VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Arhitektūra kā jutīgs sabiedrības pārmaiņu seismogrāfs
Inese Baranovska
Izstāde "Jaunā drosmīgā pasaule - Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu transformācijas" IFA galerijās Vācijā

 
Skats no ekspozīcijas Berlīnē
 
  Izstādi "Jaunā drosmīgā pasaule - Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu transformācijas" (Brave new World - Transformation of Middle and Eastern European Cities) kā savu 2008. gada pilotprojektu pie­saka IFA (Institute for Foreign Cultural Relations) Vācijā. Šī starpdisciplinārā un daudzdimensionālā izstāde notiek abās IFA galerijās - Ber­līnē (Mitte) no 8. februāra līdz 27. aprīlim un Štutgartē (Charlottenplatz) no 5. septembra līdz 19. ok­tobrim. Ar šo izstādi noslēdzas IFA vērienīgais trīsgadīgais projektu cikls URBANreVIEWS, kas tika veltīts pilsētu attīs­tībai un kul­tūrvides transformācijai 21. gadsimta pilsētās Austrum­eiropā, Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Kas ir IFA ?

IFA ir vadošais Starptautisko kultūras sakaru institūts Vācijā, kas aktīvi darbojas visā pasaulē ar mērķi veicināt dialogu starp dažādām sabiedrībām un attīstīt starptau­tisko kultūras apmaiņas pieredzi. IFA popularizē Vācijas laikmetīgo mākslu pasaulē, koordinējot Vācijas piedalīšanos lielajās starptautiskajās skatēs (arī Venēcijas biennālē), kā arī veicina citu valstu aktuālās mākslas, arhitektūras un dizaina pazīstamību Vācijā. Tā ir organizācija, kas speciāli izveidota mākslas un kultūras atbalstam, lai rosinātu apmai­­ņas programmas starp valstīm ar dažādu vēstures un kul­tūras pieredzi. IFA veido speciālas ceļojošās izstādes visā pasaulē, kas veltītas Vācijas mākslai, arhitektūrai un dizai­nam, savukārt divās savās galerijās Berlīnē un Štutgartē iekārto citu valstu izstādes. Paralēli izstāžu darbībai tiek izdoti apjomīgi katalogi, organizētas starptautiskas konfe­rences un speciālas stipendiju programmas.

Par izstādi

Izstādei "Jaunā drosmīgā pasaule" ir daudzdimensionāls starpnozaru raksturs. Tās mērķis ir atklāt, kā lielās pārmai­ņas 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā politikā, ekonomikā un kultūrā transformē postpadomju pilsētas. Jaunās iespējas nes sevī gan negatīvo, gan pozitīvo: patērētājkultūras zīmes, kas noved pie vispārējas unifikācijas un standartizā­cijas, straujā nepārdomātā būvniecība, jaunu kultūrpolitikas stratēģiju izstrādes, slēgto teritoriju apgūšana un pasaul­slavenu arhitektu piesaistīšana. Arhitektūra ir visredzamākā ārējā forma, kas visur pasaulē jutīgi reaģē uz politiskajām un sabiedriskajām pārmaiņām no Austrumberlīnes līdz pat Sibīrijai. Lai akcentētu faktu, ka nozīmīgas jaunas kultū­ras būves veicina nacionālās identitātes pašapziņu un sabied­rības izaugsmi, par vienu no izstādes centrālajiem objektiem kuratore Dr. Barbara Barša (Barbara Barsch) izvēlējās Laik­metīgās mākslas muzeja projektu un kultūrvides attīstību Andrejsalā.

Berlīnē populārās intelektuālās avīze TAZ autors Rolands Bergs par izstādi raksta: "Konversija demolēšanas vietā: tā ir labāka iespēja, un to arī vēlas pierādīt IFA galerijas Berlī­nē ar izstādi "Jaunā drosmīgā pasaule - Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu transformācijas". Izstādē, kuras moto vedina uz paralēlēm ar tāda paša nosaukuma ironijas pilno, utopisko Oldosa Hakslija romānu, nav gaidītā sarkas­ma. Tā drīzāk cenšas pierādīt, ka transformācijas ir lielo iespēju laiks. Dažreiz pat ar vērienīgu valstisku atbalstu, kā tas notiek Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kur plānots uzbūvēt trīs nozīmīgas kultūras celtnes - Nacionālo bibliotēku, akustisko koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju. Muzeja projekta metu veidojis slavenais Rems Kolhāss, kas veco, industriālo ķieģeļu ēku transformējis nosacīti Berlīnes Nacionālo galeriju atgādinošās formās. Izstādē varam novērtēt meistara ideju skices un iecerētā muzeja vizualizācijas lielformāta izdruku."

Stāstu par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu biju­ša­jā TEC 1 ēkā veido Rema Kolhāsa vadītā biroja OMA (Nīderlande) izstrādātais muzeja projekta makets, grafiskās skices no dažādām projekta attīstības stadijām, reālās vides foto­do­kumentācija un "Latvenergo" muzeja arhīva materiālu kopijas. Paralēli divos monitoros tiek demonstrēti divi atšķi­rīgi videodarbi: tēlaino izteiksmes līdzekļu izvēlē sav­dabīgā Laboratory of Stage Arts multimediju perfor­mance "TEC-1" (ideja - Simona Orinska, horeogrāfija - Kata­rīna Vitriha (Katharina W¸thrich, Šveice), video - Jānis Redlihs) un Laik­metīgās mākslas centra veidotā filma "An­drejsala", kas ir Jaunrīgas attīstības uzņēmuma pasūtījums, - pārliecinoša kaleidoskopiska aina par fantastiskajām An­drejsalas pār­vērtībām no nevienam nezināmas pilsētas teritorijas par "karstāko" Rīgas punktu, dinamisku centru dažādām laik­metīgās mākslas aktivitātēm un alternatīviem starpdisciplināriem projektiem.

Citās izstādes sadaļās arhitekti, fotogrāfi, videomāk­sli­nieki, žurnālisti  un zinātnieki ar dažādu formu un izteik­ smes līdzekļu palīdzību katrs rada savu stāstu par pilsēt­vi­des pārmaiņām Viļņā, Skopjē, Drēzdenē, Ustiļimskā, Frankfurtē pie Oderas, Sofijā, Budapeštā, Bukarestē un Stambulā. Ja man jautātu, kas ir galvenais kopsaucējs dažā­dajiem izstādes darbiem, uzreiz būtu grūti atbildēt, jo pirmajā - vizuālās uztveres līmenī izstāde var šķist stilistiski heterogēna. Tomēr, iedziļinoties katra autora vēstījumā, aizvien labāk var saprast kuratores ieceri paplašināt mūsu domu trajektoriju, izmantojot visus jutekļus un emocijas - redzi, prātu, dzirdi, patiku, nepatiku. Izstāde liek domāt par ikviena indivīda sociālo atbildību par savu pilsētu, par to, ka radošiem cilvēkiem ir jābūt pārmaiņu avangardā, spējīgiem ne tikai kritizēt, bet radoši ietekmēt pilsētvidi, veidojot jaunas sociālās un kultūras dzīves telpas.

Jāpiebilst, ka jau kopš 1993. gada IFA galerija izstāžu dar­bību aizvien vairāk fokusē nevis vienkārši uz laikmetī­gās mākslas izstādēm, bet uz starpdisciplināriem antropolo­ģiskās pētniecības projektiem par urbānistisko attīstību un transformācijām dažādos pasaules punktos. Mūsdienās arhitektūra un pilsētplānošana arvien vairāk tiek tulkota kā kultūras un mākslas komplekss fenomens. Arī izstāde "Jaunā drosmīgā pasaule" cenšas uztaustīt tos iespējamos apziņas līmeņus, kuros arhitektūra var radīt spiedienu sabiedrībā, mācoties no iepriekšējo laiku veiksmēm un kļū­dām, taču  neaizmirstot piederību pie savas zemes un tradīciju kontinuitāti, lai spētu novērtēt nākotnes attīstības potences.
 
Atgriezties