Atklātne [02.11.2016. 10:51] Monta Ozoliņa, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Par izstādi “Viens / Otram” Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva ātrijā
02.07.–30.12.2016.
Kas gan varētu būt vēl interesantāks un aizraujošāks par ielūkošanos svešu cilvēku savstarpējā sarakstē? Kādēļ neapmierināt izsalkušo ziņkāri un neielūkoties vien vienīgai personai veltītos rakstos? Nekļūsim pārlieku aizspriedumaini un iekāpsim vilciena kupejai līdzīgā kabīnē, kas piestājusi Gaismas pils pieturā. Tur, Emīla Dārziņa liriskas mūzikas skaņu pavadībā aplūkojami iepriekš vēl neredzēti eksponāti – Jaņa Rozentāla un viņa dzīvesbiedres Ellijas attiecību stāsts pastkartīšu ietvaros.
Skats no izstādes
Lai arī mākslinieka vārds šogad ierindojams visdzirdētāko vārdu sarakstā, šie atklātie vēstījumi izstādes kontekstā spožāk izceļ tieši Ellijas personības auru. Gar kompaktās izstādes konstruētās telpas baltajām sienām izvietotas ierāmētas fotogrāfijas ar Ellijas un viņas dzīvē nozīmīgu personu portretiem. Virzot skatienu uz priekšu, redzamas rūpīgi eksponētas dziedātājai dāvātās atklātnes un laikmetu raksturojošās, ilustrētās pastkartes no dažādām pasaules vietām, kurās attēlotie atpazīstamie simboli par to neliek šaubīties. Šajos īpašajos korespondences veidos atklājas sūtītāju entuziasms un vēlme dalīties iespaidos, atstājot atmiņas kā neaizvietojamus suvenīrus. Varbūt kartīšu saturā iedziļināties ir visai neiespējami, taču eksponātu papildinošās, rokrakstā atstātās piezīmes uz sienām paspilgtina izstādes kopējo formu. Jāpiebilst, ka Ellijas Forseles un Jaņa Rozentāla savstarpējās īssarunas rādītas mazākā skaitā, taču to kompensē otra kabīnes puse, kuru rotā līdz šīm nekur neeksponētie mākslinieka radītie zīmējumi ar savas sievietes ideāla atspoguļojumiem. Ainavu skices laikā, kad viņš ar ģimeni dzīvojis Somijas pilsētā Brendē, kā arī uzmetumi un idejas iespējamajiem kāzu ielūgumiem.
Skats no izstādes
Vairākkārt apstaigājot izstādei veltīto telpu, uzjundī pacilājošas atmiņas no bērnības dienu ceļojumiem pa Eiropu, kuru ietvaros neaizvietojams uzdevums bija pastkartītes nosūtīšana uz mājām. Tas nekas, ka dažreiz tās galamērķi sasniedza vēlāk kā cerēts, tomēr sūtīšanas un saņemšanas prieks – neaizvietojams.