās Visuma kustības vizualizāciju Rēznas pagasta palaga rakstā (63. lpp.) vai pasaules modeli - mandalu aprocē no Alsungas puses (116. lpp.). Autors nevienai tēmai "nepieskaras" vai "neaplūko" (kā mēs reizēm runājam par teorētiskiem apcerējumiem) - viņš tajās patiesi iedziļinājies. Par pamatīgo un nopietno attieksmi liecina grāmatas uzbūve - vispirms lasītājam jāiepazīst baltu izcelšanās un ģeometriskā ornamenta rašanās potenciālie varianti, tad jānoskaidro, kas ir latvietis, latvieša un latviešu kultūras raksturs vēsturē un dabā (52. - 61. lpp.). Te kārtējo reizi sevi pierāda holistiskā uzskata priekšrocība - skatot lietas un parādības to mijiedarbībā, atklājas arvien jaunas likumsakarības. "Tautas tērpā, tāpat kā zemnieka lauku sētā, izpaužas arī latviešu gara pasaules estētiskā un ētiskā aspekta saistība. Tā, piemēram, kā vainagu tautas tērpā vienādi intensīvi rotāja visapkārt galvai, tā arī lauku sētā visiem darbiem vajadzēja būt kārtīgi, glīti padarītiem un vietām sakoptām." (53. lpp.) Neviena zīme tautastērpos un sadzīves priekšmetos nav attēlota "tāpat vien", katra zīme vienota ar savu saturu, savukārt visas zīmes ir viena veseluma sastāvdaļas un kā tādas arī analizējamas: "(..) iesākums sistēmā visām zīmēm ir viens un tas pats. Tās visas ietver savu sākotni no punkta un krusta un tiecību uz noslēgumu jaunā Pasaules auduma režģī jeb tīklā. Līdz ar to ne tikai atsevišķa zīme, bet arī visa sistēma kopumā skatāma kā ciklisku kustību kopums, kur viena zīme pārtop par citu, pārvietodamās laikā un telpā." (151. lpp.) Kas tad ir latvju raksts? "Latvju raksts - tas ir mūsu raksturs, kas izpaudies strukturālās darbības rezultātā. Tā ir pasaules un dzīves izjūtas modelēšana estētiskā, simbolisko zīmju abstraktajā valodā. Tā ir tautas garīgās un estētiskās pieredzes ierakstīšana vienā noteiktā kultūras kodēšanas līmenī." (38. lpp.) Savukārt citur šī doma izvērsta tālāk: " (..) latvju raksts kā struktūra iemieso sevī arī nākotnes attīstības iespēju līnijas. Tas ir gan latviskās dzīves izjūtas kods, gan uzdevums - programma mūsu mākslai, videi, garam. Rakstā atrodam galvenās pasaules veseluma un sakārtotības likumības, kas nezaudē savu patiesumu zinātnes atklājumu laikā. Rakstam piemīt vispārorganizējoša ietekme. Raksts rada kosmosu, sakārtojot haosu tam vispieņemamākajā proporcijā." (49. lpp.) Grāmatas 3. daļā - Valda Celma dizaina un mākslas darbi, kuros neiztrūkstoši atrodami viņa teorētiskās domas izpaudumi dažādos materiālos. Te varam iepazīties ar fotodarbu ciklu "Sākumi" (1969-1970), kinētiskajiem un vides mākslas objektiem (1972-1984), fotokolāžām no sērijas "Dinamiski redzējumi" (1978-1985), skicēm "Gadskārtu cikls zīmēs" (1989-1990), kā arī ar Valda Celma veidotās vizuālās pazīšanas zīmes un svētku vides noformējumu Starptautiskajiem folkloras festivāliem Baltica (1991-2000) un deju zīmējumus vairākiem deju svētkiem (skolēnu deju svētki, 1995; deju lieluzvedums "Mana pasaule" 23. Vispārējos latviešu dziesmusvētkos, 2003) un citiem darbiem. | |
| Atgriezties | |
