VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| GLOBALIZĀCIJA UN MĀKSLA Eva Ližbovska Izstāde "Globālā intriga" - 3. Eiropas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle "Tradicionālais un laikmetīgais" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" no 6. jūlija līdz 12. augustam | |
|
Mākslas, politikas un globāli aktuālo tēmu apskats vienas izstādes kontekstā nav nekas jauns, jo māksliniekus, tāpat kā ikvienu cilvēku, kas dzīvo uz mūsu planētas, ietekmē pat šķietami lokāli satricinājumi ekonomikas, politikas un, protams, militārajās jomās. Daudzās laikmetīgās mākslas izstādēs pasaules izstāžu zālēs atrodami šai tēmai veltīti darbi, arī Rīgā. Šķiet, tieši tēmas aktualitātes dēļ šogad esot pieteikušies īpaši daudz pretendentu, un žūrijai, kas sastāvēja no dažādu valstu tekstilmākslas un šķiedras mākslas ekspertiem - žūrijas priekšsēdētājs Vīdars Halēns (Halen) no Norvēgijas, Dženifera Herisa (Harris) no Lielbritānijas, Karolīna Bota (Boot) no Nīderlandes, Dzintra Vilks un Velta Raudzepa no Latvijas -, bijusi pietiekami grūta un sarežģīta izvēle. Žūrijas izvēlei bija 250 pretendenti no 40 valstīm, kas vēlējās piedalīties triennālē. Izvēlēto autoru vidū bija gan starptautiski atzīti mākslinieki, gan tādi, kurus varētu dēvēt par jaunpienācējiem, līdzīgi var runāt par darbu tehnisko izpildījumu, kas amplitūdas ziņā svārstījās no klasiskajiem tekstilmākslas paraugiem, kur svarīga nozīme ir mākslinieka roku darbam, līdz jaunāko tehnoloģiju un materiālu adaptēšanai, lielāku vērību piešķirot galarezultātam un jau pirms kāda laika noārdot robežas (kā jau globālajā laikmetā pienākas) starp dažādiem mākslas veidiem. Tas panākts, tekstilmākslai piesaistot vārdiņus "šķiedras māksla" un līdz ar to paverot plašas izpausmes iespējas materiāla ziņā ierobežotajā tekstilmākslas jomā strādājošajiem. Jāpiebilst, ka viens no jebkuras izstādes svarīgākajiem trumpjiem ir tās iekārtojums, un tas māksliniekam Mārtiņam Heimrātam bija izdevies elegants un spožs. Darbi bija izkārtoti pārdomāti, ne tikai izjūtot šo mākslas veidu un ļaujot skatītājam novērtēt katru darbu atsevišķi, bet arī veidojot savstarpējas saspēles un pieļaujot dažādus skatpunktus. Kā viesmāksliniece šogad bija uzaicināta piedalīties Dzintra Vilks, kura izstāžu zāles vestibilā izstādīja darbu sēriju "Viens kā visi, visi kā viens?" (2007), uzdodot skatītājiem jautājumu "Vai tu jūties tāpat kā es?" un izstādes tēmas kontekstā aktualizējot problēmu par personiskā, individuālā, neatkārtojamā lomu mūsdienu sabiedrībā. Finierī izgrieztie milzu galvu profili ir vienādi un pieder kādam anonīmam cilvēkam. Galvas bija izvietotas pa visu vestibila telpu, tās drūzmējās gan pie ieejas izstādē, gan pie izstāžu zāles kases, gan virs "Arsenāla" galvenās ieejas - atšķīrās vien matu sakārtojums, kas bija darināts no bambusa irbulīšiem. Žūrija pirmo balvu piešķīra zviedru māksliniecei Annikai Ēkdālai (Ekdahl, dz. 1951) par klasiskā gobelēna tehnikā izpildītu darbu "Teātris parkā" (2005). Māksliniece, komentējot savu darbu, norāda, ka tajā attēloti viņai tuvi cilvēki, draugi, radinieki, kas izvietoti apļveida kompozīcijā ap centrā esošo koku, kura lapotne pilna ar putniem, bet pakājē - ķengurs ar savu mazuli. Atsevišķas personas apveltītas ar mikipeles un zaķa ausīm, mākslinieces vīrs jāatpazīst pēc Santa Klausa sarkanās cepures, bet māte - ar princeses kroni galvā. Pāri visam barokāls zelta ornaments, kam par iedvesmas objektu kalpojušas Zviedrijas karaļnama tapetes. Darbs izpildīts ļoti augstā kvalitātē un pārsteidz ar detalizēto, glezniecisko pieeju kompozīcijai, kas izausta 3 x 3 m lielā gobelēnā. Skatot izstādi kopumā, izkristalizējās vairākas aktuālās tēmas, kas skar mūsu planētas iedzīvotājus 21. gs. un kam arī mākslinieki veltījuši uzmanību. Vairāki pievērsušies līdzīgu problēmu iezīmēšanai, kas reizē ir jēdziena "globalizācija" atšifrējums. Globālā ekonomika, bizness, korupcija, nelegāli iegūtas naudas atmazgāšana, migrācija un bēgļu jautājums, dabas un moderno tehnoloģiju attiecības un tamlīdzīgi. Otrā balva piešķirta Māritai Helēnai Akslenai (Akslen, dz. 1971) no Norvēģijas par darbu "Naudas atmazgāšana"(2004-2005), bet trešā vieta - Jānim Bankovičam, kurš no papīra un kokvilnas individuālā tehnikā veidojis gobelēnam līdzīgu darbu "Globālais bizness"(2007). Bankovičs kombinējis papīra smalcinātājā sagrieztu melnu papīru un rozīgi bēšas nokrāsas avīzes lapas (pasaules praksē iegājis, ka laikrakstos ekonomikas un biznesa ziņu slejas tiek drukātas uz šādas krāsas papīra). Savukārt Akslena, kā teikts komentārā, savu darbu radīšanā izmanto apģērbu detaļas, kas šajā gadījumā ir kreklu aproces - uzšūtas uz balta auduma. Pa gabalu skatoties, darbs atgādina melnbaltu krāsu skalu, bet, pieejot tuvāk, tas atklāj vēl kādu intrigu - izšūtas pasaules kartes aptuvenas līnijas ar iezīmētām vietām, kur visvieglāk un bez šķēršļiem iespējams atmazgāt naudu. Žūrijas atzinības balvu ieguva Vācijā dzīvojošā lietuviešu māksliniece Almira Veigela (Weigel (Bartkevičiutė), dz. 1964), kura izstādē piedalījās ar darbu "Priekšautu komplekts nedēļai" (2007), un Šveices pārstāve Urzula Gerbere-Zengere (Gerber-Senger, dz. 1958), kura aktualizējusi bēgļu un migrācijas tematiku darbā "Kustība pretējā virzienā" (2007). Veigela darba radīšanā izmantojusi karstlīmi un līdzīgi kā Pēteris Sidars ar šķiedras palīdzību veidojusi gaisīgus un nosacītus sieviešu tēlus, bet kā globālās komunikācijas zīme - katrai cilvēciskai būtnei savs mobilais telefons. Veigela ironizē par mūsu ikdienas dzīvē tik lielu lomu spēlējošo globālo komunikāciju. Reti kuram šodien nav mobilā telefona vai pieeja internetam, kas, no vienas puses, atvieglo ikdienas dzīvi, bet, no otras, - padara mūs neizbēgami atkarīgus, piesaistītus globālajai videi. Nobeigumā no tehniskas dabas veiksmēm izstādē būtu jāakcentē darbu etiķetes, kas ne tikai nosaukumu un tehnisko parametru, bet lielā mērā tieši pašu mākslinieku komentāru dēļ skatītājam lieti noder darbu dziļākai izpratnei. Kas attiecas uz izstādes katalogu, tam ir skaidra struktūra un patīkams dizains - vāku rotā vācu mākslinieces Zuzannas Tarasas (Taras, dz. 1954) darbs "Papagaiļu tulpe" (2005), kurā māksliniece radījusi mākslīgu objektu, iedvesmojoties no dabiska zieda. Tiesa, jāatzīst, ka globalizācijas sekas skārušas arī izstādes katalogu, kurā lielākā daļa teksta, tostarp žūrijas locekļu un dalībnieku komentāri, ir lasāmi tikai angļu valodā. To, protams, var skaidrot ar triennāles starptautisko skanējumu un nozīmi, tomēr šādi viena no valsts identitātes zīmēm - valoda - pazudusi universālajā, globālajā valodā. Varbūt to traktēt kā konceptuālu risinājumu - globālu intrigu? | |
| Atgriezties | |
