VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
| Modes izjūtas Grēcinieku ielā [28.11.2016. 09:54] Guntars Gritāns, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa students | ||||||||||
| Aleksandra Vasiļjeva (modes vēsturnieks, kolekcionārs, scenogrāfs) nesen atvērtais Modes muzejs Rīgā, Grēcinieku ielā 24 ir īpašs un, iespējams, unikāls notikums Rīgas kultūras dzīvē. Tādus – nedaudz eksaltētus epitetus patīk lietot arī pašam māksliniekam. Lai nu kā būtu, taču Krievijā un Francijā dzīvojošais Aleksandrs Vasiļjevs Latvijā ir sastopams bieži, un publikai, kura interesējas par modes vēsturi un tērpiem, jau astoņus gadus laiku pa laikam ir bijusi iespēja apmeklēt viņa rīkotās tematiskās izstādes Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, kā arī Liepājā un Daugavpilī. Tām visām klāt vienmēr neiztrūkstoši ir bijis modes vēsturnieka publiskais tēls, kas, nenoliedzami, pievilina lielu publikas daļu saviem uzvedumiem, lekcijām un izstādēm. Atraktīvais, ārkārtīgi erudītais mākslas zinātnieks ir pratis ikvienai savai performancei pievienot arī lielu daļu šovelementu. Muzeja sponsorēšanu un telpu restaurāciju ir veikusi kolekcionāra pastāvīgā atbalstītāja Natālija Muzičkina. Ienākot tajā, jau pirmajā telpā pie kases ir izkārtotas gan A. Vasiļjeva grāmatas un brošūras, gan fotogrāfijas, kur mākslinieks pozē savā Parīzes dzīvoklī. | ||||||||||
 Skats no Modes muzeja ekspozīcijas Foto: Guntars Gritāns | ||||||||||
| Pats kolekcionārs gan mēdz atgādināt, ka viņa publiku veido pamatā sieviešu auditorija un to vidū kādi pieci ar pusi vīrieši... Daudz nedomājot, vai raksta autors ir viens vesels vai tikai puse, akcentēsim tikai to, ka interese par modes vēsturi ir, un svarīgs šķiet konkrētais notikums, kad Rīgā tiek atklāts jauns muzejs. Par tajā gūtajām izjūtām tad arī būs šeit rakstītais. Iespējams, ka vārds ‘’muzejs’’ šajā gadījumā ir nedaudz pārspīlēts, jo faktiski tās ir trīs ne pārāk lielas telpas (agrāk šeit esot bijis klubs!), no kurām pirmajā ir izvietota pamatekspozīcija, bet pārējajās divās – mainīgās izstādes. Pamatekspozīcija šķiet interesentākā tieši no noformējuma viedokļa. Pie vitrīnās izvietotajiem manekeniem kādu laiciņu jāpastāv, līdz ieslēdzas elektriskais apgaismojums un konkrētajā nodalījumā sāk skanēt tam atbilstoša mūzika. Pie latviešu tautas tērpa atskan jautra deja (jā!, nekāda a la latviskai mentalitātei raksturīgā "kur, saulīte, kavējies?"), bet 19. gs. modes tērps tiek ietverts franču valodā runātā dialogā. Tāpat pārējās sadaļas: pie attiecīgā stila skan čārlstons, F.Šūberta "Serenāde", Queen "We are the champions". Jāatzīst, konceptuāli interesants risinājums, tikai ar tādu "mazumu pieguršu". Iepriekš izteiktā piezīme, ka termins "muzejs" ir hiperbolizēts, atkal šķiet aktuāla, iepazīsoties ar pārējām divām zālēm. Tajās eksponētie tērpi no pagājušā gadsimta 30. gadiem, Art DECO, un centrā novietotā vitrīna (apmeklētāji paši var vērt plauktus un apskatīt tajos izvietotos aksesuārus), rosinā "deja vu" efektu. Kaut kas ļoti līdzīgs jau ir redzēts Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā veidotajās izstādēs iepriekš. Un, ja ir teikts, ka tās ir mainīgās ekspozīcijas, tad īsti netop skaidrs, kāda tad ir konceptuālā atšķirība starp šīm divām (sv. Jura baznīcās un jaunā Modes muzeja) ekspozīcijām. Arī konkrēto telpu izmērs un tajos novietoto manekenu skaits vairāk liek domāt par izstādes formātu, nevis muzeja. Taču tas var būt arī gaumes jautājums. Uzteicama ir A. Vasiļjeva iniciatīva, absolūtā pārņemtība ar savu darbu, ideju, pat misijas apziņu. Rīgas publikai tas ir iels ieguvums, un jautājums ir vien par to, kā muzejs attīstīsies tālāk? Vai tam būs nepārtraukti vajadzīga sava patrona klātbūtne, jeb tas spēs attīstīties patstāvīgi, veikt zinātnisko darbu, rīkot pasākumus. Jebkurā gadījumā – jautājiet, jo tur strādā atsaucīgas gides, kuras laipni interesējas, vai ir kas prasāms. Arī rakstītā informācija atrodama latviešu, angļu un krievu valodās. Modes kafejnīca vēl tikai būs! Rīgai šajā kontekstā vien jāvēl, lai tradīcija atklāt jaunus muzejus turpinātos, jo Laikmetīgās mākslas muzejs joprojām ir gaidīts, tikai ar to atšķirību, ka šeit ar viena cilvēka inicatīvu nepietiek un instanču, kas par to atbildīgas, darbošanās, domājams, tiks sveikta ar gavilēm. P.S. Jau dodoties prom, pie durvīm bija jāpalaiž iekšā nākoša tūristu (protams, sieviešu!) grupa. Pavadošā dāma tādā stingrā 80. gadu ‘’Intūrista’’ labākajās tradīcijās izturētā balsī stingri noteica: Все вопросы после екскурсии! (visi jautājumi pēc ekskursijas!) Tobrīd atmiņā nāca A. Vasiļjeva teiktais: "Mode jau nav meklējama tikai tērpos. Mode ir debesīs, uz ielas, mūsu dzīvesveidā, visā, kas notiek...". Apmeklējiet muzeju un meklējiet savu modes koncepciju! | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
