VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS

LV   ENG
Krišs Salmanis Diseldorfas gaisā
Anda Boluža
  Personālizstāde EXIT galerijā Atelier am Eck Diseldorfā no 7. februāra līdz 2. martam

 
Skats no Kriša Salmaņa personālizstādes EXIT
 
  "EXIT - izstādes nosaukums - baltiem un lieliem burtiem mirdzēja pretim skatī­tājam no izstāžu zāles plašās un stiklotās fasādes. EXIT vienlaikus formulēja izstā­des saistību ar urbāno un sociālo vidi, kā arī atgrūšanos no tās.

Izstāžu zālē pretim skatītājam stiepās piecas ultravieglas, šauras un baltas kas­­tes, izaicinot ieskatīties to iekšienē. Diseldorfā demonstrētās animācijas cirkulē ap filozo­ fiskiem jautājumiem un izjautā ikdienišķus attēlus un uztvērumus. Turklāt tie sevī nes audiovizuālu intensi­­tāti un iro­nisku poēziju. Krišs Salmanis prasmīgi kombinē un variē atšķirīgas māk­­slas sfēras: foto­grāfiju, video, performanci, grafiti, zīmējumu, gleznie­cību un skaņu. Tādējādi izstādē EXIT Krišs Salma­nis nemērķēja uz viņa atsevišķajos darbos radīto scenāriju vienkāršu vēroju­mu, bet gan veiksmīgi piedāvāja noslēgtu un vienotu instalāciju.

Ar šo prezentācijas veidu Krišs Salmanis pārcēla skatītāju pavisam personiskā dia­logā ar filmām, jo atšķirībā no kino ani­mācijas šeit netika rādītas uz lielā ekrāna."

Katja Šlenkere

"Lidojoša sarkana biete, kas riņķo virs katla ar vārošu ūdeni. Supervaronis, kas grafiti animācijā maršē cauri strauji kus­tī­gai urbānai ainavai. Tik dīvaini tas skan, tik atsvaidzinoši savdabīga ir latvieša Kriša Salmaņa videomāksla."

Neue Rhein Zeitung, 13.02.2008.

No vācu valodas tulkojis Kārlis Vērpe

 

|Anda Boluža|

Mēs visi šad un tad atceramies mūžseno teicienu, ka "nekas nekrīt no gaisa". Lai gan kāds droši vien vēlētos domāt, ka daži no mums ir veiksminieki, tomēr bieži vien tieši šie veiksmīgie cilvēki daudz dara un vēl vairāk domā, ko un kā darīt. Piemēram, Krišs Salmanis regulāri sūta pie­teikumus dažādām rezidencēm, lai rastu iespēju strādāt un izstādīties ārpus Latvijas, taču ne vienmēr tie tiek atbalstīti un akceptēti. Savukārt Laikmetīgās mākslas centrs nemitīgi seko līdzi iespējām veidot starptautiskus projektus, aktīvi apmeklējot dažādus ārvalstu pasākumus un izstādes. Tādēļ it kā šķietami no gaisa nokritušais aicinājums Krišam divus mēnešus pavadīt mākslinieku rezidencē Diseldorfā bija vien­laikus negaidīts un likumsakarīgs. Viņu kā piemērotāko kandidātu izvēlējās Solvita Krese, Laikmetīgās mākslas cen­tra Latvijā direktore, kurai šo izvēli uzticēja Ziemeļreinas-Vestfālenes rezidences organizatori Vācijā. Abu organizāciju sadarbība izveidojusies Latvijas dienu Vācijā ietvaros, taču latviešu mākslinieku iesaistīšana rezidencē ir īpašs un ne tik biežs notikums. Iepriekš šī iespēja tikusi piešķirta Ievai Jerohinai un Reinim Pētersonam.

Šajā gadījumā "mākslinieku rezidence" nozīmē plašu atvērtā plānojuma dzīvokli piecstāvu ēkas augšējā - jumta stāvā. Tas apvienots ar darbnīcu, kas ir tikpat plaša, gaiša, bet tukša telpa, tieši tik tukša, lai to piepildītu ar mākslu. Vēl Krišam ir piešķirts ērts, nedaudz čīkstošs divritenis, ko viņš labprāt izmanto, un neliela saimniecības ēciņa pagalmā jeb šķūnītis, ja izmantoju apzīmējumu, kurš Rīgā kļuvis po­pulārs pēc izstādes "Kā rodas laba arhitektūra?". Vienīgais nosacījums, kas tiek izvirzīts rezidences viesim, ir izstādes sagatavošana noteiktā vietā - šoreiz galerijā Atelier am Eck. Krišam Salmanim palīdzēja izstādes rīkotāja Diseldorfas Kultūras departamenta nozīmētā kuratore Katja Šlenkere (Katja Schlenker) - viņa uzklausīja un atbalstīja mākslinieka ieceri, realizēja ielūgumus, sagatavoja informāciju presei un koordinēja izstādes iekārtošanu un apskati.

Diseldorfa ir mazāka nekā Rīga iedzīvotāju skaita ziņā, taču kultūras norises ir tik intensīvas un daudzveidīgas, ka tās visas nav iespējams iepazīt pat vairāku dienu laikā. Pilsē­tas veco ostmalu grezno spoža ēku plejāde, kuras projektē­juši stārkitekti, kā šobrīd tiek dēvēti laikmetīgi domājoši un strādājoši, pasaules kontekstā slaveni arhitekti. Diseldorfas centrā ir apskatāmas nozīmīgas mākslas kolekcijas - gan 20. gadsimta darbi muzejā K20, gan laikmetīgās mākslas dažādās izpausmes K21 ēkā. Vienā galā atrodas Mākslas akadēmija, kurā savulaik mācījies, piemēram, Jozefs Boiss, otrā - privāts videomākslas muzejs, kas atvērts iepriekšējā gadā un ietver dažādos laikos tapušus darbus, to vidū Bila Vaiolas, Brūsa Naumana un Marinas Abramovičas video.

7. februārī tika atklāta vēl viena izstāde, kas pilnvērtīgi iekļāvās šodienas kultūras procesos, - "rezidenta" Kriša Salmaņa darbu skate EXIT. Izstādē vienotā, speciāli iekār­totā ekspozīcijā bija apskatāmi pieci iepriekš tapuši video­darbi, kuru risinājumos autors izmantojis eksperimentālu animā­cijas izteiksmi: "Un ar reizi nāks tas brīdis", "Gaiss", "Kāpēc es neesmu veģetārietis", Never miss 11:11 un "Rondo". Katrs no tiem tika demonstrēts nelielā ekrānā, kurš bija piestiprināts pie sienas, bet kurā varēja ielūkoties tikai caur garenu, horizontālu kasti, gluži kā ieskatoties tunelī. Gaisma tuneļa galā ir konkrētais mākslinieka darbs un vienlaikus viņa atbilde uz jautājumu "kas ir dzīves jēga?". Dzīvē, kas varētu tikt salīdzināta ar cilvēka pārvietošanos no punkta A līdz punktam B, ir iespējams rast prieku un atbrīvotību, paraugoties uz norisēm no cita - ironiska vai it kā attālināta - skatpunkta. Izmantojot vienkāršus sadzī­ves priekšmetus vai pierastus ikdienas vides elementus un mākslas darbu ietvaros piešķirot tiem citu jēgu un izteik­smi, mākslinieks negaidītā, paradoksālā veidā atklāj it kā mūžības klātbūtni. Arī ieeju galerijā iespējams uztvert kā izeju no ārpasaules.

"Māksla bieži vien ir izejas meklēšana no "sarežģītā veltīguma"; skaidrs, ka no beigām jau mēs neizbēgsim, atliek vienīgi mēģināt pirms tam pieejamo laiku aizpildīt pēc iespējas interesanti," saka Krišs. Diseldorfā pavadītais laiks tiešām aizrit interesanti - kad iekārtota un atklāta izstāde, brīvie brīži tiek izmantoti, radot jaunu darbu. Tas ir norvēģu mūzikas grupas Alog dziesmas turn back. undo klips, kas iecerēts jau iepriekšējā rezidencē Norvēģijā. Vēlāk esot Flensburgā, vērienīgās "vizkomiešu" (pie kuriem piederīgs arī Krišs) izstādes atklāšanā viņu sa­zvana kuratore - uzraugam nemanot, ir nozagti divi ekrāni. Taču, tā kā nekas no gaisa nekrīt, arī tīkotājiem nācies seci­nāt, ka šķietami jaunākās un sarežģītākās tehno­loģijas vietā ir izmantoti un izstādē efektīgi eksponēti vienkāršie digitālo bilžu rāmīši. Droši vien izlemjot, ka māksliniekam tie tomēr noder vairāk nekā viņiem, tie pieklājīgi atstāti tumšākā zāles stūrī, kur pēc brīža tos pamana tas pats norūpējies sargs.

 
Atgriezties