VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| ART MOSCOW 2003 Daiga Rudzāte No 22. līdz 27. aprīlim Maskavā, Centrālajā mākslinieku namā Krimas krastmalā notika 7. starptautiskā mākslas mese Art Moscow. Līdzās augsta līmeņa mākslas tirgum (“daudzas galerijas gadatirgus stendus pārvērtušas konceptuālos projektos,” raksta laikraksts Afiša) notiek arī virkne nekomerciālu izstāžu, starptautisks kolokvijs un skatāmi vairāki ārzemju kuratoru veidoti projekti. Art Moscow 2003 kataloga ievaddaļā organizatori raksta: “Art Moscow 2003 fons ir pieaugoša sabiedrības interese par laikmetīgo mākslu. Un tā nav vienkārši aizraušanās ar kaut ko eksotisku. Runa ir par kardinālām pārmaiņām visā Krievijas mākslas ainā, kur vienlīdz liela un noturīga ir kolekcionāru interese par 60., 80. un arī 90. gadiem, beidzot augļus nesusi arī Krievijas muzeju izstāžu politika, kas pēdējos gados tika rūpīgi pilnveidota, un rezultātā šobrīd plaša visas zemes auditorija regulāri tiek iepazīstināta ar laikmetīgās mākslas procesiem.” Šķiet, Maskava pilnībā nostiprinājusi mākslas metropoles statusu pasaules acīs, ņemot vērā, ka šopavasar tur ieradās gan Haralds Scēmans, gan šīgada Venēcijas biennāles kurators Frančesko Bonami, lekcijas lasīja filozofijas un mākslas zinātņu profesors Boriss Groiss (Art Moscow ietvaros bija apskatāma arī viņa studentu veidota instalācija Art Judgement Show), Pikaso muzeja kuratore Marija Lora Bernadaka, Tokijas pils direktors Nikolā Burio un citi. Patiesībā pasākumu programmas “biezums” un daudzslāņainība nešaubīgi norāda, ka Art Moscow šodien kļuvis par nozīmīgu notikumu un ka līdzās Manifesta, documenta vai Venēcijas biennālei šī ir vēl viena vieta, kurp braukt, lai iegūtu priekšstatu par mūsdienas mākslas virzību un tendencēm. Tieši tālab tik loģiska šķiet ziņa nākamā gada jūnijā uz Art Moscow nekomerciālās daļas bāzes izveidot biennāli. Iespējams, mākslas publikas acīs tā ar savu eksotiku un vērienu varētu iekarot daudz stabilākas vērtības statusu nekā, piemēram, slavenā Akiles Bonito Olivas izauklētā Valensijas biennāle, kas šovasar notiek jau otro reizi, bet, neraugoties uz daudzo zvaigžņu (piemēram, Boba Vilsona) klātbūtni 2001. gadā, tomēr nav spējusi kritikas apziņā tā līdz galam iegult. | |
| |
| ŅEDEĻA: • “Šoreiz mūsdienu krievu māksliniekiem jāiekļaujas starptautiskā kontekstā. Vienā stendā tiks izvietoti Dubosarska un Vingradova darbi, līdzās esošajā – Endija Vorhola māksla. Kosmopolītisko garu stiprinās arī tas, ka daudzus krievu māksliniekus izstādīs ārzemju galerijas: austrieši rādīs klasiķa Iļjas Kabakova un radikāļa Aleksandra Brenera mākslas darbus. No Ļubļanas tiks atvesti Jurija Leidermana un jau sen Krievijā nestrādājošo Gijas Rigvavas un Vadima Fiškina mākslas darbi.” • “Hitparādi rādīs Absolut kolekcija, no kuras darbus demonstrēšanai izvēlējies Oļegs Kuļiks, piedāvājot apskatīt Endija Vorhola, Demjena Hērsta, Kīta Heringa, Armāna un arī vairāku mūsdienu krievu autoru mākslu.” AFIŠA: • “Art Moscow ietvaros tiks pasniegta arī pirmā šogad iedibinātā privātā laikmetīgās mākslas prēmija General Satelite. Par tās pirmo laureātu (“par ieguldījumu krievu mūsdienu mākslas attīstībā”) kļūs fotogrāfs Boriss Mihailovs, kas kļuvis slavens ar krievu bomžu (viņu sejās pēdējos gados ielūkojusies visa Eiropa no Parīzes līdz pat Helsinkiem un arī Amerika) lielformāta fotoportretiem.” • “Paldies Dievam, dalībnieki no ārzemēm atveduši ne vien džentlmeniski pieklājīgu klasiķu darbu kolekciju, bet arī daudzus svaigus personāžus.” ŅEZAVISIMAJA GAZETA: • “Par šīgada Art Moscow īpašu iezīmi var dēvēt kolekcionāru aktivitāti. Tie laimīgie un lepnie, kuru īpašumā ir Timura Novikova, Ajdanas Salahovas un Konstantīna Zvezdočetova, Vladimira Dubosarska un Aleksandra Vinogradova darbi, tiecas iepazīstināt ar tiem publiku.” KUĻTURA: • “Art Moscow uzmanības centrā ir procesi, kas aktuāli šodienas mākslas pasaulē. Jaunie un jau atzītie mākslinieki, kritiķi, muzeju kuratori un galeristi rādīs šodienas mākslas attīstības būtiskākos aspektus un runās par rītdienas perspektīvām.” | |
| Atgriezties | |
