VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Koncert-elpas estētika [05.12.2016. 20:39] Baiba Nurža, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Par izstādi "Bravo! Koncertvietas Latvijā" koncertzāles "Lielais Dzintars" mākslas telpā Civita Nova Liepājā 11.10.–08.12.2016. | ||||||||||
| Kas to būtu domājis, ka, apmeklējot nupat gada jubileju nosvinējušo reģionālo koncertzāli – simbolisko dzintara ēku ar rēbusam līdzīgo plānojumu, būs iespēja redzēt arhitektūrai veltītu izstādi? Izrādās, ka jau vairākus gadus Pasaules arhitektūras dienas (3. oktobris) ietvaros Liepājā notiek ar arhitektūras jomu saistīti pasākumi. Šogad viens no tiem – Latvijas koncertvietām veltīta izstāde. Ņemot vērā, ka reģionālās koncertzāles kļuvušas par jaunajiem valsts kultūras centriem, tas ir ļoti aktuāls temats. Diemžēl izstādes reklāma nav nedz skaļa, nedz plaša, tāpēc tā neuzrunā potenciālo interesentu loku. Izstādes centrā ir viss, kas saistīts ar koncertzālēm – pat tērpi! –, un pievilcīgi iekārtota ekspozīcija spēj raisīt interesi arī cilvēkā, kas nav profesionāli pietuvināts arhitektūras, dizaina vai modes jomai. Jaunajā Liepājas mākslas telpā apskatāmi gan īstenotu, gan nerealizētu koncertēšanai atbilstošo telpu projektu maketi un fotogrāfijas, piemēram, Saldus Mūzikas un mākslas skola (realizēta 2014. gadā), Dobeles Mūzikas skola (rekonstrukcija uzsākta šogad), un citi projekti, kas uzskatāmi rāda pēdējo gadu vēsmas sabiedrisko kultūras ēku plānošanā un aktīvāko arhitektu un viņu komandu plejādi. Jaunā un daudzsološā Austra Mailīša uzvārds, šķiet, te lasāms visbiežāk, bet izstādē piedalās arī citi arhitektu biroji: “Didzis Jaunzems arhitektūra”, “Giencke & Company”, “Jaunromāns un Ābele”, “J. Pogas birojs”, “MADE arhitekti”, “MARK arhitekti”. | ||||||||||
 Skats no izstādes “Bravo! Koncertvietas Latvijā” Foto: Baiba Nurža | ||||||||||
| Dažādi ar koncertzāļu iekārtojumu saistītu tehnisko risinājumu paraugi, piemēram, Cēsu jaunās koncertzāles fasādes saulessarga fragments, “Lielā Dzintara” sarežģītās konstrukcijas krēsls vai “Lielās mūzikas balvas” scenogrāfijas makets, iespējams, vairāk saista jomas profesionāļu interesi, taču nenoliedzami bagātina izstādi saturiski. Turpretī tērpu, apavu un rotu (“Mareunrol’s”, Keta Gūtmane u.c. autoru darbi) atrašanās ekspozīcijā, lai gan piešķir izstādei papildus vizuālo eleganci, ir arhitektūras izstādes koncepcijai apšaubāma izvēle. Vērtīgs izstādes materiāls ir Dzintaru koncertzāles sienu un griestu krāsojuma atjaunošanas paraugi, kā arī Mārtiņa Sīļa fotogrāfijas no tiem Kurzemes dievnamiem un pilīm, kas mūsdienās atvērti koncertdzīvei. Acīm tīkamas, īsas anotācijas vēstī būtiskākos faktus par baznīcām (Nīcas un Apriķu luterāņu baznīcas, Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle un Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle), rosinot savaldzinātos interesentus plašāku informāciju meklēt pašiem vai aplūkot dievnamus klātienē. Īpaši atzinīgi novērtējams ir ekspozīcijas dizains, kura veidotāja, kā minēts izstādes pavadtekstā, ir arhitekte Brigita Bula. Centrālo izstādes asi veido “mēle”. Uz tās prasmīgi izkārtoti eksponāti, starp kuriem izvietoti zaļie augi podos, radot vizuāli atsvaidzinošu, dinamisku un mājīgu atmosfēru. Dievnamu interjera fotogrāfijas izvietotas uz spoguļota galda, bet virs galdiem griežas pāris spoguļbumbas, raisot asociācijas ar mūžam moderno pagājušā gadsimta interjerā. Kopumā visā izstādes apmeklējuma laikā neatstāja tā elegances un izsmalcināta dizaina klātbūtne, ko agrāk varēja piedzīvot, paņemot rokās izstādes kuratores, arhitektes un publicistes Ievas Zībārtes garabērnu – žurnālu “Modernists”, kas pieredzēja vien septiņus numurus. Labs dizains diemžēl ir ekskluzīvs, arī laba koncertzāle – ne velti Rīgā tās vēl nav. Taču, vai tiešām arī Rīga nevarētu atļauties šādu nelielu, bet daudzpusīgu, izglītojošu un glīti iekārtotu arhitektūras izstādi, kādu Liepājā pasūta un finansē pilsētas dome? | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
