VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Hallo, Maskava! Jekaterina Vikuļina Olga Sviblova, Vladimirs Dudčenko, Igors Muhins par Latvijas mūsdienu fotogrāfijas izstādi Private laikmetīgās mākslas centrā Vinzavod Maskavā | |
 Alnis Staklis. No cikla "Mājas, mīļās mājas". 2006 - 2007. Pateicība autoram un galerijai Gallery. Photographer.ru (Maskava) | |
|
Olga Sviblova, Maskavas Fotogrāfijas nama direktore: Uzskatu, ka Latvijas fotogrāfijas izstāde Maskavā ir ievērojams notikums. Tiek atjaunots tilts - dabisks un vēsturisks -, kas padomju laikā vienoja Latvijas un Krievijas fotogrāfiju. Lai cik sarežģītas tolaik bija politiskās attiecības starp abām valstīm, kultūras saikne bija dzīva un pulsējoša, tā bagātināja abas puses. Izstāde veidota neticami kompetenti un izsmalcināti, tā ir lieliski noformēta. Tehniski viss izpildīts nevainojami. Un turklāt pašas fotogrāfijas ir neprātīgi skaistas. Šajā izstādē ir jūtams īpašais Latvijas fotogrāfijas skatījums. Kaut arī pagātnē Latvija bijusi padomju republika, tā nav pieņēmusi kolektīvo vērtību dominanti pār individuālajām. Mani īpaši aizkustināja Intas Rukas portreti. Biju ļoti iepriecināta skatīt viņas darbus, pēdējoreiz redzēju Intas fotogrāfijas pirms pāris gadiem Anglijā. Bet tie ir aktuāli arī mums, jo šodien, pārdzīvojot padomju mītu sabrukumu un atrodoties vispārējas demitoloģizācijas situācijā, mēs cenšamies no jauna uzbūvēt normālu, cilvēcīgu dzīvi. Mēs saprotam, ar kādu bijību un atklātību fotogrāfijas no Latvijas mums parāda cilvēku un viņa personisko dzīves telpu. Šī līnija fotogrāfijā man ir ļoti svarīga. Tas ir dabiskums - gan dzīvē, gan fotogrāfa skatījumā. Un vēl kas man patīk Latvijas fotogrāfijā - tā ir zināma distancētība, tajā nav vērojama autora "saplūšana" ar attēla emocionālo telpu. Fotogrāfijas intelektuālā komponente ir ļoti svarīga, un šī distancēšanās ir jūtama visos izstādes darbos. Tā ir atšķirība attālumā starp novērotāju un novērošanas objektu - privātā telpa -, vai nu mēs satiekoties brāļojamies, vai eiropeiski paspiežam roku, cienot otra privāto telpu. Man ļoti svarīgs elements fotogrāfijā ir krāsa. Apskatot šo izstādi, rodas iespaids, ka Latvija ir romantiska valsts. Ne velti kataloga ievadrakstā ir atsauce uz Sent-Ekziperī, ko es dievinu un bieži citēju. Man personiski ļoti patika Aļņa Stakles fotogrāfiju sērija, jo tajā ir jūtamas romantiskas ilgas pēc brīnuma. Fotografēts ļoti parasts, ikdienišķs objekts, bet krāsa un gaisma to padara par kaut ko pasakainu. Sastrēgumu paralizētajā Maskavā uz izstādes atklāšanu ieradās milzīgs apmeklētāju skaits, kas apliecina lielo interesi par Latvijas fotogrāfiju. Profesionālie sakari pēc šīs izstādes turpinās attīstīties abos virzienos. Esmu arī iepriecināta par faktu, ka pirms izstādes Maskavas galerijā Gallery.Photographer.ru notika lieliska Aļņa Stakles darbu izstāde. Līdz šim Rīgā, "Maskavas namā", mēs esam sarīkojuši jau divas izstādes, kas noritēja ar lieliem panākumiem. Tas ir patīkami, un gatavojamies parādīt Krievijas fotogrāfiju Latvijas muzejos. | |
 Arnis Balčus. Es un mans kolēģis Janeks. No sērijas "Mūsdienu latvieši". 2007 | |
|
Vladimirs Dudčenko, Photographer.ru direktoru padomes priekšsēdētājs: Patika Arņa Balčus tiešais radikālisms viņa fotogrāfiskajā vēstījumā par "jaunajiem latviešiem". Jāteic gan, ka no fotogrāfijas šeit izmantota tikai realitātes fiksēšanas funkcija, nekas vairāk. Reizēm estētisku vērtību var panākt, arī apzināti attālinoties no mākslinieciskām vērtībām un dodoties paša medija iekšējo īpašību virzienā. Tās ir fotogrāfijas bez autorības, bet tajās galvenā nozīme ir attēlu izvēlei - daļa inscenēti, daļa vēsturiski dokumentāli. Jaunatklātais Vilnis Vītoliņš - apburoši jautrs kičs. Cita lieta, ka tā nav gluži fotogrāfija, bet gan kolāžas māksla. Es kārtējo reizi pārliecinājos, ka mūsu galerijai Gallery.Photographer.ru visatbilstošākais ir Alnis Stakle, jo viņa darbi atrodas uz robežas starp konceptuālo un tēlotāju mākslu. Igors Muhins, fotogrāfs: Vēl pirms desmit gadiem radās iespaids, ka Latvijā ir tukšums, nav ne galeriju, ne mākslinieku. Izstāde Maskavā pierādīja, ka netrūkst ne vienu, ne otru. Personiski man vistuvākie darbi ekspozīcijā bija Intas Rukas fotogrāfijas - viņa ir pārdzīvojusi šo krīzes periodu un palikusi uzticīga pati sev. Patika arī jaunie autori ar jaunajiem darbiem. Piemēram, Aļņa Stakles nakts ainavas vai Vītoliņa gigantisko izmēru interjeri. | |
| Atgriezties | |
