VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Arhitektūra kā jutīgs sabiedrības pārmaiņu seismogrāfs Inese Baranovska Izstāde "Jaunā drosmīgā pasaule - Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu transformācijas" IFA galerijās Vācijā | |
 Skats no ekspozīcijas Berlīnē | |
|
Izstādi "Jaunā drosmīgā pasaule - Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu transformācijas" (Brave new World - Transformation of Middle and Eastern European Cities) kā savu 2008. gada pilotprojektu piesaka IFA (Institute for Foreign Cultural Relations) Vācijā. Šī starpdisciplinārā un daudzdimensionālā izstāde notiek abās IFA galerijās - Berlīnē (Mitte) no 8. februāra līdz 27. aprīlim un Štutgartē (Charlottenplatz) no 5. septembra līdz 19. oktobrim. Ar šo izstādi noslēdzas IFA vērienīgais trīsgadīgais projektu cikls URBANreVIEWS, kas tika veltīts pilsētu attīstībai un kultūrvides transformācijai 21. gadsimta pilsētās Austrumeiropā, Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā.
Kas ir IFA ? IFA ir vadošais Starptautisko kultūras sakaru institūts Vācijā, kas aktīvi darbojas visā pasaulē ar mērķi veicināt dialogu starp dažādām sabiedrībām un attīstīt starptautisko kultūras apmaiņas pieredzi. IFA popularizē Vācijas laikmetīgo mākslu pasaulē, koordinējot Vācijas piedalīšanos lielajās starptautiskajās skatēs (arī Venēcijas biennālē), kā arī veicina citu valstu aktuālās mākslas, arhitektūras un dizaina pazīstamību Vācijā. Tā ir organizācija, kas speciāli izveidota mākslas un kultūras atbalstam, lai rosinātu apmaiņas programmas starp valstīm ar dažādu vēstures un kultūras pieredzi. IFA veido speciālas ceļojošās izstādes visā pasaulē, kas veltītas Vācijas mākslai, arhitektūrai un dizainam, savukārt divās savās galerijās Berlīnē un Štutgartē iekārto citu valstu izstādes. Paralēli izstāžu darbībai tiek izdoti apjomīgi katalogi, organizētas starptautiskas konferences un speciālas stipendiju programmas. Par izstādi Izstādei "Jaunā drosmīgā pasaule" ir daudzdimensionāls starpnozaru raksturs. Tās mērķis ir atklāt, kā lielās pārmaiņas 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā politikā, ekonomikā un kultūrā transformē postpadomju pilsētas. Jaunās iespējas nes sevī gan negatīvo, gan pozitīvo: patērētājkultūras zīmes, kas noved pie vispārējas unifikācijas un standartizācijas, straujā nepārdomātā būvniecība, jaunu kultūrpolitikas stratēģiju izstrādes, slēgto teritoriju apgūšana un pasaulslavenu arhitektu piesaistīšana. Arhitektūra ir visredzamākā ārējā forma, kas visur pasaulē jutīgi reaģē uz politiskajām un sabiedriskajām pārmaiņām no Austrumberlīnes līdz pat Sibīrijai. Lai akcentētu faktu, ka nozīmīgas jaunas kultūras būves veicina nacionālās identitātes pašapziņu un sabiedrības izaugsmi, par vienu no izstādes centrālajiem objektiem kuratore Dr. Barbara Barša (Barbara Barsch) izvēlējās Laikmetīgās mākslas muzeja projektu un kultūrvides attīstību Andrejsalā. Berlīnē populārās intelektuālās avīze TAZ autors Rolands Bergs par izstādi raksta: "Konversija demolēšanas vietā: tā ir labāka iespēja, un to arī vēlas pierādīt IFA galerijas Berlīnē ar izstādi "Jaunā drosmīgā pasaule - Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsētu transformācijas". Izstādē, kuras moto vedina uz paralēlēm ar tāda paša nosaukuma ironijas pilno, utopisko Oldosa Hakslija romānu, nav gaidītā sarkasma. Tā drīzāk cenšas pierādīt, ka transformācijas ir lielo iespēju laiks. Dažreiz pat ar vērienīgu valstisku atbalstu, kā tas notiek Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kur plānots uzbūvēt trīs nozīmīgas kultūras celtnes - Nacionālo bibliotēku, akustisko koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju. Muzeja projekta metu veidojis slavenais Rems Kolhāss, kas veco, industriālo ķieģeļu ēku transformējis nosacīti Berlīnes Nacionālo galeriju atgādinošās formās. Izstādē varam novērtēt meistara ideju skices un iecerētā muzeja vizualizācijas lielformāta izdruku." Stāstu par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu bijušajā TEC 1 ēkā veido Rema Kolhāsa vadītā biroja OMA (Nīderlande) izstrādātais muzeja projekta makets, grafiskās skices no dažādām projekta attīstības stadijām, reālās vides fotodokumentācija un "Latvenergo" muzeja arhīva materiālu kopijas. Paralēli divos monitoros tiek demonstrēti divi atšķirīgi videodarbi: tēlaino izteiksmes līdzekļu izvēlē savdabīgā Laboratory of Stage Arts multimediju performance "TEC-1" (ideja - Simona Orinska, horeogrāfija - Katarīna Vitriha (Katharina W¸thrich, Šveice), video - Jānis Redlihs) un Laikmetīgās mākslas centra veidotā filma "Andrejsala", kas ir Jaunrīgas attīstības uzņēmuma pasūtījums, - pārliecinoša kaleidoskopiska aina par fantastiskajām Andrejsalas pārvērtībām no nevienam nezināmas pilsētas teritorijas par "karstāko" Rīgas punktu, dinamisku centru dažādām laikmetīgās mākslas aktivitātēm un alternatīviem starpdisciplināriem projektiem. Citās izstādes sadaļās arhitekti, fotogrāfi, videomākslinieki, žurnālisti un zinātnieki ar dažādu formu un izteik smes līdzekļu palīdzību katrs rada savu stāstu par pilsētvides pārmaiņām Viļņā, Skopjē, Drēzdenē, Ustiļimskā, Frankfurtē pie Oderas, Sofijā, Budapeštā, Bukarestē un Stambulā. Ja man jautātu, kas ir galvenais kopsaucējs dažādajiem izstādes darbiem, uzreiz būtu grūti atbildēt, jo pirmajā - vizuālās uztveres līmenī izstāde var šķist stilistiski heterogēna. Tomēr, iedziļinoties katra autora vēstījumā, aizvien labāk var saprast kuratores ieceri paplašināt mūsu domu trajektoriju, izmantojot visus jutekļus un emocijas - redzi, prātu, dzirdi, patiku, nepatiku. Izstāde liek domāt par ikviena indivīda sociālo atbildību par savu pilsētu, par to, ka radošiem cilvēkiem ir jābūt pārmaiņu avangardā, spējīgiem ne tikai kritizēt, bet radoši ietekmēt pilsētvidi, veidojot jaunas sociālās un kultūras dzīves telpas. Jāpiebilst, ka jau kopš 1993. gada IFA galerija izstāžu darbību aizvien vairāk fokusē nevis vienkārši uz laikmetīgās mākslas izstādēm, bet uz starpdisciplināriem antropoloģiskās pētniecības projektiem par urbānistisko attīstību un transformācijām dažādos pasaules punktos. Mūsdienās arhitektūra un pilsētplānošana arvien vairāk tiek tulkota kā kultūras un mākslas komplekss fenomens. Arī izstāde "Jaunā drosmīgā pasaule" cenšas uztaustīt tos iespējamos apziņas līmeņus, kuros arhitektūra var radīt spiedienu sabiedrībā, mācoties no iepriekšējo laiku veiksmēm un kļūdām, taču neaizmirstot piederību pie savas zemes un tradīciju kontinuitāti, lai spētu novērtēt nākotnes attīstības potences. | |
| Atgriezties | |
