VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Sandras Krastiņas personālizstādi "Civilisti" [03.11.2016. 00:01] Anna Emsiņa, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Izstāžu zāle "Arsenāls" Torņa ielā 09.09.–06.11.2016. | ||||||||||
| Nu jau kādu laiku izstāžu zālē “Arsenāls” varam skatīt Sandras Krastiņas gleznu izstādi “Civilisti”, kas šajā nedēļā gatavojas noslēgumam. Māksliniece Sandra Krastiņa savas gleznas ir izstādījusi divās zālēs pēc hronoloģiska principa. Pirmajā zālē apmeklētājs var iepazīties ar mākslinieces jaunākajiem veikumiem, savukārt otrajā jeb tālākajā zālē tie pārstāv 20. gs. deviņdesmito gadu periodu – gluži kā ceļojums laikā. Šī ir plašākā darbu skate kopš Krastiņas izstādes 1991. gadā. Kā savu darbu galveno tēmu viņa ir izcēlusi indivīda attiecības ar laiku un telpu. Skatoties uz Krastiņas lielformāta gleznām, atcerējos reiz lasīto mākslinieka Marka Rotko izteikto domu, ka “… gleznojot mazu attēlu, cilvēks nostājas ārpus savas pieredzes, taču gleznojot liela izmēra darbus, cilvēks nokļūst iekšpus un nevar tos vairs pakļaut savai gribai.”* Uzlūkojot mākslinieces gleznas, varēju to nojaust, proti, ka viņa ir bijusi iekšā gleznā, ar vislielāko rūpību un iedziļināšanos strādājusi pie idejas izstrādes, meklējot īsto veidu kā pasniegt to skatītājam uztveramā formā un tai pat laikā neatstājot samocītas gleznas iespaidu. Tā, manuprāt un kā nereti novērots, mēdz gadīties māksliniekiem, kuri pārlieku aizraujas ar ”slīpēšanu“ jeb perfekciju, nezinot īsti, ko vēlas pateikt skatītājam, tādējādi padarot darbu samocītu – arvien grūtāk uztveramu gan vizuāli, gan idejiski. Krastiņa zina, ko vēlas teikt, un tas viņai ir izdevies pavisam vienkārši. Jaunāko gleznu tēma ir buļļi un baltie krekli. Krastiņas gleznās parādās pirmspēks - brīvais, spēcīgais, nevaldāmais bullis, mierīgais un rāmais, kā arī savaldītais ganāmpulka bullis ar dzeltena marķējuma zīmi ausī. It kā brīvs un tomēr vienlaikus nebrīvs – sadalāms, patērējams un vadāms. Otrā pieminētā tēma ir baltie krekli, kuri vairāk līdzinās drapērijām, jo kreklu valkātājs nav redzams. Krekls bez valkātāja ir gluži kā jātnieks bez galvas. Tēma par indivīda vietu sabiedrībā un laikā ir tikusi risināta arī agrākajās mākslinieces gleznās. Otrajā zālē, izstādes turpinājumā, skatāmas citas gleznas par šo galveno tēmu – indivīds un viņa laiks. Māksliniece pievērsusies domai par dažādām cilvēku sabiedrībā veiktām darbībām jeb tipiem – vai tas, piemēram, būtu vērotājs no malas vai stāvētājs, lūdzējs, ēdājs, vienkāršs aplaudētājs vai kāds, kas ar telefonu fotografē savu vidi utt. Atsevišķi darbi gleznoti gaišās un tumšās tonalitātēs, parādot divas psiholoģiskas noskaņas, piemēram, darbs “Kāds brauc”. Līdzās galvenajai idejai, ko māksliniece vēlējusies pateikt, darbi ļaujas arī katra paša interpretācijai. Piemēram, man radās doma, ka gleznā “Aizmigušie” varbūt ir attēloti tie civilisti, kuri informatīvā laikmeta pakļautībā ir krituši un garīgi iemiguši, samudžināti dažādos sociālos tīklos guļ. Savukārt gleznā “Uzzīmētā svētdiena” šķiet, ka atveidotais tēls cenšas soli pa solim atšķetināties no domu mudžekļa, kurā sapinies, un ļauties svētdienas brīvībai, bet tā īsti nevar to izdarīt, jo seko atkal pirmdiena. Iespējams. Aplūkojot gleznas, var izsekot, kā ir mainījies mākslinieces rokraksts. Jaunākajās gleznās tas atklājas pavisam brīvs un daudz lakoniskāks izmantotajos izteiksmes līdzekļos, ieskicējot tikai telpu un pašus tēlus. Monohromajā gleznojumā, manuprāt, vislabāk nolasās darba vēstījums, jo tas ir brīvs no liekām detaļām, veidojas spēcīgas gaismēnas un nav vizuāli pārsātināts. Viņas meistarība atklājas plašajā otas atvēzienā, ideju skaidrībā un tehnisko rīku pārzināšanā, lai gleznā panāktu vienu vai otru iespaidu – brīvību, izsmalcinātību, trauslumu, spēku utt. Izstāde nelika vilties, jo pilda mākslas darba vienu no būtiskākajām funkcijām – ne tikai sniegt estētisku prieku, skatoties gleznas, bet arī nodarbināt skatītāja prātu par katru sev atrodamu svarīgu tēmu. Pēc izstādes radās pārdomas par savām attiecībām ar laiku – kā es izmantoju to, vai nesāku iemigt un palaist savu dzīvi vējā. Kamēr izstāde vēl atvērta, aizejiet un spriediet paši. *Citāts no www.studija.lv | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
