Georgs Vilhelms Timms – zīmējuma un keramikas meistars Ksenija Rudzīte
Izstāde "Meti un priekšmeti. Vilhelma Timma majolika"
no 1. februāra līdz 9. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Baltajā zālē
|
| Georgs Vilhelms Timms. Skice majolikai. Sarkanie ziedi. 1881. Papīrs, akvarelis. ø 22,5. LNMM |
|
Izstāde "Meti un priekšmeti. Vilhelma Timma majolika" iepazīstina ar maz zināmu ievērojamā 19. gs. gleznotāja un zīmētāja Georga Vilhelma Timma daiļrades šķautni - apmeklētājiem pirmo reizi ir iespēja skatīt tik plašu mākslinieka dekoratīvo trauku metu un pēc tiem izgatavoto priekšmetu klāstu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) krājumiem.
Georga Vilhelma Timma mantojums ieņem stabilu vietu Latvijas, Krievijas un Vācijas kultūras vēsturē. Slavenais Baltijas dzimtas pārstāvis dzimis Rīgā, bet mūža lielāko daļu pavadījis Krievijā, kur beidza Pēterburgas Mākslas akadēmiju, debitēja kā ilustrators un kļuva par sava laika vienu no ievērojamākajiem zīmētājiem. Neraugoties uz aizņemtību, viņš regulāri apmeklēja Latviju, kur ģimenes lokā atpūtās no Pēterburgas spriedzes un steigas. Uzturoties dzimtajā pusē, mākslinieks bieži gleznoja Rīgu, Latvijas mazpilsētu apkārtnes skatus, piedalījās vietējo mākslinieku rīkotajās izstādēs. Pēc Timma nāves 1895. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas uz dzimteni. Mākslinieka atraitne Emīlija Nikolīna Pfāba diviem Rīgas pilsētas muzejiem nodeva viņa radošo mantojumu un mākslas darbu kolekciju.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atrodas ievērojama mākslinieka gleznu un grafikas darbu kolekcija, kas ir parādīta publikai vairākās piemiņas izstādēs. Tomēr jāatzīst, ka vienīgi šauram speciālistu lokam ir zināma Timma radošā darbība Vācijā, kur mākslinieks rosīgi strādāja Berlīnes Ķeizariskās porcelāna manufaktūras mākslinieciskajā darbnīcā. Tieši šī daiļrades joma viņam te nodrošināja slavu, atzinību, Prūsijas Mākslas akadēmijas profesora nosaukumu un nozīmīgu vietu vācu 19. gs. otrās puses keramikas vēsturē. |
| Georgs Vilhelms Timms. Amoreti uz delfīna. Dekoratīvs šķīvis. 1877. Majolika, polihroms apgleznojums. ø 24,3. RVKM |
|
Izstādes mērķis ir iepazīstināt ne vien ar šo talantīgā mākslinieka mantojuma daļu un radošo procesu - to, kā no konkrētas skices un meta top dekoratīvās mākslas priekšmets -, bet arī ar ļoti interesantu 19. gs. Eiropas kultūras stilistisko tendenci - historismu, kas tieši dekoratīvi lietišķajā mākslā guva tik daudzveidīgu izpausmi. Lai arī aizrautībā ar majoliku un citām senām dekoratīvi lietišķās mākslas tehnikām Timms nebija vientuļš, jāņem vērā fakts, ka šai sev svešajai jomai viņš pievērsās daiļrades vēlīnajā posmā. Tomēr ar apbrīnojamu entuziasmu mākslinieks spēja apgūt gan tehnoloģiju, gan radīt darbus, kas kvalitātē neatpaliek no citu autoru - laikabiedru - darinājumiem.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumos atrodas aptuveni 80 skices, studijas un meti - dekoratīvu šķīvju, panno, vāžu, citu trauku kompozīcijas un 55 dažādi keramikas darinājumi, kas, izņemot atsevišķus priekšmetus, vienkopus un tādā apjomā līdz šim nekad nav eksponēti. Šī kolekcija raksturo mākslinieku kā tipisku 19. gs. 70.-80. gadu historisma meistaru. Atbilstoši sava laika prasībām, līdzīgi, kā to darīja, piemēram, izcilais franču keramiķis Teodors Deks, arī Georgs Vilhelms Timms pievērsās folkloras un vēsturisko tēmu atspoguļojumam, veidojot kompozīcijas ar 19. gs. beigās tik izplatītiem un raksturīgiem dekorēšanas un kompozīcijas uzbūves principiem.
Izstādē eksponētie dekoratīvie trauki bija paredzēti galvenokārt interjera noformēšanai. Tās ir gan vāzes, kuru dekorēšanā atdarināti 16. gs. itāļu majolikas ornamentēšanas paņēmieni, gan viduslaiku vitrāžu un mozaīku elementu imitācijas un kopijas. Ir šķīvji un vāzes, uz kurām attēlotas dāmas greznos tērpos, bruņinieki, pastorālas ainas, kā arī alus krūzes ar medību un dzīru skatiem, papildinātiem ar pamācošiem, uzjautrinošiem vai dzēlīgiem uzrakstiem. Nereti mākslinieks izmantoja arī savu grafisko darbu un gleznu tēmas un motīvus, kas bija raksturīgi viņa Krievijas perioda daiļradei un Alžīrijas ceļojuma laikam. Tās ir reālistiskas žanriskas studijas no krievu zemnieku, itāļu zvejnieku un ceļojošu ebreju muzikantu dzīves. Nereti šīs ainas ir idealizētas; tas attiecināms arī uz viņa trauku kompozīcijās sastopamajiem dažādu laikmetu sieviešu tēliem. Skices un meti dod iespēju iepazīties ar vairākiem posmiem mākslinieka darbā pie kompozīcijas, apgūstot trauka formu, kas nosaka tēlu un ornamentu izvietojumu.
Dekoratīvie priekšmeti, kurus Timms radīja Berlīnes Ķeizariskajā porcelāna manufaktūrā, savā laikā tika augstu novērtēti - mākslinieks regulāri saņēma jaunus pasūtījumus, un viņa darbus iegādājās muzeji un privātas personas savām kolekcijām. Arī mākslinieka laikabiedrs Ķeizariskā dekoratīvās mākslas muzeja direktors Dr. Lesings apgalvoja, ka Timma "darbs un ietekme ir īpašas atzīšanas vērta, jo viņš bija viens no pirmajiem māksliniekiem, kurš savus spēkus ieguldīja daiļamatniecībā".
Lai radītu tipisku 19. gs otrās puses gaisotni, izstādi papildina historisma laika mēbeles no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas.
|
| Atgriezties | |
|