VIZUĀLO MĀKSLU PORTĀLS

LV   ENG
Vilnis Vītoliņš
Rubrikā "Dāmas un kungi" piedāvājam lasīt par aktuālo izstāžu mākslinieku iepriekšējām aktivitātēm. Šoreiz par fotogrāfa Vilņa Vītoliņa veikumu.
 
Vilnis Vītoliņš. Foto no sērijas "100 istabas". 2007
 
Lasiet par Viļņa Vītoliņa fotosēriju "100 istabas" mākslas kritiķa Jāņa Borga rakstā "Latvijas foto privātā dzīve". Pirmpublicējums žurnālā "Studija" Nr. 5 (68), 2009, 10.–19. lpp. (skat. šeit)

Par fotogrāfu mākslas zinātnieces Alises Tīfentāles rakstā "Tā ir Latvija?". Pirmpublicējums žurnālā "Foto Kvartāls", Nr. 6 (26), 2010, 16.–23. lpp. (skat. zemāk)


Tā ir Latvija?

Alise Tīfentāle, mākslas zinātniece

2011. gada sākumā ar fotogrāfa Viļņa Vītoliņa personālizstādi “Tā ir Latvija!”* tiks atklāts Latvijas un Austrumeiropas laikmetīgās mākslas izstāžu cikls Andrejsalā, tā iezīmējot Andrejsalā topošā Laikmetīgās mākslas muzeja vīziju. Vienlaikus klajā nāks izstādei veltīta grāmata** – pirmais izdevums publikāciju sērijā East European Collection. Tajā paralēli Viļņa Vītoliņa fotodarbiem būs rodamas mākslas zinātnieku un literātu interpretācijas un komentāri – eseju autori ir Helēna Demakova, Jānis Borgs, Alise Tīfentāle un Marts Pujāts. Par izstādes norises datumiem sekojiet līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos un muzeja mājaslapā www.andrejsala.org.

Vilnis Vītoliņš (1955) ir fotogrāfs, kura daiļrade pārliecinoši pauž “laika garu un vietas atmosfēru”(1), un ne velti izstādei un grāmatai izvēlēts ambiciozais nosaukums “Tā ir Latvija!”. Atsaucoties uz teorētiķu bieži piesaukto fotogrāfijas indeksālo jeb norādošo, apzīmējošo dabu, fotodarbos portretēta šodienas Latvija kā miniatūru, bet patstāvīgu “valstu” (māju un dzīvokļu) summa. Jāpatur prātā, ka šis ir mākslas projekts, nevis valsts pašreklāmas kampaņa, tādēļ ārpus izstāžu zāles būtu jāatstāj jautājumi par to, vai autora izvēlētie interjeri veido adekvātu un reprezentatīvu Latvijas portretu demogrāfiskā, sociālekonomiskā vai citā racionālā aspektā. Dati un to analīze lai paliek statistiķu un gaidāmās tautas skaitīšanas operatoru ziņā. Savukārt Vilnis Vītoliņš savos lielformāta darbos var atļauties sajūsmu, izbrīnu un varbūt pat izbīli, sastopoties ar materiālās pasaules formu, kompozīciju un elementu daudzveidību un krāšņumu.

Fotogrāfs Vilnis Vītoliņš ir spilgta personība Latvijas mūsdienu fotogrāfijā.
Radošajā darbā izmantotā metodoloģija apvieno dokumentālās fotogrāfijas stilistiku, “jaunās lietišķības” iedibināto tipoloģizācijas tradīciju, kā arī oriģinālus mākslinieciskos paņēmienus. Fotodarbi lielā mērā balstās uz reālistisku, dokumentālu attēlojumu, tomēr estētisku un saturisku piepildījumu tiem piešķir allaž klātesošais autors un viņa rokraksts.

Personālizstādes pamatā ir vērienīgais Viļņa Vītoliņa projekts “100 istabas”, pie kura autors sācis strādāt jau 2006. gadā. Darbi no šī cikla kā lielformāta krāsu fotogrāfijas jau eksponēti vairākās nozīmīgās mūsdienu mākslas izstādēs (to skaitā ir pirmais Cēsu mākslas festivāls 2007. gadā, izstāde “Privāts. Latvijas mūsdienu fotomāksla” Maskavā 2008. gadā un Rīgā 2009. gadā). Izstādē Andrejsalā būs skatāmi lielākoties iepriekš neizstādīti darbi, kas tapuši 2010. gadā.

Fotogrāfiskās kvalitātes (gluži vai neticamā detalizācija, kas robežojas ar hiperreālismu un “mūsdienu rokoko”(2)), fotodarbu formāts (135x180 cm), izvēlēto varoņu personību spektrs ļauj nešaubīgi uzskatīt Vītoliņa veikumu par mūsu laikmetu raksturojošu mākslu. Žanra izvēle – portrets privātajā interjerā – par mākslas tēlu padara šodienas cilvēku Latvijā, viņa privātās vides iekopšanas un uzturēšanas paradumus. Kā rakstījis Valters Benjamins: “Interjers privātpersonai ir ne tikai universs, bet arī ietvars. Dzīvot – tas nozīmē atstāt pēdas. Interjers šīs pēdas uzsver.”(3)

Mākslas kritiķis Jānis Borgs, komentējot Viļņa Vītoliņa darbus izstādē “Privāts. Latvijas mūsdienu fotomāksla” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”, norāda: “Unikāla ir tēmas mākslinieciskā atklāsme un monumentalitāte, rubensiski rembrantiskais tvēriens. Nenoliedzami izcila nozīme ir darbu dižajam formātam (..). Autors demonstrē tādu fototehnisko kapacitāti un jaudu, kas, šķiet, nav pa spēkam visiem izstādes dalībniekiem, kopā ņemot. Ir tāda sajūta, ka Daugavā starp parastajiem kuģīšiem būtu iebraucis milzenis Nimitz (ASV aviobāzes atomkuģis). (..) Plikais dokuments, sociālais fotopētījums pārtop mākslas darba vērtībās. Katrā ziņā šis pieteikums ir tik iespaidīgs, ka mums ir tiesības uztvert to kā jaunu mākslas Herkulesa varoņdarbu apsolījumu.”(4)

Vilnis Vītoliņš sarīkojis vairākas personālizstādes (2005. gadā Rīgā, 2009. gadā Romā u.c.), veidojis fotogrāfiju sēriju speciāli fotomākslas žurnāla “Foto Kvartāls” vākiem (2006–2010).

(1) Frāze aizgūta no Viļņa Vītoliņa laikabiedra, arhitekta un multimediju mākslinieka Hardija Lediņa (1955–2004) 1980. gadu kontemplācijas par cilvēka, vides un laikmeta attiecībām.

(2) Vikuļina, J. Vilnis Vītoliņš. 100 istabas. Grām.: Privāts. Latvijas mūsdienu fotogrāfija. Sast. un red. A. Tīfentāle. Rīga: Uksus, 2008, 182. lpp.

(3) Benjamin, W. Illuminationen. Ausgewahlte Schriften. Hrsg. S.Unseld. Frankfurt: Suhrkamp, 1955. Citēts pēc: Benjamins, V. Parīze, 19. gadsimta galvaspilsēta. Grām.: Iluminācijas. Tulk. latv.val. I. Ījabs. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2005, 197. lpp.

(4) Borgs, J. Latvijas foto privātā dzīve. Studija, Nr. 68, 2009, 18. – 19. lpp.

* Izstāde "Tā ir Latvija!" skatāma no 28. maija līdz 28. jūnijam RISEBA Mediju telpā (Rīgā, Ūdens ielā 6) - red.piez.
** Grāmata “Vilnis Vītoliņš. Tā ir Latvija. Fotogrāfijas (2007–2011)” - red.piez.
 
Atgriezties
 
 
 
Komentāri
 
Jūsu vārds
Jūsu e-pasts
Teksts