VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Kārlim Hūnam - 175 Edvarda Šmite Pasaules koordinātu sistēmā cilvēku vispirms raksturo tādi dati kā viņa dzīves noteicošie datumi, viņa vārds un uzvārds. Jebkura kļūda var izraisīt tālejošas sekas, tādējādi precizitāte šajos jautājumos ir absolūti nepieciešama. Un tomēr atkal un atkal atklājas pa neprecizitātei. Tā arī Kārļa Hūna ievērojamās jubilejas sakarā. | |
|
Pasaules koordinātu sistēmā cilvēku vispirms raksturo tādi dati kā viņa dzīves noteicošie datumi, viņa vārds un uzvārds. Jebkura kļūda var izraisīt tālejošas sekas, tādējādi precizitāte š ajos jautājumos ir absolūti nepieciešama. Un tomēr atkal un atkal atklājas pa neprecizitātei. Tā arī Kārļa Hūna ievērojamās jubilejas sakarā.
Par Latvijas māksliniekiem pašlaik visbiežāk informāciju gūstam no enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās". Enciklopēdijas 1. sējumā (1995) lasām: "Hūns, Kārlis Teodors (1831. 12. XI Madlienā–1877. 28. I Davosā)," – bet ceturtajā sējumā (2003) jau norādīts, ka mākslinieks dzimis 1830. gadā. Papētot dokumentus un senākas publikācijas, atklājās, ka ar Kārļa Hūna vārdu un dzimšanas datumu autori nereti rīkojušies vismaz vaļīgi, lai neteiktu vairāk. Man pieejamajos Krievijā iespiestajos izziņas materiālos laika periodā no 1879. līdz pat 1976. gadam par Hūnu atkārtojas viena un tā pati informācija: Гун Карл Федорович, 1830 - 1877. Šķiet, ka Hūns ar diviem vārdiem – Kārlis Teodors – pirmo reizi minēts tikai 20. gs. sākumā Vilhelma Neimaņa sastādītajos izdevumos par Baltijas māksliniekiem, kur kā viņa dzimšanas datums uzrādīts 1830. gada 1. decembris. Šī informācija pārceļojusi arī uz autoritatīvo Tīmes–Bekera leksikonu (18. sējums, 1925): Huhn, Karl Theodor Fjodorowitsch, geb. 1.12.1830 in Sissegal (Livland). Latviešu konversācijas vārdnīcas (6. sējums, 1931) sastādītāji atstājuši lasītājam pašam iespēju izvēlēties Kārļa Hūna dzimšanas gadu: 1830 vai 1831. Savukārt Alberts Prande un Hugo Vītols publikācijās par Kārli Hūnu (attiecīgi 1943. un 1969. gadā) pieturas pie cita dzimšanas datuma – 1831. gada 1. decembris. Ilgus gadus nozīmīgākais Latvijā pieejamais pētījums par Kārli Hūnu bija Artura Lapiņa un Artura Eglīša monogrāfija "Kārlis Hūns" (Rīga, 1953), kur autori savu izvēli par labu 1830. gadam paskaidroja šādi: "K. H. vecajā kapa akmenī Madlienas kapsētā bija iekalts kā dzimšanas gads 1831. g. 1. dec. (p.v.st.); pēc citām, tagad nepārbaudāmām ziņām, K. H. dzimis 1831. gada 13. novembrī (p.v.st.). Visos iespiestajos rakstos par K. Hūnu kā dzimšanas gads figurē 1830. g. 1. XII (p.v.st.), pie kā arī pieturējāmies." (Sk. piezīmi monogrāfijas 7. lappusē.) Laikam jau pamatojoties uz minēto monogrāfiju, arī Latvijas PSR Mazajā enciklopēdijā (1. sējums, 1967) un Latvijas padomju enciklopēdijā (4. sējums, 1983) par Kārļa Hūna dzimšanas gadu uzrādīts 1830. gads. Pašlaik atkal esam atgriezušies pie diviem mākslinieka vārdiem – Kārlis Teodors Hūns – un pie diviem iespējamiem dzimšanas gadiem. Izrādās, ka vairāk nekā simt gadu ilgā laikposmā pirmais pētnieks, kas pievērsās vēsturisko dokumentu apguvei šajā jautājumā, bija Eduards Kļaviņš, kura pētījumā "Latviešu portreta glezniecība" (Rīga, 1996), pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva materiāliem, parādās pareizais Kārļa Hūna dzimšanas datums: 1831. gada 1. novembris (p.v.st.). Diemžēl daudzi lasītāji, arī enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" sastādītāji šo publikāciju nepamanīja. Tā kā Eduards Kļaviņš netika precizējis Kārļa Hūna kristīto vārdu, nācās atgriezties pie arhīva dokumentiem. Madlienas (19. gs. – Sissegal) baznīcas grāmatas (LVA, 235. f., 3. apr., 172. l.) 161. lappusē tiešām atradu ierakstu par to, ka 1831. gada 1. novembrī dzimis un 30. decembrī kristīts skolotāja (Schulmeister) Kārļa Frīdriha Hūna un viņa sievas Luīzes, dzim. Fogeles, dēls Kārlis Jēkabs Vilhelms (Carl Jacob Wilhelm). Ieraksti Madlienas baznīcas grāmatā ļauj precizēt vēl dažas ziņas par Kārļa Hūna ģimeni. Domājams, ka viņa tēvs Kārlis Frīdrihs Hūns ieradies Madlienā ne ātrāk kā 1822. vai pat tikai 1823. gadā. Vēl 1821. gadā Madlienas draudzes skolā strādājis skolotājs J.D. Kaufmanis (Kaufmann). Hūnu klātbūtni Madlienā pirmo reizi apliecina ieraksts par to, ka 1823. gada 28. novembrī pie dievgalda gājis draudzes skolotājs Frīdrihs Hūns un viņa vecāki Jēkabs Hūns un Marija (des Kirchspiels Schulmeister Friedrich Huhn mit dessen Ältern Jacob Huhn und Maria). Šķiet visai iespējams, ka jaunais skolotājs Hūns (viņam ir tikai 24 gadi), tikko pārcēlies uz pastāvīgu darbu un dzīvi Madlienā un pierakstījies Madlienas vācu draudzē, gājis pie dievgalda sakarā ar šiem nozīmīgajiem notikumiem viņa dzīvē. Nav izslēgts, ka līdz ar dēlu arī vecāki pārcēlās uz dzīvi Madlienā, vismaz literatūrā atradu norādes, ka viņi miruši tur. 1824. gada 17. oktobrī draudzes skolas skolotājs un ērģelnieks Frīdrihs Hūns stājies laulībā ar Ķeipenes Stūres kroga krodzinieka Jēkaba Fogela (Jacob Vogel) meitu Luīzi Doroteju (Louise Dorothea). Līgava laikam bijusi dažus gadus jaunāka par līgavaini, jo iesvētīta 1821. gadā. Hūnu ģimene bijusi bērniem svētīta. Baznīcas grāmatā ierakstīti Hūnu bērni Magnuss Frīdrihs Rūdolfs (1825), Amālija Auguste (1827), Katarīna Otīlija (1829), kā ceturtais bērns dzimis vēlākais mākslinieks Kārlis Jēkabs Vilhelms (1831) un vēl pēc viņa 1833. gadā pasaulē nācis Hūnu piektais bērns Elīzabete Gertraute Juliana. Ieraksti baznīcas grāmatā liecina, ka vecākais dēls Magnuss Frīdrihs Rūdolfs miris 19 gadu vecumā 1845. gadā, bet vecākā meita Amālija Auguste 1854. gadā stājusies laulībā ar Gotlību Mihaelu Lucu (Gottlieb Michael Lutz). Tās pagaidām ir vienīgās mūsu rīcībā esošās ziņas par Kārļa Hūna brāļiem un māsām. Savukārt saskaņā ar baznīcas grāmatas ierakstiem Kārļa Hūna tēvs, pensionētais Madlienas skolotājs Kārlis Frīdrihs Hūns, dzimis Igaunijā (Alt Wrangelshof) un miris 76 gadu vecumā 1876. gada februārī Nordeķos (Nordekshof) pie Rīgas. Tiktāl pagaidām par Kārļa Hūna ģimeni. Bet no kurienes Kārlim Hūnam 20. gs. publikācijās parādījies otrs vārds Teodors? Domāju, ka dokumentus par to vairs neatradīsim, tomēr ir iespējams izteikt dažus pieņēmumus. Šķiet, ka viss varētu būt sācies ar Krievijā 19. gs. piekopto praksi nekrieviskas izcelsmes vārdus krieviskot, tā, piemēram, vācu Vilhelmi un Teodori pārtapa par Vasilijiem un Fjodoriem, Johani – par Ivaniem utt. Tikai šādu pārveidojumu rezultātā Pēterburgas Mākslas akadēmijas dokumentos un vēlāk arī visos krievu izdevumos Kārlim Hūnam varēja rasties tas tēvvārds, kas, kā jau minēts, vēlāk iekļuvis arī Tīmes–Bekera leksikonā: Fjodorovičs. Visai iespējams, ka kādā izdevumā, taupot vietu, tēvvārds iespiests saīsināti: Гун Карл Федо р., savukārt Vilhelms Neimanis tekstu pārpratis un tēvvārda saīsinājumu uztvēris kā Hūna otru vārdu, bet Neimanim jau 20. gs. 90. gados nekritiski uzticējušies enciklopēdijas "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" sastādītāji. Tātad Kārlis Jēkabs Vilhelms Hūns dzimis 1831. gada 1. novembrī pēc vecā stila jeb 13. novembrī pēc jaunā stila. To arī ievērosim, gatavojoties šīs nozīmīgās jubilejas svinībām. | |
| Atgriezties | |
