VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| DAŽI JAUTĀJUMI 12.VIĻŅAS GLEZNIECĪBAS TRIENNĀLES SAKARĀ Inga Brūvere Katrā sabiedrības attīstības kultūrvēsturiskajā telpā glezniecībai kā vienai no mākslas formām bija savs vēstījums, kas uzrunāja skatītāju caur formas un satura mijiedarbību. Kāda ir glezniecības pozīcija mūsdienu mākslā? Vai glezniecība spēj atbildēt uz jautājumiem, ko izvirza strauji mainīgā realitāte? TELPA. Viļņas glezniecības triennālei, kas ir vienīgais šāda mēroga glezniecības projekts Baltijas valstīs, ir vairāku gadu desmitu pieredze. Šogad triennāle notika jau 12. reizi. Tās ekspozīcija bija izvietota Laikmetīgās mākslas centrā. Jebkurai telpai ir sava specifika, kas jāņem vērā, veidojot ar to attiecības, citādi vēlamais rezultāts netiek sasniegts. Ekspozīcijā jāatrod mijiedarbība starp izstādes telpu un tajā izvietotajiem mākslas darbiem. Tam ir liela nozīme tālāko attiecību veidošanā ar skatītāju. Jārada apstākļi, kas rosinātu skatītāja interesi telpas dziļākai satura izpētei. SATURS. Kuratora Igna Kazakeviča izstrādātās koncepcijas pamatā bija uzdevums izsekot tradicionālās glezniecības valodas izzušanai mūsdienu mākslā un paralēli arī tās transformācijai citās matērijās. Veidojot vairākus konceptuālos līmeņus, kurators meklēja dialoga iespējas lietuviešu un ārzemju mākslinieku starpā – “dvīņu princips”, kas balstās uz līdzībām stilu izpratnē vai dažādu pieeju viena motīva izmantošanā. Tādā veidā tiek demonstrēta mākslinieku attieksme pret ideju kā koncepcijas sastāvdaļu – “ŠEIT un TUR” (no Ritas Mikučonītes un Igna Kazakeviča sarunas. Sk. triennāles katalogu). Šāds uzstādījums var patikt vai ne, bet tāds nu reiz ir piedāvājums un spēles noteikumi. FORMA. Triennālē bija pārstāvēts plašs glezniecības spektrs – no tradicionālajām izpausmēm līdz glezniecības un citu mākslas mediju apvienojumam. Tradicionālā glezniecība – eļļas vai akrila krāsas uz audekla, reizēm uz koka vai kartona – risina gleznas satura literāro, ilustratīvo pusi. Mākslinieka iecere izpaužas attieksmē un prasmē strādāt ar materiālu. Tradicionālā materiāla aizstāšana vai tā apvienojums ar citiem ne vienmēr piešķir darbam jaunu satura vēstījumu. Konceptuālajā mākslā ir svarīga mākslinieka attieksme pret ideju. Tradicionālo glezniecību pārliecinoši pārstāvēja ekspresionisma piekritēji, kas Lietuvas tradīciju kontekstā nepārsteidz: Arūns Vaitkūns (Arūnas Vaitkūnas), Ričards Bartkevičs (Ričardas Bartkevičius), Aušra Barzdukaite-Vaitkūniene, Raimonds Martinens (Raimondas Martinenas, visi – Lietuva) un Elizabete Krotova (Elisabeth Krotoff, Francija). Iespējas, ko dod tradicionālo un netradicionālo materiālu apvienojums, izmanto Ģirts Muižnieks (Latvija) un Tīna Tammetalu (Igaunija). Lietuviešu mākslinieces Jurgas Barilaites action – agresīvas darbības rezultātā top “trausla” satura glezna. Skatītājam bija iespēja tās radīšanas procesu vērot video. Sigits Stanūns (Lietuva) veido “mistērijas” telpu, apvienojot lielizmēra figurālas kompozīcijas ar performances elementiem. Daži no māksliniekiem savu attieksmi pret glezniecību formulējuši ļoti nosacīti, piemēram, Arvīds Žalpis (Lietuva) un Mall Paris (Igaunija). 12. Viļņas glezniecības triennāle bija tikai viens no iespējamiem piedāvājumiem nepārtrauktajā mākslas procesā, un, ja ņem vērā kuratora subjektīvo uzstādījumu, kam ir arī objektīvi cēloņi, jāsecina, ka izvirzītie uzdevumi tika izpildīti. Tomēr jautājums, vai glezniecība, kas tapusi šodienas telpā, arī pēc satura un formas ir mūsdienīga, joprojām paliek aktuāls. | |
| Jautājumi māksliniekiem Ievai Iltnerei (Latvija), Tīnai Tammetalu
(Igaunija), Arvīdam Žalpim (Lietuva) un Mariannei Šongai (Norvēģija)
saistībā ar 12.Viļņas glezniecības triennāli. Kādas ir jūsu domas par triennāli? Vai glezniecība ir uzskatāma par laikmetīgo mākslu? Ieva Iltnere: Triennāles koncepcijā un tās realizācijā bija liela disonanse, kārtējā teorijas un prakses neatbilstība. Izstādē dominēja viens virziens, tā sauktais lietuviešu ekspresionisms. Ir iespaids, ka arī mākslinieku atlase no citām valstīm notika, piemeklējot “līdzīgos”. Es biju gaidījusi lielāku dažādību un varbūt arī atbildes uz mani interesējošiem jautājumiem: “Kāda ir glezniecības valoda šodien? Materialitātes problēma – vai tā vispār pastāv mūsdienu glezniecībā?” Laikmetīgā glezniecība... Domāju, tas ir ļoti individuāli. Mans ideāls ir glezna, kas saglabājusi savu arhaisko izcelsmi – tiek gleznota ar roku uz audekla. Tieši ar to tā pārsteidz un izsaka šodienu. Mans hobijs ir braukt pa pasauli un meklēt šādu gleznu. Ir kaifs, kad to atrod. Tīna Tammetalu: Triennālē redzamie darbi ar dažiem izņēmumiem bija tradicionāli. Man patika norvēģu mākslinieka Daniela Estvolda darbs Catwalk/4 un Arvīda Žalpja darbs “Krēsls no trim skatpunktiem”. Daudzi Igaunijas kritiķi uzskata, ka glezniecība kā mākslas forma nav laikmetīga un ir neinteresanta. Mākslinieki, kuri agrāk gleznoja, tagad veido video vai instalācijas. Es neizslēdzu šādu iespēju radošas pieredzes paplašināšanai, jo tā ir normāla attīstība. Svarīgi, lai darbā būtu ideja neatkarīgi no materiāla izvēlēs. Arvīds Žalpis: Es gaidīju, ka triennālē būs vairāk eksperimentālu darbu. Daudz gleznu bija ļoti tradicionālas. Tās ir labas un profesionāli izpildītas, bet pauž sen zināmas patiesības. Netradicionālo materiālu izmantošana paplašina iespējas, taču arī ar tradicionālo materiālu palīdzību var izteikt savas domas. Materiāls ir tikai līdzeklis ideju īstenošanai. Laikmetīgumu mākslā nosaka ideja – saturiskā slodze, nevis materiāla izvēle. Svarīgi, lai māksliniekam būtu ko teikt. Manuprāt, mākslā vairāk jārunā par problēmām, kas ir mums apkārt, – sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām. Marianne Šonga: Mūsdienu mākslā valda telpiskā domāšana – domāšana vairākās dimensijās. Tagad ir izzuduši agrākie ierobežojumi, kas nodalīja mākslas medijus. Arī glezniecībā tik ļoti vairs nav jāpieturas pie tradicionālām izteiksmes formām. Man liekas, ka tas ir labi. Es biju ļoti saviļņota, braucot uz Viļņu, jo pirms brauciena neko nezināju par mākslu Baltijas valstīs. Izstāde bija ļoti pozitīva un piedāvāja daudz labu ideju. Vai kā mākslinieks (-ce) sevi realizējat tikai glezniecībā vai vēl kādā no mākslas medijiem, un kas nosaka materiāla izvēli? I.I.: Esmu absolūta glezniecības fane. Manā uztverē glezna ir unikāls viena cilvēka ar rokām veidots darbs plaknē. Man ir pilna galva ar dažādām idejām, liekas, ka laika, kas man ir atvēlēts, vienalga būs par maz, lai visu realizētu. Sasniegumi rodas ilga darba rezultātā, procesā, un ir sajūta, ka es ļoti lēni attīstos. Līdz ar to esmu greizsirdīga uz daudziem citiem darbiem, kas novērš manu uzmanību. Man ir svarīgi saglabāt līdzsvaru, un radošais darbs man to sniedz. Savās gleznās es izmantoju ogli un eļļas krāsas uz audekla. Man patīk melnbaltas bildes gleznas, kas nav glezniecība, taču arī tad veidojas “krāsu” attiecības starp zīmuli, ogli, laku un audeklu. Arī video, kurā tiek izmantota krāsu spēle, var uzskatīt par glezniecību. Tāda kā kustīga glezna. Esmu beigusi “lietišķos” un studiju laikā daudz strādāju ar dažādiem materiāliem. Šobrīd man liekas – vislabāk ir bez liekiem efektiem strādāt ar roku uz audekla. Man tas nozīmē patieso vērtību. T.T.: Es studēju glezniecību. Tagad strādāju arī ar video. Materiāla izvēli nosaka ideja un paša materiāla iespējas idejas veiksmīgai realizācijai. Domāju, kā gleznotāja arī video es veidoju no cita skatpunkta. Man ir svarīga arī darba vizuālā uztvere. Darba procesa sākumā man nav atbilžu uz visiem jautājumiem. Ļauju, lai radošais process mani vada, atklājot arī jaunas iespējas. Svarīgs ir process kā tāds – no idejas līdz tās materializācijai. Triennālē redzamajā darbā esmu apvienojusi glezniecības tradicionālos materiālus (audeklu, eļļas un akrila krāsas) ar dabā ņemtajiem materiāliem – zemi, asfaltu, smiltīm. Materiālu “intriga” ir gleznu – instalāciju “Igaunijas ainavas” idejas pamatā. A.Ž.: Jau ilgāku laiku savos darbos es izmantoju arī glezniecībai netradicionālus materiālus. Pēdējos gados gan vairāk veidoju objektus, bet neatsakos arī no glezniecības. Mani interesē jaunās iespējas, kas rodas, izzūdot robežām starp tradicionālajām mākslām. Tagad var izmantot dažādu mediju izteiksmes iespējas. M.Š.: Strādāju arī fotogrāfijā, bet lielākoties tāpēc, lai gūtu iedvesmu glezniecībai. Izmantojot tradicionālos materiālus, es radu mobilas gleznas, kuras dažādās kompozīcijās eksponēju uz sienas, kā arī, liekot gleznas citu citai virsū, veidoju telpiskus objektus. Kā darba virsmu izmantoju arī gleznas rāmja ārējo malu, kas, kārtojot tās citu citai virsū, rada interesantu zīmējumu saspēli. Vienmēr, strādājot pie projekta, domāju arī par telpu, kurā tiks izvietoti mani darbi. Laikā, kad notiek vairāku mākslas formu saplūšana, vai ir vajadzība saglabāt šaura uzstādījuma projektus, tostarp arī glezniecības triennāli? I.I.: Ir normāli, ka mūsdienu mākslā notiek dažādu mediju sintēze. Šī tendence vērojama arī tēlniecības kvadriennālē Rīgā. Domāju, ka ir jāsaglabā glezniecības triennāle. T.T.: Manuprāt, ir jārīko glezniecības triennāle, ļaujot māksliniekiem brīvību materiāla izvēlē. Tā ir savā veidā glezniecības rehabilitācija. Uzskatu, ka arī glezniecībai ir sava vieta mūsdienu mākslā. A.Ž.: Robežu izzušana tradicionālajās mākslās radījusi situāciju, kad vienu un to pašu darbu var eksponēt dažādu mediju projektos. Šajā situācijā būtu jārīko izstādes – projektus ar vienojošu koncepciju un dažādu materiālu izmantošanu, eksponējot kopā objektus, video, fotogrāfiju, glezniecību u.c. Domāju, ka šāda ekspozīcija var tikai vinnēt. M.Š.: Glezniecībai ir ļoti ilga tradīcija. Ilgus gadsimtus tā ieņēma vadošo lomu mākslas vēsturē. Pēdējos gados daudzi mākslinieki bija aizgājuši no glezniecības, uzskatīdami, ka tā ir novecojusi un neko jaunu tajā vairs nevar pateikt. Viņi sāka veidot darbus video, fotogrāfijā un instalācijā – ar domu radīt “laikmetīgo” mākslu. Taču pašlaik Norvēģijā jaunie mākslinieki atgriežas pie glezniecības. Savā veidā notiek glezniecības renesanse. Viss mainās ļoti ātri. Domāju, ka cilvēki ir noguruši no trokšņiem un kustības, kas dominē izstāžu zālēs. Varbūt cilvēkiem ir nepieciešama vientulības sajūta? Man liekas, ka ir ļoti svarīgi rīkot arī glezniecības projektus un saglabāt glezniecības triennāles tradīciju. | |
| Atgriezties | |
