Viņš pārdos radošu garu
Daiga Rudzāte
Mazajā Smilšu ielā, kur savulaik atradās galerijas “Daugava” telpas, šoruden darbu uzsāka mākslinieku preču veikals (pazīstams jau vairākus gadus), galerija, hobiju skola un – arī rāmētava. Kaspars Zariņš, kas ģenerējis šī projekta ideju, nu cenšas to materializēt. Romantiķis, lai cik dīvaini tas skanētu, runājot par personu, kas uzsākusi biznesu. |
| | 
Kaspars Zariņš. Skice veikala "Pedants" fasādei
|
| | |
Pedants vairākus gadus ir tavu gleznu centrālais personāžs, kurš - vismaz es to tā saprotu - it kā runā tavā vietā. Patiesībā tas jau pārvērties par tavu "brendu", kura nosaukums, gluži tāpat kā augstās modes namu vārdi, garantē ko ļoti konkrētu.
Pirms vairākiem gadiem, kad radās Pedanta tēls, iedomājos, ka kādreiz varētu to pārvērst par tā dēvēto preču zīmi. Tēls šķita gana intriģējošs, lai arī īpaši nepiepūlējos, to izdomājot. Vienkārši nejaušība. Mālēju to cilvēciņu un domāju, kā lai nosauc. Tad kādu gleznu gluži impulsīvi nodēvēju par “Pedantu”. Patiesībā tas esmu es pats. Ne ikdienas dzīvē, bet savā profesijā. Savulaik, kad saņēmu uzaicinājumu vadīt firmas “Vincents” mākslinieku preču veikalu, teicu, ka darīšu to tikai tādā gadījumā, ja uzņēmumu nosauks par “Pedantu”.
Tagad “Pedanta” vārds raksturo arī tavu biznesu. Man gan gribētos teikt, ka tu esi nolēmis pelnīt naudu visai romantiskā veidā.
Šeit kādreiz ceru izveidot radošo fabriku “Pedants”. Iesākumā darbosies mākslinieku piederumu veikals, galerija, mākslas hobiju skola un rāmētava.
Runājot par mākslinieku piederumiem – mana auditorija ir profesionāļi. Es netaisos sacensties ar lielveikaliem, kuri pārdod plaša patēriņa mākslas preces, jo mans mērķis ir uzturēt profesionālo līniju un pārdot mākslinieku dažāda līmeņa profesionālos piedrumus.
Galeriju Rīgā netrūkst…
Galerijas atšķiras ar to, kas tās vada. Šeit es vēlos eksponēt tikai un vienīgi “tīru mūsdienu mākslu”. Vecmeistari mani neinteresē. Izstādes nebūs plašas, jo tādas nav iespējamas telpu trūkuma dēļ, bet šeit izstādīsies lieliski autori un atšķirībā no citām Rīgas galerijām ekspozīcijas netiks mainītas ik pēc divām nedēļām. Tās šeit varēs apskatīt vismaz mēnesi, jo man šķiet dīvaina Rīgā tik populārā prakse, kas izstāde ilgst tikai divas nedēļas - mākslinieks nepaspēj izlikt bildes, kad tās jau ir jānovāc. Es eksponēšu ne tikai glezniecību, bet arī tēlniecību, videomākslu, instalācijas, dizaina priekšmetus. Visu, kas atbilst mākslas statusam.
Pilsētā netrūkst arī rāmētavu…
Jā, bet es vēlos izglītot cilvēkus un, būdams mākslas profesionālis, gribu pierādīt, ka ietvars ir tas, kas gleznu papildina un padara to labāku. Ir tāds franču teiciens, ka septiņdesmit procentus no gleznas vērtības sastāda rāmis. Es nepiekrītu, ka mūsdienu mākslu nevar ierāmēt. Patiesībā man šķiet, ka gleznu izlikšana bez rāmjiem gluži vienkārši ir ekonomija. Jebkura glezna, arī modernā, ierāmējumā tikai iegūst.
Mākslas kursi neprofesionāļu vidū ir ļoti populāri Rietumos. Latvijā tomēr vēlmi apgūt mākslu iemaņas varētu kavēt merkantilais finanšu jautājums.
Bet cilvēki taču spēlē tenisu vai golfu. Tas, protams, būs komercpasākums, mācības nenotiks par velti. Es domāju, ka dzīves līmenis šeit celsies. Galu galā – ja tev kaut kas ļoti patīk, tad taču atļaujies aiziet uz koncertu vai vienmēr pietrūkst. Bet ir lietas, kuras katram ir prioritātes. Ja tu glezno, tad zināma budžeta daļa jāatvēlē tam, lai nopirktu krāsas. Jo tā ir tava profesija. Es uzskatu - ja cilvēks patiesi vēlēsies iemācīties, viņš nāks uz šejieni.
Mans mērķis nav šo skolu padarīt par masveida organizāciju.
Vai tu šobrīd vari apsolīt ko tādu, kas cilvēkam šķistu pietiekams arguments tam, lai noticētu, ka šī ir tā “īstā vieta”…
Izejot šos kursus, cilvēks spēs radīt “galaproduktu”. Šeit, piemēram, varēs izmantot grafikas spiedi. Es pieaicināšu profesionāļus, kas interesentiem palīdzēs apgūt monotipijas vai linogriezuma tehniku, lai pēc tam sev izgatavotu kaut vai Ziemassvētku atklātnīti.
Patiesībā ir vienalga, kādā jomā konkrētais “skolnieks” vēlas darboties – grafikā vai tēlniecībā, vai… Es vēlos līdzās zināšanām, kuras viņš varēs iegūt, atbrīvot arī radošo garu. Un tas jau ir jebkura mākslas skolotāja uzdevums – panākt cilvēka radošās domas attīstību.
Man ir arī ideja organizēt mākslas seminārus tiem, kurus interesē mākslas teorija. Galu galā mākslas izglītība var noderēt strādājot gan bankās, gan, piemēram, muitā.
Tu spēj šobrīd vienā teikumā formulēt sava projekta mērķi?
Patiesībā mans mērķis ir pārdot radošu garu. Beigu beigās to varētu tirgot pudelītēs, uz kurām būtu rakstīts “Pedanta radošais gars”. Ja var pārdot Parīzes gaisu, tad kāpēc gan nevar pārdot Pedanta radošo garu? |
| | | Atgriezties | |
|
