Nolikumā paredzēts apvienot vienā veselumā Latviešu strēlnieku pieminekli un laukumu. Strēlnieku piemineklis mūsdienās tiek interpretēts ar saturisku paplašinājumu: "Pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma Krievijā daļa latviešu strēlnieku pieslējās boļševikiem, bet daļa iesaistījās cīņās par neatkarīgu valsti."
Okupācijas (agrāk - Latviešu sarkano strēlnieku) muzeja ēka, kas sākotnēji izveidojās no idejas par skulptūru, nolikumā figurē jau kā arhitektu Dzintara Dribas, Gunāra Lūša-Grīnberga un viņu līdzautora Gunāra Birkerta 2001. gadā pārplānotais, bet vēl neuzceltais melnbaltais apjoms ar vēl neiestādīto bērzu birzi "kā sīkstuma un izdzīvošanas simbolu". Topošajam memoriālam ir izvirzītas prasības, kādas līdzšinējā praksē nav bijušas, proti, ne tikai iemūžināt zaudējuma sāpes, bet arī metanaratīvā sabalansēt visus jēdzieniskos, telpiskos un laiciskos faktorus. Arhitekts Jānis Lejnieks nolikumā to definējis kā "augstākās grūtību kategorijas uzdevumu." 2007. gada 10. decembrī tika paziņoti konkursa uzvarētāji. Pirmā vieta: "Vēstures taktīla" (autors Kristaps Ģelzis, arhitekte Ilze Miķelsone, komponists/sonologs Voldemārs Johansons). Otrā vieta: "Urbis et orbis" (autors Stefans Ālblads (Stefan Ahlblad), AIA, SAFA, asistente Luīze Vulfa (Louise Wolfe), ML). Trešā vieta: "18 584 dienas" (autors Leonards Laganovskis).
|