VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Georgs Vilhelms Timms – zīmējuma un keramikas meistars
Ksenija Rudzīte
  Izstāde "Meti un priekšmeti. Vilhelma Timma majolika"
no 1. februāra līdz 9. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Baltajā zālē

 
Georgs Vilhelms Timms. Skice majolikai. Sarkanie ziedi. 1881. Papīrs, akvarelis. ø 22,5. LNMM
 

Izstāde "Meti un priekšmeti. Vilhelma Timma majolika" iepazīstina ar maz zināmu ievērojamā 19. gs. gleznotāja un zīmētāja Georga Vilhelma Timma daiļrades šķautni - apmek­lētā­jiem pirmo reizi ir iespēja skatīt tik plašu mākslinieka dekoratīvo trauku metu un pēc tiem izgatavoto priekšmetu klāstu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) krājumiem. Georga Vilhelma Timma mantojums ieņem stabilu vietu Latvijas, Krievijas un Vācijas kultūras vēsturē. Sla­venais Bal­tijas dzimtas pārstāvis dzimis Rīgā, bet mūža lielāko daļu pavadījis Krievijā, kur beidza Pēterburgas Mākslas akadē­miju, debitēja kā ilustrators un kļuva par sava laika vienu no ievērojamākajiem zīmētā­jiem. Neraugoties uz aizņemtību, viņš regulāri apmeklēja Latviju, kur ģimenes lokā atpūtās no Pēterburgas spriedzes un steigas. Uzturo­ties dzimtajā pusē, mākslinieks bieži gleznoja Rīgu, Latvijas mazpilsētu apkārtnes skatus, pieda­lījās vietējo māk­slinieku rīkotajās izstādēs. Pēc Timma nāves 1895. gadā viņa mirstīgās atlie­kas tika pārvestas uz dzimte­ni. Mākslinieka atraitne Emīli­ja Nikolīna Pfāba diviem Rīgas pilsētas muzejiem nodeva viņa radošo mantojumu un māk­slas darbu kolekciju.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atrodas ievērojama mākslinieka gleznu un grafikas darbu kolek­cija, kas ir parā­dīta publikai vairākās piemiņas izstādēs. Tomēr jāatzīst, ka vienīgi šauram speciālistu lokam ir zinā­ma Timma radošā darbība Vācijā, kur māksli­nieks rosīgi strādāja Berlīnes Ķei­zariskās porcelāna manufaktūras mākslinieciskajā darbnīcā. Tieši šī daiļrades joma viņam te nodrošināja slavu, atzinību, Prūsijas Mākslas akadē­mijas profesora nosaukumu un nozīmīgu vietu vācu 19. gs. otrās puses keramikas vēsturē.
 
Georgs Vilhelms Timms. Amoreti uz delfīna. Dekoratīvs šķīvis. 1877. Majolika, polihroms apgleznojums. ø 24,3. RVKM
 
Izstādes mērķis ir iepazīstināt ne vien ar šo talantīgā māk­­slinieka mantojuma daļu un radošo procesu - to, kā no konkrētas skices un meta top dekoratīvās mākslas priekš­mets -, bet arī ar ļoti interesantu 19. gs. Eiropas kultūras stilis­tisko tendenci - historismu, kas tieši dekoratīvi lietišķajā mākslā guva tik daudzveidīgu izpausmi. Lai arī aizrautībā ar majoliku un citām senām dekoratīvi lietišķās mākslas teh­nikām Timms nebija vientuļš, jāņem vērā fakts, ka šai sev svešajai jomai viņš pievērsās daiļrades vēlīnajā posmā. To­mēr ar apbrīnojamu entuziasmu mākslinieks spēja apgūt gan tehnoloģiju, gan radīt dar­bus, kas kva­­litātē neatpaliek no citu autoru - laikabiedru - darinājumiem.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rīgas vēs­tures un kuģniecības muzeja krājumos atrodas aptuveni 80 skices, studijas un meti - dekoratīvu šķīvju, panno, vāžu, citu trauku kompozīcijas un 55 dažādi keramikas darinājumi, kas, izņemot atsevišķus priekš­metus, vienko­pus un tādā apjomā līdz šim nekad nav eksponēti. Šī kolek­cija raksturo mākslinieku kā tipisku 19. gs. 70.-80. gadu historisma meistaru. Atbil­stoši sava laika prasībām, lī­dzīgi, kā to darīja, piemēram, izcilais franču keramiķis Teo­dors Deks, arī Georgs Vilhelms Timms pievērsās folkloras un vēsturisko tēmu atspoguļoju­mam, veidojot kompozīcijas ar 19. gs. beigās tik izplatītiem un raksturīgiem dekorēšanas un kompozīcijas uzbūves principiem.

Izstādē eksponētie deko­ra­tīvie trau­­ki bija paredzēti galvenokārt interjera noformēša­nai. Tās ir gan vāzes, kuru deko­rēšanā atdarināti 16. gs. itāļu majolikas ornamentē­ša­nas paņēmieni, gan viduslaiku vitrāžu un mozaīku ele­mentu imitācijas un kopijas. Ir šķīvji un vāzes, uz kurām attē­­lotas dāmas greznos tērpos, bruņi­nie­ki, pastorālas ainas, kā arī alus krūzes ar medību un dzīru skatiem, papil­dinātiem ar pamācošiem, uzjautrino­šiem vai dzē­līgiem uzrakstiem. Ne­reti māksli­nieks izmantoja arī savu grafisko darbu un gleznu tēmas un motī­vus, kas bija raksturīgi viņa Krievijas perioda daiļradei un Alžīrijas ceļo­juma lai­kam. Tās ir reālis­tiskas žanris­kas studijas no krievu zemnieku, itāļu zvejnieku un ceļojošu ebreju muzikantu dzī­ves. Nereti šīs ainas ir idealizētas; tas attiecināms arī uz viņa trauku kompozīcijās sastopa­majiem dažādu laikmetu sie­vie­šu tēliem. Skices un meti dod iespēju iepazīties ar vai­­­rākiem pos­miem māksli­nieka darbā pie kom­pozī­cijas, ap­gūs­tot trauka formu, kas nosaka tēlu un ornamentu izvie­tojumu.

Dekoratīvie priekšmeti, kurus Timms radīja Ber­līnes Ķei­zariskajā porcelāna manufaktūrā, savā laikā tika augstu no­vērtēti - mākslinieks regulāri saņē­ma jaunus pa­sūtījumus, un viņa darbus iegādājās muzeji un privātas perso­nas savām kolekcijām. Arī mākslinieka lai­ka­biedrs Ķeizariskā dekoratīvās mākslas muzeja direk­tors Dr. Le­sings apgalvoja, ka Timma "darbs un ietekme ir īpašas atzīšanas vērta, jo viņš bija viens no pirma­jiem mākslinie­kiem, kurš savus spēkus ieguldīja daiļamatniecībā".

Lai radītu tipisku 19. gs otrās puses gaisotni, izstādi pa­pildi­na historisma laika mēbeles no Rīgas vēstures un kuģ­nie­cības muzeja kolekcijas.

 
Atgriezties