VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
|
|
|
 Par Kates Krolles personālizstādi "es varētu būt citur" [03.10.2016. 13:09] Baiba Nurža, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas 3. kursa studente Peldošais mākslas centrs “Noass” 19.08.–01.10.2016. | ||||||||||
| Laikmetīgā māksla visbiežāk ir starpdisciplināra un daudzveidīga savās izpausmēs. Tā ir interesanta un prātu kņudinoša skatāmviela, tomēr ne tas pateicīgākais temats, lai par to rakstītu. Grūti ir atrast piemērotus vārdus, grūti – nospraust mākslas darbu robežas. Kā Sīzifam akmeni velt. Par akmeņiem un vientulību arī Kates Krolles (1984) otrajā personālizstādē. Tā notiek festivāla “Ūdensgabali” ietvaros un noslēdz mākslas centra šīgada izstāžu sezonu. Māksliniece beigusi maģistrantūras studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnodaļā un mācījusies Francijā laikmetīgās mākslas skolā Le Fresnoy. Viņas darbi ir izstādīti gan ārvalstīs, gan Latvijā(1). Šoreiz māksliniece ar video, grafikas darbiem un objektiem apdzīvojusi abu – gan “Noasa”, gan “Betanovusa” – galeriju plašumus. Lai arī parasti telpas kalpo izstādes robežu nospraušanai, nereti (arī “Noass” peldošajā darbnīcā) tās tikpat veikli spēj sēt nepārliecinātību šo robežu apzināšanā, ko šodienas mākslā jo īpaši paspilgtina darbu dažādie formāti. Pie vienas sienas netipiski zemi izvietoti grafikas darbi, kuru centrā filigrāni attēloti akmeņi, pie citas – izgaismota lapiņa ar vēstījumu “manam draugam” un virtuāla akmeņu lauka piepildīts telpas stūris, kurā kāds kailām rokām apskāvis savu akmeni, siltuma piepildītu, fizisku gaismu starojošu. Bet tas nav viss, kas te jāredz. Norāde aicina doties pa metāla kāpnēm stāvu zemāk, tumsā. Te sagaida 8 minūšu videodarbs, kurā var vērot ūdenī iznirstošas rokas. Ilgāk par pāris minūtēm gan to noskatīties nespēju – blakus telpā gāžas ūdens un man, kas šajā galerijas daļā iepriekš neesmu bijusi, rodas aizdomas, vai tikai neesmu atnākusi uz grēku plūdiem. Tumšās telpas atmosfēra, kurā savijas video celiņa fatālais skanējums ar ūdens plūdiem, manī dveš bailes un [tāpēc] pretīgu, vientulīga slīcēja izjūtu, kas instinktīvi liek pamest telpas. Pēc tam, kad ieelpots mierinošs Rīgas oāzes gaisa malks, laiks “Betanovusa” pagrabstāvam. Beidzot ir iespēja iepazīties ar mākslinieces rakstisku vēstījumu izstādes skatītājam. Lasu: “Formas ziņā atšķirīgu darbu ansamblis, kurā tiek atklāts jautājums par vientulību un tās dabiskumu cilvēka būtnes kontekstā. Par ainavām, gaismu un tumsu, kas tajā slēpjas. Par tās apzināšanos un tās vietu kosmiskajā kārtībā.” Patīkami, ka māksliniece izsakās skaidri un lakoniski, acīmredzot apzinoties, ka galvenais komunikators ir pats mākslas darbs. Jāatzīst, ka Kates Krolles izstādes kvalitātes un teksta kvantitātes attiecība ir tīkami proporcionāla. Laikmetīgās mākslas izstādēs itin bieži sastopamas situācijas, kad paskaidrojošā teksta ir vairāk nekā pašas mākslas, un tad prātā pavīd doma, vai tikai māksliniekam nevajadzētu drīzāk pievērsties kādam literārajam žanram. “Betanovusa” telpās ar izstādes robežām viss ir skaidrs, un uzmanību nepastarpināti saista pašu objektu interaktivitāte (uz ko man pirms tam godprātīgi norādījis puisis kafejnīcā). Pirmajā telpā grafikās atainoti akmeņi, kuru skaldnes brīnumainā veidā maina tonalitāti. Izrādās, ka maģija slēpjas izmantotās krāsas pigmentos – tie reaģē uz siltumu, ko ar elektronikas palīdzību kontrolē darbu aizmugurē. Nākamajā telpā izvietots baseins, kas pildīts ar kādu šķidrumu (eļļa? Mākslinieki nereti, šķiet, domā, ka skatītājiem vienalga kādā tehnikā radīti mākslas darbi, bet tā taču nav!). Asociācijas raisās ar mākslinieces kolēģa Ata Jākobsona eļļas baseinu Mūkusalas Mākslas salonā izstādē “Dark Matter”, bet, neatkarīgi no baseina satura, ir skaidrs, ka šeit nozīme piešķirta videi, jo īpaši – akustikai. Lai ko par vientulību stāsta izstādes teksts, lai kādas asociācijas vai intuitīvas nojausmas raisa objekti manī kā skatītājā, kailu vientulību es sastopu galerijas dziļākajā telpā, kur to skaudri un reizē skumji pauž nesaklātā gulta. Neskatoties uz to, ka ne katrs objekts vienlīdz spēcīgi un skaidri vēsta mākslinieces domu, jāatzīmē, ka pielietoto izteiksmes līdzekļu klāsts ir bagātīgs un izstāde atstāj viengabalainu kopiespaidu. P. S. Mājās es izlasu maģisko akmeņu telpā ieraudzītu tekstu (jāatzīmē, ka māksliniece visus nedaudzos tekstus ir tulkojusi arī angļu valodā, kas ir patīkams, multikulturālu sabiedrību respektējošs žests) un tieku pie izsmeļoša akmens tēla skaidrojuma Kates Krolles darbos, kas tverts Hermaņa Heses “Sidharta” fragmentā (2): “Šis,” viņš, ar to rotaļādamies, sacīja, “ir akmens, un noteiktā laikā tas varbūt būs zeme, un zeme pārtaps augā vai dzīvniekā, vai cilvēkā. Agrāk es būtu teicis: “Šis akmens ir tikai akmens, tas ir nevērtīgs, tas pieder Maijas pasaulei; bet, tā kā pārvērtību apritē tas varbūt var tapt arī par cilvēku un garu, tad es tam piešķiru nozīmi.” Tā es varbūt būtu domājis agrāk. Bet šodien es domāju: šis akmens ir akmens, tas ir arī dzīvnieks, tas ir arī Dievs, tas ir arī Buda, es to godāju un mīlu nevis tāpēc, ka tas reiz varētu kļūt par kaut ko citu, bet gan tāpēc, ka tas jau sen un mūžīgi ir viss, — un tieši tāpēc, ka tas ir akmens, kurš man tagad un šodien šķiet esam akmens, tieši tāpēc es to mīlu un saredzu vērtību un jēgu katrā no tā dzīslām un iedobumiem, dzeltenumā, pelēkumā, tvirtumā, skaņā, kādu tas izstrāvo, kad es pa to paklaudzinu, tā virsmas sausumā vai valgumā. Ir akmeņi, kuri pieskaroties atgādina eļļu vai ziepes, un citi ir kā lapas, citi kā smilts, un katrs ir īpašs un pielūdz Om savā veidā, katrs ir Brāhmans, bet reizē un tikpat daudz arī akmens, eļļains vai ziepēm līdzīgs, un tieši tas man patīk un šķiet brīnišķīgi un pielūgsmes cienīgi. Bet vairāk neliec man par to runāt. Vārdi nenāk par labu slepenajai jēgai, viss allaž kļūst mazliet citāds, tiklīdz ir izrunāts, kļūst mazliet viltots, mazliet muļķīgs — jā, un arī tas ir ļoti labi un man ļoti patīk, arī ar to es esmu ļoti vienisprātis, ka tas, kas vienam cilvēkam ir dārgums un gudrība, otram vienmēr izklausās kā muļķība.” Govinda klusēdams klausījās. (1) Vairāk par mākslinieci lasāms: Birkenšteina D. Kate Krolle // Studija. – 2013. – Nr. 3. Skat.: www.studija.lv/?parent=7609 (2) Hese H. Sidharta. Pieejams: gramataselektroniski.blogspot.com/2010/05/sidharta-hermanis-hese.html | ||||||||||
| Atgriezties | ||||||||||
| ||||||||||
