VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Sirds pamodināšanas seminārs Valērija Jakovļevs Pārsteidzošākā pilsēta pasaulē ir tieši zem manām kājām. Esmu ieradies šajā talantu pārpilnības dīķī, ko sauc par Holivudu, mācīties aktiermeistarību. Losandželosas starptautiskajā lidostā pa plašajiem logiem iekšā gāžas spilgta saules gaisma, un es, milzīgajā karstumā tusdams, ar čemodāniem dodos neona uzraksta "Kafija & uzkodas" virzienā, kur mani sagaida Alans ar Stīvu - divi amerikāņi, kas ir apņēmušies pieskatīt un atvieglināt manu iekārtošanos šajā, cik noprotams, sarežģītajā pilsētā. Alans ir lokāla telefonu kataloga izdevējs, ar kuru esmu sačatojies ICQ čatā, un Stīvs ir viņa partneris - terapeits. Kad esam mājās nometuši somas, braucam uz Santamoniku, kur notiks pašattīstošais "Sirds pamodināšanas seminārs". Šis 500 dolāru vērtais viesmīlības žests ir neizbēgams un obligāts, jo nedēļa pirms skolas sākuma man tāpat jāpavada, ciemojoties pie namatēva Alana. "Sasodītie sektanti," es klusībā nodomāju un apņemos spītēties un neiespaidoties, tomēr paliekot korekts un draudzīgs. Kā liecina mana iepriekš veiktā izpēte, Insight jeb "Ieskata" seminārus pasaulē kopumā apmeklējuši vairāk nekā 1 000 000 cilvēku. Insight mātes kompānija ir Movement of Spiritual Inner Awareness (MSIA), bet, piemēram, Francijā šī kustība klasificēta kā sekta. Semināri sastāv no četriem līmeņiem, kas ir jāiziet noteiktā secībā cits pēc cita, tas mazliet atgādina dārgu datorspēli. Izejot šos četrus līmeņus, pastāv iespēja, ka iegūtā pieredze patīkami pārmainīs dalībnieku dzīvi, kā tas daļēji notika arī ar mani. "Sirds pamodināšanas", "Sirds atvēršanas", "Sirds centrēšanas" un "Sirds nolūka saprašanas" semināru mērķis ir atrast, apzināties un atkal saistīties ar savu sirdi, savu dziļāko "es". No šīs vietas tad, ņemot palīgā no jauna iegūto pašapziņu, ir iespēja pārvērtēt dzīvi, nospraust jaunus un drosmīgus mērķus. Šādi tiek radīta iedarbīga iekšējā vide, kas veicina pilnīgāku dzīvesveidu un dažam labam ļauj justies laimīgākam. Tādējādi trīs dienas un ceturto vakaru man nāksies pavadīt starp 200 amerikāņiem, kuri visi vēlās mainīt savu dzīvi. Nez kas viņiem kait?! | |
 Sallija Kirklenda Merilinas Monro lomā filmā "Norma Džīna, Džeks un es" (Norma Jean, Jack and Me, ASV). 1999 | |
Pirmā diena Līdzko nodārdina pasākuma koordinatores labi nostādītā balss, troksnis pieklust un seminārs var sākties. Atrodamies parastā, četrkantainā ēkā, kas no iekšpuses atgādina jebkuru Latvijas kultūras namu. Dīvaina man šķiet kolektīvā nosolīšanās darīt visu, ko liek pasākuma koordinatori, neizpaust neko par to, kas notiks seminārā, un vēl vairāk - nenodarboties ar seksu visas četras dienas. Piecpadsmit stundu garā lidojuma sekas ir nepārvarams trulums, un es tikai idiotiski atsmaidu pretī sveicināties tīkojošajiem amīšiem, izmisīgi cenšoties saprast, kas te notiek. Nekas tāds! Kāds kaut ko runā un runā no skatuves. Ik pa laikam iznāk kāda viscaur melnā ģērbusies sieviete un rāda, kādas aizraujošas grāmatiņas ir iegādājamas. Cik noprotu, Insight seminārs ir par mani pašu, par to, ko es daru, un to, ko nedaru. Būtībā šī darbošanās ir kā spogulis, kurā es teorētiski varu ieraudzīt, kā tieku galā ar situācijām un kas ir tās lietas, kuras strādā man par sliktu un padara šo rīcību neefektīvu. Tā vismaz apgalvo dāmīte ar dārdošo balsi, no kuras nav iespējams izbēgt vai paslēpties. Viņa piedevām ir arī samērīgi glīta un stilīga salīdzinājumā ar semināra apmeklētājiem, kas lielākoties izskatās banāli amerikāniski: džinsi, rūtaini polo krekli un liekie vēderi. Vispirms notiek apmeklētāju kopienas izveidošana. Acīmredzot vienotu cilvēku grupu ir vieglāk vadīt un koordinēt. Klausāmies smieklīgus piemēra stāstus par savu bēdīgo dzīvi - atkarību pārvarēšanu, pašcieņu un vispārēju sevis un citu pieņemšanu. Vakarā aizmiegu, pilnā nopietnībā domādams - nez kā pa Losandželosu pārvietojas seminārā satiktais puisis ratiņkrēslā ar paralizētajām kājām? Esot cietis autoavārijā. Otrā diena Tēmas ir baiļu pārvarēšana, iekšējā miera atrašana un relaksācija. Esmu pārsteigts, cik daudz dažādos veidos var iesaistīt lielu grupu visādās nodarbēs. Bet mācību formula visos gadījumos līdzīga - mūs visus kopā vai pa vienam mēģina sāpināt melni ģērbtā, stilīgā koordinatore. Tiešā vai netiešā tekstā viņa paziņo, ka ar mums ir slikti un, tikai ja mēs ievērosim Insight norādes, mums būs tikpat labi kā viņai. Daudzi apmeklētāji sāk raudāt un atzīties savās vājībās. Kāda neliela auguma, apaļa meksikāniete uzrāpjas uz skatuves, vēlēdamās dalīties sāpīgā pieredzē, bet vienīgais, kas nāk uz āru, ir viņas urīns un asaras. Zālē iestājas skaļa līdzjūtība un slēpta jautrība, tiek meklētas salvetes, raudošā cietēja tiek mierināta un pārvērsta par cieņu un aplausus pelnījušu piemēru pārējiem. Pēc tam kad esam dažādi izspīdzināti un izraudināti, pasākums noslēdzas ar jokiem, draudzības spēlēm un brīnumaino kolektīvo meditāciju. Visiem ir iespēja apkampties un doties mājās ar jauniegūto pārliecību, ka šis process ir tieši tas, kas nepieciešams laimīgākai dzīvei. Mani tikai nepamet tāda sāja sistemātiskas manipulācijas pēcgarša. Esmu aizdomīgais latvietis no laukiem. Pēcpusdienā tiek rīkota gandrīz vai semināra aizraujošākā daļa - "Insight talanti". Lai arī man vienmēr ir bijusi pārliecība, ka Losandželosa noteikti pieder pie pasaules radošākajām un iedvesmojošākajām pilsētām, iepriekšējas saskares ar to, ko šeit saprot ar vārdu "talants", man nav bijis un par "talanta" jēdzienu kā tādu vispār tikai ir miglaina nojausma. Tie semināra dalībnieki, kas vēlas, dodas uz skatuves izrādīt savas prasmes ar mērķi nodot sevi publikas balsojumam, kā arī paplašināt kontaktu loku (networking). Šī ir pirmā reize dzīvē, kad saprotu, kāda talantu pārpilnība gāžas pār filmu industriju. Kā apburts raugos, kā kāda jauna, tukla sieviete pārliecinoši demonstrē zirga auļošanu ar visiem skaņu efektiem. Prasmīgi stepa dejotāji, džeza dziedātāji, balsu atdarinātāji un samērā nesmieklīgs komediants bija šova paredzamākā daļa. Kāds no dalībniekiem dalījās pieredzē, ka viņa talants ir labi redzēt tumsā, proti - viņš neklūpot uz lietām. Viņam gan nebija iespējas to īsti pierādīt, un viņš tika nedaudz izūjināts. Līdzīgi atpūšas un sevi pilnveido liela daļa no Losandželosas radošajiem un mākslā nodarbinātajiem ļaudīm. Lai gan es pats neņēmu dalību talantu konkursā, manī radās pārliecība, ka arī man ir kāds lasītājam nepierādāms talants - "uzkārt" savu datoru bezgalīgi daudzos veidos. | |
 Sallija Kirklenda "Oskara" balvas pasniegšanā. 2007 | |
|
Trešā diena Pašapziņa, spēks un motivācija ir šīs dienas ēdienkartē. Es jau esmu apradis ar formātu un pārdzīvojis pirmo kultūršoku, tādēļ priecīgi metos iekšā barā. Mūsu "dakteri" darbojas pārliecinoši, un daudzās grupu nodarbības ļauj iepazīties ar dažādiem cilvēkiem, bet, tā kā manas small talk prasmes ir zem nulles līmeņa, tad es nu peldu kā mācēdams, ik pa brīdim sev pajautājot: "Ko es te ellē, sasodīts, daru?!" Šīs dienas aizraujošākais uzdevums ir "naudas deja". Katram ir jāizvelk no kabatas lielākā naudaszīme un kopīgi jāiet pa apli, dejojot jeb goroties hiphopa grupas Snap kompozīcijas Oh money, money pavadījumā un vicinot pa gaisu naudaszīmi. Tas it kā motivējot pelnīt vairāk dolāru. Baidīdamies, ka naudaszīme būs jāiemet kādā kopējā kastē, kam rezultātā vajadzētu atslēgt manu sirdi, esmu izvilcis mazāko vienību, kura atrodama manā makā, un virpuļoju pa zāli ar viena dolāra zīmi rokās. Kad deja beidzas un varam doties uz savu vietu ar visu savu naudu, es jūtos vīlies. Mana piesardzības vadītā viltība ir mani nepilnīgi motivējusi, jūtos, pats sevi nevajadzīgi ierobežojis. Tomēr neesmu kā dažs labs spējis "ļaut tam visam iet". Beigās jāatzīst, ka jūtos drošāks un uzlabojis garastāvokli. Pēc tam mums katram ir jauns uzdevums: atrast kādu cilvēku grupā, kuru apbrīnot, pateikt to viņam (-ai) un piedāvāt savu draudzību. Izrādās, ka šāds vienkāršs pozitīvisms ir pat mokošāks par visu iepriekš piedzīvoto šajā seminārā. Nolemju doties pie ratiņkrēslā piekaltā Bleika un pateikt viņam, ka es apbrīnoju to, ka viņš, invalīds būdams, nesēž mājās, bet izvēlējies pilnveidoties. Nespēju izskaidrot savu rīcību, bet piedāvājos viņu stumdīt riņķī pa pilsētu vienu dienu nedēļā, ja viņš to vēlētos. Un to es piedāvāju pēc trim dienām LA, kad man vēl nav pašam savas dzīvesvietas un saprašanas, ka autostrāde Nr. 1 ved Sanfrancisko virzienā! Arī man pienāk klāt kāds anglis, vārdā Džeimijs, kurš apgalvo, ka viņš ļoti apbrīnojot to, ka es esot tik drosmīgs un viens pats atbraucis uz Losandželosu tik tālu ceļu. Viņš arī ir ieradies šeit, tiesa, tikai apmeklēt semināru, jo Lielbritānijā "nav tas īstais". Es gudroju un nevaru saprast, ar ko gan mēs īsti atšķiramies, jo attāluma starpība nav diez ko liela. Noslēgums ar Salliju Holivudā Sallija Kirklenda ir viena. Savas tā sauktās 15 slavas minūtes Sallija ieguva pēc labākās aktrises nominācijas 1987. gada "Oskara" balvai par lomu filmā "Anna", kur viņa tēlo čehu aktrisi imigranti. Lai arī "Oskaru" viņa uz sava naktsgaldiņa neturēs, tomēr Golden Globes Award labākās aktrises tituls viņai tika piešķirts. Kamēr Latvijā viņas vārds neko neizsaka, ASV nedēļas izdevumā Star viņa ar nosacītu regularitāti parādās kā vissliktāk ģērbtā aktrise. Sallija būs mana pasniedzēja Lī Strasberga Teātra un filmu institūtā. Insight semināra noslēguma vakarā viņa ir ieradusies kā slavenība, goda viešņa, mārketinga triks un arī kā šī semināra apmeklētāja. Viņa ir liela, koša, krāsainā lakatā un neticami mīlīga. Atgādina tādu daudzkrāsainu cāļu māti, ko apsēduši visi šīs pilsētas panākumus alkstošie Amerikas neveiksminieki (arī jauns, sasapņojies latvietis). Sallija noorganizē mums staigāšanu divos apļos ar solīšu skaitīšanu, apstāšanos un apkampšanos. Ar dažiem cilvēkiem apkampties ir tā neko, dažiem ir sasvīdušas muguras, dažu nevar apkampt, jo traucē krūtis vai vēders, bet ar dažiem - ak vai, cik patīkami var būt pieglausties citiem ķermeņiem, īpaši ja esi viens pats Amerikā! Sirds pamodināšanas seminārs ir noslēdzies. Koordinatore mums visiem vaicā, kā bijis ar seksu, nedzeršanu un mutes turēšanu. Zālē iestājas kapa klusums, līdz to pārtrauc Bleika šņukstēšana un atzīšanās, ka viņš ir spēlējies pats ar sevi. Priecīga kņada pāršalc zāli. Kas nu būs?! Kā izrādās, tieši viņš ir semināra varonis. Bleiks ir godīgs un atzīstas savā vientulībā un tieksmē aplūkot pornogrāfiju. Es pie sevis smaidu un klusēju, jo ne man vēl ir gana plūstoša angļu valoda, ne gana pašapziņas runāt par sevi, ne savas dzīvesvietas un interneta pieslēguma. Ir tikai pirmā vārgā apjauta par to, ko tas prasa - būt radošam talantam Holivudā. | |
| Atgriezties | |
