 a“Oskars”bez zeltījuma
Mārtiņš Slišāns
Kinoakadēmijas balva “Oskars” ir vecākais no pasaules kino balvu zīmoliem. To pārdod kā gada žilbinošāko kinozvaigžņu un sasniegumu parādi, ko redzēt nozīmē uz mirkli gozēties brīnumpatīkamajā slavas un panākumu saulītē. Pēdējos gados “Oskaru” šovs uzņēmis īpaši lielus apgriezienus – masīvā globalizācijas uzbrukuma un glamour1 industrijas pārliecinošā trieciena iespaidā vienā dienā šo notikumu vēro vairāk nekā miljardu liela auditorija, t.i. – sestā daļa pasaules iedzīvotāju. Bet vai “Oskaru” zelts ir tik spožs, kā to mālē? Vai šī pasākuma šķietamais prestižs neprasās pēc vārdiem, ko vienā no stāstiem lietojis Somersets Moems, aprakstot kādu sievieti: “Viņa atstāja uz mani tādu iespaidu, it kā viņai būtu vairāk baltu, lielu un līdzenu zobu, nekā tas ikdienā nepieciešams”? |
|
|
