VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Mākslinieku druvā kalpojot Martins Vizbulis Saruna ar Modri Sapunu | |
 Modris Sapuns. Sargenģelis. 2007. Kokgriezums | |
|
Ar Modri sarunājām satikties svētdienā, lai tiktu iekšā Ģipkas luterāņu baznīcā (Talsu rajons). Tur apskatāms Modra pēdējais veikums - apgleznoti pildiņi baznīcas altārgaldā. Modris bija ieplānojis doties uz dievkalpojumu Talsos, taču mūsu tikšanās dēļ savu plānu atcēla. Vadoties pēc Modra norādēm, braucu uz viņa mājām Krovalkiem, kas atrodas Laidzes pagastā. Ieraugot māju, kurā Modris dzīvo, sapratu, kur viņš smeļas spēkus un iedvesmu saviem smalki nostrādātajiem mākslas darbiem. Sakopta apkārtne, skaista māja. Pilnīgi droši varētu filmēt "Likteņa līdumniekus" vai "Straumēnus". Viņiem šīs mājas tuvākajā laikā būs jāpamet, jo tām ir cits īpašnieks, un Modra ģimene jau iegādājusies māju Laidzē. Arī tur esot skaisti. Sēžam mašīnā, braucam uz Ģipku un sarunājamies. Martins Vizbulis: Kā tu sāki nodarboties ar zīmēšanu? Modris Sapuns: Zīmēšana manī jau ienāca no pašām mazām dienām. Kopš es nācu pasaulē, dzīvoju uz laukiem, šinī mājā esmu audzis. Agrāk mums bija lopi - cūkas, kaķi. Kaķi mums visu mūžu bijuši. Vienu laiku arī suņi bija. Tā dzīvojot, būtībā es jau no mazotnes sāku attēlot šo to uz papīra. M.V.: Kā visi bērni. M.S.: Tieši tā. Es paņēmu pildspalvu un kaut ko ķeburēju uz rūtiņlapām. Mašīnas, traktorus, kas uz laukiem visā apkārtnē bija redzami. Vienreiz tepat kolhoza laukos, kas kādreiz bija apkārt mājām, braukāja traktori un sējmašīnas, es kā mazs puišelis ar spēļmašīnīti aizkūlos uz to lauku un trinos pa vidu. Tā sāku mašīnas, dzīvniekus un cilvēkus ķeburēt. Skolas laikā nāca prātā dažādi darbi, piemēram, meža darbi, kā malkas ciršana, zāģēšana. Mans tēvocis (mākslinieks Andris Vītols - M. V.) arī ņēmis uz mājām, skatījis, viņam paticis, un viņš novērtēja, ka man ir talants uz zīmēšanu. Tas bija skolas laikā. Viņam arī ir darbnīca - līdzīga kā man tagad, skolas laikā gāju pie viņa pazīmēties. Pirmā personālizstāde tika sarīkota Mazirbes skolā, kad mācījos 8. klasē. Skolas gaitenī bija izlikti mani tušas zīmējumi. Māksliniece Guna Millersone man stāstīja kādu stāstu par Modri. Viņš jau skolas laikā atšķīries no pārējiem - zīmēšanā par tēmu "Ģimene" Modris savu ģimeni bija atveidojis kā briežu pulku, kur bija tēvs, mamma, vecāmāte un septiņi briedēni (viņš ar brāļiem un māsām). M.S.: Pēc skolas beigšanas Andris (Vītols - M. V.) sarunāja grafiķi Ritmu Lagzdiņu, kurai bija mācību iestāde Talsos, un es pusotru gadu pie viņas gāju papildināties. Andris sarunāja ar viņu, ka mani tā daudz orientēt un mācīt nevajag, lai nepazustu tas, kas man pašam ir, lai es neatdarinātu citus. Vairāk kompozīcijas, dabas ainavas, tādā uzraudzības veidā. Lai es vairāk tiktu ievērots. Deviņdesmit astotā gada vasarā Talsu pilsētai par godu bija izstāde "Talsu gods", kurā es pirmo reizi tiku ievirzīts mākslinieku vidū ar saviem darbiem. To neviens no maniem vecākiem un arī kaimiņiem nebija gaidījis, ka es būšu mākslinieks. Es pats nebiju gaidījis. Šajā izstādē Modris izstādīja finierī grebtu darbu, kurā bija attēloti viņa mīļākie Mazirbes skolotāji - Maija un Paulis Valči. Pēc izstādes sekoja uzaicinājums piedalīties projektā "Ventspils. Tranzīts. Termināls". M.S.: Laikam ejot, tā es arī turpinu, mākslinieku druvā kalpojot. Deviņdesmito gadu beigās esmu piestrādājis pie Andra Vītola galdnieku darbnīcā kā kokgriezējs. Esmu sēdeklīšus uz iekšu kalis. No 2003. līdz 2006. gadam mācījos tepat Valdemārpils galdniecības skolā. M.V.: Vai pie Igurda Baņķa? M.S.: Tieši tā! Pie viņa es izmācījos kā kokgriezējs. M.V.: Viņš zeļļus sagatavo. M.S.: Jā, jā! Es arī kļuvu par zelli. Uztaisīju tādu nelielu altārīti ar visu gleznu kokgriezumā. Tur ir Jēzus, un cilvēki nāk pie viņa. Kokā izgriezts krusts, eņģeļi. M.V.: Kur tas altāris atrodas? M.S.: Skolā pie Igurda. Tu zini, kur tas ir? M.V.: Zinu, es arī pie viņa esmu mācījies. Varam pa ceļam iebraukt. Iebraucam Igurda mājās bez pieteikuma. Viņš stāsta par Modra darbiem, uzsverot viņa apskaužamo pacietību, mākslinieciskās spējas un individualitāti autortehnikā. Ierobežotā griezuma dziļuma dēļ Modris plānajā saplāksnī radīto grebumu papildinājis ar zīmuļa tonējumiem. Igurds rāda Modra diplomdarba attēlus (tur ir mazs eņģelītis, izgriezts trīsdimensionāls, nevis kā pārējā altāra daļa - cilnī) un saka, ka Modrim šādi vajadzētu sākt strādāt un pārnest savu skatījumu no plaknes darbiem uz telpiskajiem. Patiesībā eņģelītis radies pārpratuma rezultātā, taču tas Igurdam licies tik veiksmīgs, ka radis vietu uz altāra plaukta. Aizbraucam uz darbnīcu, kur altāris atrodas pašlaik. Pēc nelielas ekskursijas pa darbnīcu nonākam pie altāra. Eņģelītis nu jau zaudējis abus spārnus. Igurds piebilst, ka cilvēkiem patīk skaisto iznīcināt. Tā viņi jūtoties labāk. Acīmredzot kāds saskatījis konkurenci un apskaudis šo skaistumu. Līdzīgs gadījums noticis arī veidotavā, kur labāko māla paraugu skolēni iznīcinājuši, lai nebūtu ar ko salīdzināt un viņu darbi izskatītos labāk. Tālāk Igurds rāda telpu, kur pēc remonta mācekļiem būšot atpūtas vieta. Tajā paredzēts novietot arī altāri, lai būtu kas uzrunā, kad kāds sajūtas vientuļš. M.S.: Pirms pāris gadiem es Rīgā piedalījos naivās mākslas izstādē "Naivā Kurzeme". Daudzi mākslinieki ir vecāka gada gājuma, daudzi - jau aizsaulē. Es no naivistiem pats jaunākais (Modris ir nepilnus trīsdesmit gadus vecs - M. V.). Kad tikos ar Modri viņa mājās, darbnīcā pamanīju uz galda iesāktu darbu un noskaidroju, ka tas ir pasūtījums. | |
 Modris Sapuns pie Ģipkas luterāņu baznīcas | |
|
M.V.: Kādas pārsvarā ir tēmas, ko pasūta? M.S.: Viena pazīstama kompānija gribēja, lai viņiem uztaisa lauku māju, kur viņi dzīvo, un apkārtni. Pēc tam ir bijis pasūtījums par Bībeles tēmu, kur Jēzus guļ maziņš silītē, vecāki apkārt un gani nāk pie viņa. Tad eņģeļi, kas sēž debesīs un spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Šobrīd taisu pasūtījumdarbu ar cilvēkiem, kur eņģelis stāv aizmugurē un sargā. M.V.: Vai daudzi darbi ir ar reliģisku saturu? M.S.: Jā. Tagad viena meitene pasūtīja četrus maziņus par kristīgo tēmu, kur Jēzus ir kā aitu gans. Viņa grib dāvināt gan sev, gan draudzenēm, gan saviem vecākiem. Tad vēl seko pasūtījums Ģipkas baznīcai. M.V.: Tas jau tāds nopietns. M.S.: Jā, viegli neiet. Diezgan piņķerīgi, bet ir vērts to darīt. M.V.: Kāpēc piņķerīgāk? Lielāks formāts? M.S.: Nuja! Visas tās skices... un kamēr to visu uztaisi. Te ar tonēšanu jāskatās, lai visas būtu daudzmaz vienādas. M.V.: Tāds atbildīgs pasākums. M.S.: Jā! Jāuzmana bišķīt ir. M.V.: Tā ir arī tāda liela atļaušanās. Cik es saprotu, dakteris Valdis Randa to visu pasūtījis. M.S.: Jā, viņš ir draudzes vecākais. M.V.: Tā ir liela atbildība no viņa puses, jo pārsvarā cilvēki, kas iet uz baznīcu, ir pieraduši redzēt klasisko glezniecību, reālismam tuvinātu. Tavi darbi ir vairāk grafiski, ne gleznieciski. M.S.: Kā kuri. Pārsvarā es veidoju darbu no punktiņiem, bet baznīcā tādu tehniku neizmantoju. Tur tā parastāk, ar dažādiem pelēkās krāsas toņiem. Būtībā tā ideja ienāca prātā Andrim Vītolam. Viņa strādnieki veic baznīcas restaurāciju, taisa altārgaldus, kanceli. Andris draudzē bija ieminējies par bildēm, bet sākumā tā kā šaubījās, vai tas cilvēkiem nenovērsīs uzmanību un viņi nedzirdēs, ko mācītājs sprediķo dievkalpojumā. M.V.: Viņi baidās, ka cilvēkiem tavi darbi varētu likties interesantāki nekā tas, ko no kanceles saka? M.S.: Jā, tā tas bija. Bet, pēc tam spriežot, galvenais iemesls bija par tām naudām - ka nespēs samaksāt. Tāpēc sākumā mēģināja atrast iemeslu. Bet tā ideja nelika Andri mierā, un beigās viss izdevās. Cilvēki saprata, ka tas ir tā vērts. Randa arī apmierināts. M.V.: No Andra sapratu, ka jūs turpināsiet. M.S.: Jā, tagad būs mācītāja kancele. Vēl altāra priekšpuse ir domāta. M.V.: Tu skicēs pats piedāvā sižetus, vai jūs ar mācītāju un draudzes vecāko lemjat, kam tur jābūt? M.S.: Es sataisu skices, un tad ar Vītolu lemjam, kur kas būtu labāk. Baznīca šajā ziņā uzticas. M.V.: Vai tu pats arī ej uz baznīcu? M.S.: Jā, es regulāri eju uz Talsu luterāņu baznīcu. Ģipkā ar grūtībām atrodam baznīcu (vieta ir mazapdzīvota, un baznīca atrodas patālu no ciema centra). Baznīcas interjers ir izstrādes stadijā, taču var jau noprast, ka tas būs atturīgs un, manuprāt, ļoti gaumīgs. Daudz neko nesaprotu no reliģiskām lietām un baznīcas cilvēku izpratni par skaisto, taču pirms maģistra grāda iegūšanas Latvijas Mākslas akadēmijā esmu beidzis koktēlniekus "lietišķajos" (tagad Rīgas dizaina un mākslas vidusskola) un varu teikt, ka man interjers likās ēkai atbilstošs un Modra veidotie attēli ir tam labs papildinājums. Darbs vēl procesā. Altārdaļas pildiņos iecerētas ainas no Ģipkas vēstures. Ceru, ka Modrim tiks uzticēta arī altārglezna, tā baznīca iegūtu stilistisku vienotību. Pēc Ģipkas apmeklējuma braucām pie Modra uz mājām. Viņš man solīja parādīt savus darbus. Darbnīcas atmosfēra atgādina teju kāda slavena mākslinieka memorālu (viss kārtīgs un senils kā muzejā). Tā atrodas mājas otrā stāvā, no kura paveras gleznaina lauku ainava. | |
 Modris Sapuns. Baļķu vezumnieks. 2004. Kartons, autortehnika. 46,9x36,5 | |
|
M.V.: Vai makšķerēt ej? M.S.: Neiznāk laika. Televizoru vēl paskatos. Kādu grāmatu palasu. M.V.: Kādu literatūru tu lasi? M.S.: Bībeli. Arī citu, kas ar kristīgo literatūru saistās. M.V.: Ko vēl tu dari? M.S.: Esmu mājās ar kaltiņiem griezis karotītes, nelielus krustiņus. Protams, vēl mans hobijs - man patīk ogas lasīt mežā. Braucu uz mežu vasarā. Tad vēl uz jūru. Jūrā man patīk, mēs braucam uz Upesgrīvu, tā mums tuvākā vieta. Kad mājās bija lopi, esmu kopis lopus. Mums bija govis, cūkas. Arī mājputni - vistas un zosis. Ar lopiem puse dienas pagāja. Dārza darbi tāpat pie rudens ražas novākšanas. M.V.: Tu pārsvarā mājās strādā un zīmē, vai ne? M.S.: Parasti tā sanāk. Ja malku vajag saskaldīt un sakraut zem jumta, tad daru arī to. Mājas priekšu piekopju, malku sanesu mājā, kurinu. Tad es atpūtinu acis. Grūti visu laiku sēdēt un zīmēt, savu reizi jāatpūšas. M.V.: Kuģus arī esi zīmējis (braucam pāri Rojas tiltam, kur redzama osta)? M.S.: Jā, jā! Tur, kur Ventspils mols, - tur ir daži kuģīši. Man ir tāda bilde mājās. M.V.: Un vai portretus esi taisījis? M.S.: Jā, tikai ne pēc dzīvās dabas, bet pēc fotogrāfijām. Man mājās ir viena daļa portretu - vecāka gājuma mākslinieki. M.V.: Kuri? No Talsiem? M.S.: Jā. Žanis Sūniņš, Jēkabs Spriņģis, Andris Biezbārdis, Fricis Makstnieks. M.V.: Vai kāds ir arī pasūtījis portretu? M.S.: Vienreiz gadījās. Viens cilvēks gribēja sagādāt pārsteigumu savai sievai. Viņš iedeva sievas fotogrāfiju. M.V.: Esmu redzējis tavos darbos pārsvarā dzīvniekus. Kā tu tos zīmē? M.S.: Pēc atmiņas. M.V.: Kā tu iztēlojies, kādi izskatās reliģiskie tēli? M.S.: Atminoties no redzētā, no filmām, no citu bildēm. M.V.: Kādi ir lielākie darbi, kurus esi taisījis? M.S.: Kādi 50 centimetri. M.V.: Un mazākais? M.S.: Pastkartītes izmērā. M.V.: Kā ir vieglāk? M.S.: Uz mazāka. M.V.: Ar ko tev labāk patīk strādāt - zīmuli, tušu, ūdenskrāsām? M.S.: Godīgi sakot, tas neko daudz neizšķir. M.V.: Tev nav iecienītākās tehnikas? M.S.: Nē, man gluži vienalga. Ja apnīk ar vienu, tad pamainu uz citu. M.V.: Un ar kokgriezumiem tu vairs nenodarbojies? M.S.: Tā nav, vienkārši tagad neiznāk laika. Tagad jāstrādā ar Ģipku. M.V.: Tu pārsvarā taisi darbus uz papīra vai finiera? M.S.: Dažādi. Gan uz papīra, gan kartona, uz finiera arī. Grebis esmu finierī. M.V.: Tu finieri iekrāso? M.S.: Pat nekrāsoju. Ar zīmuli iezīmēju, izgrebju un ar laku pa virsu. Šo to ar zīmuli ietonēju. M.V.: Vai esi skaitījis, cik tev darbu ir? M.S.: Tā smalki ne. Esmu rēķinājis un zinu apmēram, cik. Pie simts varētu būt. Kādreiz es zīmēju kartiņas un dāvināju, tagad es dāvinu kādu senāk taisītu darbu. Ko vajag, pielaboju un dodu prom, lai atbrīvojas vieta jauniem darbiem. M.V.: Cik ilgi tu strādā pie viena darba? M.S.: Ir bijuši darbi, kur vajadzīgas trīs nedēļas, bet ir bijuši arī, kur vajadzīga nedēļa. Tas, ko es tagad taisu, iet ilgāk. M.V.: Vai grūti saņemties un pieķerties kaut ko darīt vai viegli? M.S.: Kā kuru reizi. Tā pārāk viegli nekad nav bijis. Vienmēr sākums ir piņķerīgs. Reizēm līdz pusnaktij aiziet. M.V.: Ir kāds kritizējis? M.S.: Tā gluži nav bijis. Kad vecāmāte bija dzīva, tā savu reizi kritizēja. Bet es vienalga palieku pie sava. Nevar jau klausīt, ko katrs saka. | |
| Atgriezties | |
