VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Divas jaunas zvaigznes no Latvijas Alise Tīfentāle Noslēdzies vizuālo mākslu žurnāla "Studija" un Arctic Paper rīkotais jauno fotogrāfu konkurss "Jaunā zvaigzne no Latvijas". | |
|
Žūrija pateicas visiem 80 konkursa dalībniekiem par atsūtītajiem darbiem un katram vēl turpināt nodarbošanos ar foto un atrast savu vietu šajā pašlaik ļoti rosīgajā vizuālās kultūras jomā. Žūrija kopumā novēroja vienu raksturīgu kļūdu, kas atkārtojās visbiežāk un traucēja pienācīgi novērtēt daudzus jaunus un neapšaubāmi talantīgus autorus, – nekonsekventa bilžu izvēle. Konkursā aicinājām iesniegt fotogrāfijas un solījām vērtēt to māksliniecisko oriģinalitāti. Tas nozīmē, ka viena autora iesūtīto fotogrāfiju komplektu mēs uzskatījām par vienu sēriju un arī vērtējām, cik šis pieteikums oriģināls kā vienota sērija. Tipiskākais gadījums: divas nudien lieliskas fotogrāfijas, kas kopā veido interesantu, pārdomātu un varbūt pat negaidītu vizuālo konceptu, un tām pievienota trešā – darbs pavisam citā stilistikā, gluži kā cita autora darbs citā rokrakstā. Tas liek domāt, ka autors nav īsti pārliecināts par savu izvēli, par savas tēmas oriģinalitāti un izpildījumu un gribētu it kā parādīt: lūk, es māku arī tā un šitā, un tā tālāk… Vērtējot mēs ņēmām vērā tieši šo attēlu sērijas saturisko konsekvenci, spēju domāt lielākos mērogos, piedāvāt skatītājam vienu ideju – to, kas pašam autoram liekas vissvarīgākā vai vislabākā. Žūrijai bija arī prieks skatīt daudz profesionāli augstvērtīgu fotogrāfiju, kurās bez mākslinieciska tvēriena, taču visādi citādi nevainojami bija fiksēti saulrieti, dzīvnieki, augi, ainavas un citas dabas parādības, bet šī konkursa mērķis tomēr bija atrast un iedvesmot turpmākam darbam daudzsološu mākslinieku, kas strādā ar foto tehnoloģijām un visspilgtāk pārstāvētu Latvijas jaunākās paaudzes mākslinieku domāšanu, nevis vērtēt vien iemaņas tehnikas lietošanā.
Konkursa žūrija: Laima Slava (žurnāla "Studija" galvenā redaktore), Ruta Svaža (Arctic Paper izpilddirektore), Vladimirs Leibgams (radošās grupas Orbīta mākslinieks), Alise Tīfentāle (mākslas kritiķe) un Kārlis Vērpe (fotokritiķis, filosofijas students). Veicināšanas balvas (žurnāla "Studija" abonementu un jaunā foto žurnāla "Foto kvartāls" pirmo numuru, kas iznāks martā) saņēma: Kaspars Irbe, Auce Biele, "TA3", Zane Raudiņa un Aīda Gulbe. Trīs speciālās veicināšanas balvas (žurnāla "Studija" abonementu un žurnāla "Foto kvartāls" pirmo numuru, Māras Brašmanes fotoalbumu "Manas jaunības pilsēta" un Arctic Paper dāvināto fotoalbumu) saņēma Edgars Gluhovs, Jeļena Vinogradova un Jānis Zaikovskis. Par jaunajām zvaigznēm no Latvijas žūrija atzina Zani Onckuli un Reini Hofmani. Ar Arctic Paper gādību viņi 9. un 10. februārī Kopenhāgenā iepazinās ar fotogrāfijas vēsturē nozīmīgāko publikāciju un Dānijas labāko fotogrāfu darbu izstādi The Open Book. Auce Biele – par māksliniecisku brīvību. Auce ir jau piedalījusies izstādēs ar savām gleznām, konkursam viņa bija iesniegusi fotogrāfijas, kurās foto kā medijam nav galvenā nozīme – te jūtams oriģināls, plakātiski grafisks piegājiens, bezrūpīgi un brīvi izrīkojoties ar fotografētajiem portretiem pēc sava prāta. Gaidīsim iespēju Auces gleznas vai foto darbus ieraudzīt atkal kādā izstādē! Zane Raudiņa – par atvērtu attieksmi un uzdrošināšanos meklēt individuālu ceļu. Zane ir fotografējusi ar mobilajā tālrunī iebūvētu fotokameru – tā ir tehnika, par kuru profesionālie fotogrāfi atklāti smejas, bet toties mākslā ir atļauts viss. Prieks par Zanes poētisko redzējumu – paradoksāli, bet 21. gs. tehnoloģijas palīdzējušas radīt attēlus, kuri estētiski daudz tuvāki 19. gs. beigu īsteno romantiķu foto uzņēmumiem. Žūrija vēl iedvesmu un turpmākus atklājumus! "TA3" – par samērā lakoniski tvertu tradicionālas estētikas esenci. Kaut arī fotogrāfiju izvēle bija stilistiski un saturiski nekonsekventa, tomēr zināmas potences izkopt vizuālo stilistiku žūrija šeit atrada. Pārliecināja arī attēlu tehniskā kvalitāte – būtu vēl mazliet iejūtības pret fotografējamo pasauli un skaidrāki mērķi, tad būtu pavisam lieliski. Jeļena Vinogradova – par oriģinālu ideju un adekvātu izpildījumu. Autores atsūtītajām fotogrāfijām piemīt individuāls, skatienu piesaistošs rokraksts, kas droši un pašpārliecināti izmantots ieceres realizēšanā. Sērija gandrīz vai gatava satikt savu skatītāju – Jeļenas darbi iederētos gan laikmetīgās mākslas, gan mūsdienu fotogrāfijas izstāžu kontekstā. Aīda Gulbe – par māksliniecisku azartu. Atsūtītās fotogrāfijas vēl nav "gatavs produkts", noslīpēta sērija, bet autore ir ceļā uz to. Foto stilistikā jūtama popkultūras ietekme, un ar laiku viņas fotogrāfiskais vēstījums varētu izaugt par estētiski smalku atklājumu "jaunu meiteņu dienasgrāmatas" žanrā. Kaspars Irbe – par centību un sirsnīgu skatījumu. Autoram ir bezgalīgas iespējas attīstīt un izkopt jūtīgo minimālismu (to varēja nolasīt pat tikai no trim iesūtītajām fotogrāfijām). Edgars Gluhovs – par pārliecinošu, konceptuālu fotosēriju. Izsmalcināta, disciplinēta un tīra estētika, kas balstīta aktuālajās vācu fotogrāfijas tradīcijās. Nopietnajos, grafiskajos un askētiskajos darbos vērojami dzīvās un nedzīvās dabas ritmi, plakņu un formu saspēle – reālā lietu pasaule šeit ir tikai metafora. Jānis Zaikovskis – par aktualitāti. Jāņa fotografēšanas stils ir labi pazīstams – šāds poētiski dokumentējošs skatījums ir populārs Eiropas mākslas izstādēs. Ja autoram izdosies atrast kādu ļoti personīgu un ļoti svarīgu motīvu tajā vietu un lietu jūklī, kas piesaista viņa skatienu, tad, iespējams, mēs par viņu vēl daudz dzirdēsim. Zane Onckule – melnbalts, jūtīgs un izkopts fotogrāfiskais skatījums. Pārdomāta kadra kompozīcija, lietu pasaules grafiskā struktūra pretnostatīta cilvēcisko emociju un acumirkļa iespaidu efemerajai klātbūtnei. Autore ar pārsteidzošu vieglumu piešķir liktenīgas nozīmes svaru mirkļiem, kas citiem paiet nepamanīti, un fotogrāfijas kļūst par vizuālu ievadu un ierosinājumu, kura turpinājums notiek skatītāja iztēlē, prātā vai emocijās. Tās nav stāstošas fotogrāfijas – notikums vai tā iespējamība paliek noslēpumā, ārpus kadra. Melnbaltā tehnoloģija padara šo notikuma iespējamību vēl abstraktāku, baudāmu arī tikai kā attēlu, tomēr īstā dzīve laužas ārā, un atrastais līdzsvars starp šiem abiem kontrastiem (noslēpumu un notikumu) piešķir Zanes fotogrāfijām īpašu vērtību. Reinis Hofmanis – eksponēšanai un eksportēšanai gluži vai gatavs mākslas projekts, kas vizuāli atturīgi vēsta par lielajiem dzīves un dzīvības noslēpumiem: par siltumu, mājām, ēšanu, par roku darbu, cilvēka koptu un apsargātu dārzu, par visiem tiem labumiem, ko māte Daba mums dāvina. Darbos jūtama domāšana lielos jēdzienos un lielos mērogos, ko vislabāk parādīt, pievēršoties necilajam, parastajam, raupjajam. Savs raksturiņš ir gan pētersīļiem, gan pupiņām, gan pārējiem Reiņa fotogrāfiju varoņiem, un tie bez liekas tēlainības liecina par ikdienas brīnumiem, pie kuriem mēs esam pieraduši un kurus nenovērtējam. | |
| Atgriezties | |
